Igaunijas parlaments izsaka neuzticību premjerministram Reivasam

Par neuzticības izteikšanu Reivasam, kas nozīmē arī valdības demisiju, balsoja 63 parlamenta deputāti un pret balsoja 28.

Opozīcijas partiju, kas rosināja neuzticības izteikšanu Reivasam, līderi norādīja uz stagnāciju valstī kopš pie varas ir Reivasa valdība, kā arī viņa vadītās Reformu partijas nespēju iet līdzi laikam. Tāpat opozīcija apsūdzēja Reivasu un Reformu partiju par mīta, kuram paši noticējuši, radīšanu.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ir uzaicinājusi visu parlamentā pārstāvēto frakciju vadītājus uz tikšanos trešdienas vakarā, lai ar katru no viņiem atsevišķi pārrunātu pašreizējo politisko situāciju valstī.

"Cilvēki ir devuši parlamentam mandātu vēlēšanās, un parlamenta atbildība ir izmantot šo mandātu. Parlaments ir atbildīgs, lai Igaunija ātri iegūtu jaunu valdību, kas virzīs Igauniju uz priekšu un arī turpmāk par svarīgām uzskatīs mūsu pozīcijas drošības un aizsardzības politikā," norādīja Kaljulaida.

Reivass pirms balsojuma parlamenta deputātiem sacīja, ka viņa vadītās Reformu partijas koalīcijas ar Sociāldemokrātisko partiju (SDE) un "Tēvzemes" un "Res Publica" savienību (IRL) valdību iznīcinājušas SDE un IRL ambīcijas, nevis valdības darbs.

"Kritizēt - arī izteikt neuzticību - premjerministram un visai valdībai ir daļa no opozīcijas darba. Tomēr koalīcijas partneru zaudētā vēlme turpināt darbu valdībā rada jautājumu, kādēļ tas noticis. Ja iemesls tam ir kādas partijas sliktais reitings vai kādas citas partijas vēlme iegūt labākas pozīcijas valdībā, tas var šķist loģiski [koalīcijas] dalībniekiem, bet ne Igaunijas iedzīvotājiem," Reivass teica.

"Valdība un koalīcija ir strādājusi labi un iedarbīgi," uzsvēra Reivass. Viņš piebilda, ka IRL un SDE pievienošanās tiem, kas izsaka neuzticību valdībai, būtu to balsojumus nevis pret viņu personīgi, bet pret pašu paveikto pēdējā pusotra gada laikā, pašu agrākiem lēmumiem un savas partijas ministriem.

Reivass norādīja, ka pirmdien kļuva skaidrs, ka SDE un IRL nav bijušas godīgas nedz attiecībās ar Reformu partiju, nedz attiecībās ar Igaunijas sabiedrību. "Vairākas nedēļas notika slepenas sarunas par kreisi noskaņotas valdības veidošanu," viņš piebilda.

Jau vēstīts, ka piecu Igaunijas parlamenta frakciju - tostarp divu valdošās koalīcijas partiju - priekšsēdētāji pēc sanāksmes otrdien izteica aicinājumu premjerministram Reivasam līdz trešdienas plkst.14 atkāpties no valdības vadītāja amata, pretējā gadījumā visu piecu frakciju deputāti balsojumā parlamentā atbalstīs neuzticības izteikšanu premjeram.

Pirmdien Igaunijas parlamentā tika iesniegts ierosinājums izteikt neuzticību Reivasam, kuru parakstījis 41 deputāts no opozīcijā esošajām Centra partijas, Konservatīvās tautas partijas un Brīvās partijas.

Pēc tam, kad Centra partijas kongresā aizvadītajā nedēļas nogalē šī politiskā spēka ilggadējais līderis Edgars Savisārs tika nomainīts ar Jiri Ratasu, Igaunijā ir izraisījusies valdības krīze. Valdošajā koalīcijā ietilpstošās SDE un IRL pārmet Reformu partijai, kā tā cenšas izveidot jaunu valdošo koalīciju ar Centra partiju, taču Reivass to noliedzis. Savukārt SDE priekšsēdētājs Jevgeņijs Osinovskis paziņojis, ka arī viņa vadītā partija ir gatava sākt sarunas par jaunas valdības veidošanu un gadījumā, ja jaunā valdība tiks veidota kopā ar Centra partiju, par premjeru varētu kļūt Ratass.

Otrā Reformu partijas līdera Reivasa valdība koalīcijā ar sociāldemokrātiem un tēvzemiešiem darbu sāka 2015.gada 9.aprīlī pēc parlamenta vēlēšanās. Savu pirmo valdību Reivass vadīja no 2014.gada 26.marta.

Lai izteiktu neuzticību valdības vadītājam, par to ir jānobalso vismaz 51 no 101 parlamenta deputāta. Opozīcijas partijām kopā Igaunijas parlamentā ir tikai 42 mandāti.

Premjera atkāpšanās gadījumā demisionē arī visa valdība, kas turpinās darbu līdz jaunas valdības izveidei. Pēc premjera demisijas saņemšanas valsts prezidents 14 dienu laikā izvirza premjerministra amata kandidātu, kuram jāveido jaunā valdība.