Antverpenē ievieš nodevu ārzemniekiem
Antverpene, Beļģijas flāmu daļas lielākā pilsēta, nebeļģiem ieviesusi īpašu nodevu par identitātes karšu saņemšanu, šādi atbilstoši viena politiķa skaidrojumam cenšoties atturēt ārzemniekus no apmešanās pilsētā.
Nebeļģiem, kas pārcelsies uz Antverpeni pēc 1.maija, lai reģistrētos vietējās varasiestādēs, būs jāmaksā 267 eiro (187 latu) nodeva, kamēr beļģiem - vien 17 eiro.
Uz dažām cilvēku kategorijām, arī apmaiņas programmas "Erasmus" studentiem un oficiāli atzītiem politiskajiem bēgļiem, jaunie nosacījumi netiks attiecināti.
Jaunā nodeva ieviesta, jo pilsētas varasiestādēm ārzemnieku pieteikumu apstrāde izmaksā vairāk, skaidroja Antverpenes mērs flāmu nacionālists Barts de Vevers.
Tostarp flāmu nacionālistu partijas "Vlaams Belang" politiķis Filips Devinters žurnālistiem skaidroja, ka jaunie noteikumi patiesībā tiek ieviesti centienos apturēt to, ka pilsētā uz dzīvi pārceļas kurdi, marokāņi un turki ar savām ģimenēm.
"Viņi to nesaka, jo negrib tikt apsūdzēti rasismā," sacīja politiķis.
"Tomēr patiesībā tas tiek darīts to ārzemnieku neeiropiešu dēļ, kas šeit ierodas bez jelkādiem ienākumiem. Bēgļi, imigranti no Ziemeļāfrikas bez naudas - šādus cilvēkus mēs negribam. Šādi cilvēki nespēj samaksāt 267 eiro par visiem tiem, kurus viņi ved sev līdz, - par saviem bērniem, par vecākiem," skaidroja Devinters.
Līdzīgas idejas tiek apsvērtas arī citās Flandrijas pilsētās - Ģentē un Mahelenā.
Tur šie ierosinājumi pagaidām nav atbalstīti, tomēr jau 30.aprīlī notiks 13 Flandrijas lielāko pilsētu pārstāvju sanāksme, kurā tiks apspriesta šo ideju īstenošana.
LETA
