Edvards Snoudens sniedzis atklātu interviju "The New York Times"
Bijušais ASV izlūkdienestu līdzstrādnieks Edvards Snoudens apgalvo, ka nav aizvedis uz Krieviju dokumentus, kurus ieguvis, strādājot slepenajos dienestos.
Ceturtdien publiskotā intervijā laikrakstam "The New York Times" Snoudens apgalvoja, ka visus slepenos dokumentus, kas bija viņa rīcībā, viņš atdevis žurnālistiem Honkongā, pirms došanās uz Krieviju.
Snoudens nolēmis neņemt dokumentus sev līdzi, jo "tas nekalpotu sabiedrības interesēm".
Snoudens arī uzsvēra, ka spējis pasargāt dokumentus no Ķīnas spiegu dienestiem, jo, strādājot ASV Nacionālajā drošības aģentūrā (NSA), iepazinies ar šīs valsts izlūkošanas iespējām.
Viņš pauda pārliecību, ka krievi un ķīnieši noteikti nav ieguvuši nevienu no šiem dokumentiem, uzsverot, ka tāda iespēja pielīdzināma nullei.
Edvards Snoudens jūnija sākumā nodeva britu laikrakstam "The Guardian" informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām, tostarp masveida telefonsarunu noklausīšanos un personu izsekošanu globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus.
ASV 14.jūnijā Snoudenam izvirzīja apsūdzības spiegošanā un valsts īpašuma zādzībā. ASV varasiestādes tad izsludināja viņu starptautiskajā meklēšanā.
Sākotnēji Snoudens slēpās Honkongā, bet no turienes devās uz Krieviju, kur kopš 23.jūnija uzturējās Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonā.
1.augustā Snoudenam Krievijā tika piešķirts pagaidu patvērums un viņš varēja lidostu pamest.
ASV amatpersonas un Snoudena kritiķi ir pauduši bažas, ka viņa rīcībā esošie slepenie dokumenti varētu būt nonākuši Krievijas, Ķīnas vai citu potenciāli naidīgu valstu izlūkdienestu rokās.
Snoudens intervijā savukārt apgalvoja, ka NSA zina, ka viņš nav sadarbojies nedz ar krieviem, nedz ķīniešiem.
"NSA nav minējusi nevienu pašu piemēru par postījumiem no [dokumentu] nopludināšanas," norādīja bijušais izlūkdienestu darbinieks, piebilstot, ka izskanējušas vienīgi tādas frāzes kā "mēs domājam", "varbūt", "jāpieņem" no anonīmām vai bijušajām amatpersonām.
Snoudens atklāja, ka doma par dokumentu publiskošanu nobriedusi pakāpeniski un šaubas par izlūkdienestu darbu viņam radušās jau strādājot ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) labā Ženēvā.
Viņš uzskata, ka rīkojies pareizi, jo šādi kalpojis valsts interesēm, izraisot sabiedrībā diskusijas ar slepeno izlūkošanu.
Intervija ar Snoudenu notika pagājušajā nedēļā vairāku dienu laikā, sazinoties ar viņu šifrētā veidā internetā.
LETA, Foto: Scacnpix
