Psihologs Bēringu-Breivīku salīdzina ar Hanibalu Lekteru no filmas "Jēru klusēšana"

Johannsens kopumā cietumā pie ekstrēmista, kura uzbrukumos pagājušajā vasarā gāja bojā 77 cilvēki, pavadījis 26 stundas.

Johannsenu sniegt liecību izsauca Bēringa-Breivīka aizstāvība, lai psihologs apliecinātu, ka ekstrēmists bija pie veselā saprāta, kas pērn pastrādāja šaušalīgos uzbrukumus.

Psihologs tiesai teica, ka ir "pilnībā pārliecināts", ka Bērings-Breivīks nav psihopātisks, savus radikālos uzskatus piemērojot politiskajam ekstrēmismam, un tas nav saistīts ar garīgu slimību.

"Par viņa ideoloģiju, nedomāju, ka to var izārstēt ar terapiju vai medikamentiem," teica Johannsens.

"Viņš ir radījis identitāti, lai pārliecinātus citus labējos ekstrēmistus un fašistus [kas sekotu viņa piemēram], identitāti, kas neatbilst viņa patiesajai būtībai. Bet tas nav psihiski," skaidroja psihologs.

Ekspertiem ir krasi pretēji viedokļi par Bēringa-Breivīka garīgo veselību, jo divām tiesām norīkotām ekspertīzēm bija diametrāli pretēji slēdzieni.

Jaunā psihiatriskajā ekspertīzē, kuras rezultāti tika publiskoti 10.aprīlī, konstatēts, ka labējais ekstrēmists ir garīgi pieskaitāms, lai gan iepriekš veiktajā psihiatriskajā ekspertīzē Bērings-Breivīks  tika atzīts par garīgi nepieskaitāmu.

Arī citi eksperti, kas liecinājuši tiesā norādījuši, ka viņam nav novērotas garīgas slimības pazīmes, un viens no speciālistiem uzsvēra, ka "ļaunumu ne vienmēr var attaisnot ar slimību", kā piemēru minot holokaustu.

Tiesas prāva sākās 16.aprīlī, un tās galvenais uzdevums ir noskaidrot, vai   Bērings- Breivīks  ir atzīstams par krimināli psihiski veselu un saucamu pie atbildības.

Bērings- Breivīks pērn 22.jūlijā sarīkoja divus teroraktus. Ekstrēmists atzīst, ka sarīkoja sprādzienu valdības kvartālā galvaspilsētā Oslo, kurā gāja bojā astoņi un ievainoti vairāki cilvēki, bet vēlāk, pārģērbies par policistu, sarīkoja apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes nometnē Tīrifjordena ezera Utejas salā, kur viņš nogalināja 69 cilvēkus. Tomēr viņš neatzīst, ka ir pastrādājis ko krimināli sodāmu, apgalvojot, ka uzbrukumi bijuši "preventīvs pasākums", lai pasargātu Eiropu no "musulmaņu invāzijas".

Bērings- Breivīks ir apsūdzēts par terorakta un apzinātu slepkavību īstenošanu. Maksimālais sods, kas draud par šādām apsūdzībām, ir līdz pat 21 gadu ilgs ieslodzījums, lai gan šo termiņu var pagarināt. Ja tiesa viņu atzīs par garīgi slimu, viņam var noteikt piespiedu ārstēšanos psihiskās aprūpes iestādē.

Gaidāms, kad spriedums tiks nolasīts 20.jūlijā vai 24.augustā.