Kipra Eiropas Savienībai prasīs vēl papildu līdzekļus
Kipras prezidents Niks Anastasiadis piektdien paziņoja, ka aicinās Eiropas Savienību (ES) piešķirt lielāku ekonomisko palīdzību savai valstij.
Anastasiadis sacīja, ka ir jau runājis ar ES ekonomikas komisāru Olli Rēnu un rakstīs vēstuli ES prezidentam Hermanam van Rompejam un Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu.
"Vēstule Barrozu kungam un Rompeja kungam būs par to, ka ES politikai attiecībā pret Kipru ir jāmainās, piešķirot tai papildu palīdzību, ņemot vērā kritisko laiku, kādam mēs ejam cauri, kas ir rezultāts ekonomikas krīzei un mums noteiktajiem pasākumiem," žurnālistiem Nikosijā sacīja Anastasiadis.
Viņš nekonkretizēja, kādu papildu palīdzību vēlas pieprasīt.
Uz jautājumu par sarunu ar Rēnu Anastasiadis atbildēja: "Tas ir fakts. Pamatiemesls šim kontaktam bija mūsu centieni panākt labāko iespējamo, ņemot vērā pašreizējos apstākļus."
Kāds Kipras diplomāts, kurš vēlējies palikt anonīms, izteicies, ka Kipra nelūgs palielināt aizdevuma summu, bet gan mainīt aizdevuma nosacījmus. Tikmēr Vācijas valdības preses sekretārs piektdien paziņoja, ka nevar būt ne runas par ES un aizdevuma summas Kiprai palielināšanu, jo 10 miljardi eiro (septiņi miljardi latu), par kuriem ir panākta vienošanās, jau "ir ļoti liela summa".
Jau vēstīts, ka Kipras valdība ceturtdien paziņoja, ka Kipras ekonomikas glābšanai ir nepieciešami 23 miljardi eiro (16 miljardi latu), nevis 17,5 miljardi latu (12 miljardi latu), kā tika uzskatīts līdz šim.
Eiropas Savienība un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir piekrituši piešķirt Kiprai 10 miljardu eiro (septiņu miljardu latu) aizdevumu, jo SVF uzskata, ka lielāku summu Kipra nespēs atdot. Atlikusī summa Kiprai ir jāatrod pašai. Līdz šim tika uzskatīts, ka tie bija 7,5 miljardi eiro (5,3 miljardi latu), taču Stilianida teiktais nozīmē, ka tie ir 13 miljardi eiro (deviņi miljardi latu) jeb par 6,5 miljardiem eiro (4,6 miljardiem latu) vairāk.
Aģentūras AFP rīcībā esošajā Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas jaunajā novērtējumā teikts, ka 23 miljardi eiro ir "Kiprai nepieciešamais kopīgais finansējums atbilstoši triju gadu programmai" līdz 2016.gada pirmajam ceturksnim. Tas ietver banku sektora rekapitalizāciju un obligāciju atmaksu, beidzoties to termiņam.
Piektdien Dublinā tiekas eiro zonas finanšu ministri, lai apstiprinātu galīgos aizdevuma nosacījumus Kiprai.
BNS