Kā Pērkones novada dāmas nolēma izcelties uz krāšņās Nīcas, Bārtas un Rucavas fona

“Pakaļā tāda sleipe pie vainaga – zīda bantes līdz dibenam – liels saujs, liels bunts, tā vējā plivinājās. Vairāk sarkanas, zaļas, vienkrāsainas, zils nebij. Slepe no piecām bantēm, visa augša pilla ar vizuļiem. Liepājā pirkts, maksāja 12 rubļu, to tik varēja nopirkt, kam bij bagāts tēvs,” Liepājas muzejs saglabājis kādu 1854. gadā dzimušas saimniekmeitas Annas stāstījumu par to, kāds bijis tas dīvainais vainags, kuram uzmanību mūsdienās pievērsa režisores Kristīnes Želves dokumetālā spēlfilma "Mērijas ceļojums".

Mūsu stāsta varonei Zuzannai gan nebija laimējies piedzimt bagātam tēvam. Viņa 1904. gadā pasaulē nāca Pērkones pagasta Aucu ciema zvejnieka kuplajā ģimenē. Kad tēvs no zvejas reiz tā arī nepārnāca, mātei bija jādomā, kā pabarot daudzās mutes… Tā nu Zuzannu un viņas māsu pieņēmis pārtikušais Orbenu pāris, kurš saimniekojis netālajās Zudavās. Orbeniem sekmējies ar šķirnes govju audzēšanu; Zuzanna saglabājusi pat 1931. dada decembrī saņemto Zemkopības ministrijas atzinības rakstu līdz ar 30 latu godalgu par govi Zvaigzni.

Uz VIII Vispārējiem latvju dziesmu svētkiem, veltītiem Pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku 60 gadu atcerei, Zuzanna bija devusies mantotā tērpā, un par tā teicamu izskatu un uzturēšanu viņa saņēma atzinības rakstu, 60 latus un galda pulksteni ar gravējumu Par uzcītību un saticību, ko valdības vārdā parakstījis zemkopības ministrs. Kara laikā, dodoties bēgļos, Zuzanna savu tērpu izārdījusi un salikusi kastē, kuru allaž turējusi sev līdzās; laika griežus ir pārdzīvojuši brunči, ņieburs, krekls un divi vainagi, bet ne villaine. Arī greznais vizuļu vainags bija ļoti cietis: zaudējis formu, mirdzumu un sauju lenšu. 

“Stāsts, kā Nīcas senlietu krātuvē nonāca Zuzannas Mucenieces Pērkones tērps, man personīgi ir īpašs. Es mazliet pazinu Birutu Lieģi, Zuzannas meitu. Viņa ar vīru vasaras vadīja Jūrmalciemā. 2012. gada vasarā nejauši satikāmies Liepājā autobusa pieturā. Viņa teica, ka vēlas man uzdāvināt mātes Pērkones tautastērpu un līgavas vainagu. To agrāk bija daudzi vēlējušies nopirkt, arī muzeju cilvēki, bet Zuzanna teikusi, ka lai vēl nevienam nedodod, gan pienākšot laiks, kad meita skaidri zinās, kam jāatdod,” stāsta Nīcas senlietu krātuves vadītāja Gita Vanaga un piebilst, ka viņu šis dāvinājums ļoti aizkustina.

Tas, ka Zuzannas mantojums ir īpašs, daiļrunīgi stāsta arī fakts, ka viņas vizuļu vainags pirms diviem gadiem kļuvis par Mākslas muzeja Rīgas Birža vērienīgās izstādes No pagātnes un nākotni. Restauratora darbnīca eksponātu. Tur tas gozējās, pateicoties Latvijas Kara muzeja tekstiliju restauratores Indras Sauleslejas zināšanām un roku veiklībai. Sanācis, ka Nīcas senlietu krātuvē piestājusi ekskursantu grupiņa, un kāda dāma, noklausījusies stāstu par bēgļu gaitās līdzi ņemto vizuļu vainagu, ieminējusies, ka viņas kolēģe taču varētu to nedaudz sakopt, īpaši jau tāpēc, ka tai radi apciemojami šaipusē. Kādu dienu restauratore Indra Saulesleja ir atbraukusi, apskatījusi un teikusi, ka uzņemsies restaurēšanu – uzrakstīs projektu, un viss būs kārtībā!

Zuzanna Muceniece, vīra uzvārdā – Grinberga, savu ģimeni izveidojusi Aisterē. Viņa visu mūžu rūpīgi glabājusi savu mantojumu – tautastērpu, līgavas vainagu, fotogrāfijas un uzslavas rakstus, kā arī galda pulksteni, kuru, starp citu, izglābusi no krievu karavīriem. Tie, apsekojot saimniecības, vai tajās neslēpjas kādi varai nevēlami elementi, reti kad aizgāja tukšām rokām. Zuzanna, redzot, ka zaldāti mājā meklē ko derīgu, apgriezusi pulksteni gājām gaisā, un tas pārstājis iet. Nē, pulksteni, kas neiet, viņi nav ņēmuši.

Interesanti, ka Zuzanna saglabājusi ne tikai vizuļoto līgavas vainagu, bet arī mīksto, uz samta lentītes izšūto pērlīšu vainadziņu. Gita domā, ka tas droši vien ir pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados kādos mājturības kursos darināta Lejaskurzemes tautastērpu krāsu un rakstu stilizācija. Pēdējos gados izrādījies, ka šādus mīkstus vainadziņus saglabājušas vairākas Pērkones dzimtas. 

Tiesa, Pērkones tautastērpam piekrīt vēl viena krāšņa galvas rota – lentēm – kaspinēm – bagātīgi nošūta sievas cepure. Tādu Nīcas senlietu krātuve kādreiz cer nolikt līdzās slavenajam Zuzannas vainagam.

Interesanti! Nīcas senlietu krātuve tikko nosvinēja savu 10. pastāvēšanas gadadienu. Pavisam drīz klajā nāks Nīcas novada atmiņu stāsti Dzimtu rakstos, kur aptuveni 450 lapaspusēs vēstīts par 33 dzimtām.

Pērkones līgavas tautastērpa vainags

Šādi spoži vizuļu vainagi ar kuplu un greznu metāla stieplīšu un spirālīšu vijumu un stikla pērlītēm, saukti arī par krūmu vainagiem, ir bijuši izplatīti Dienvidkurzemē – Nīcā, Bārtā, Rucavā. Lai gan Pērkones tautastērps no Dienvidkurzemes tērpiem atšķiras, rotas, arī līgavas rota, bijušas tādas pašas. Līgavas vainags spoži vizēja un skanēja, lai meitu pasargātu no ļaunā un piesaistītu viņai gaišo un labo. Tomēr grezns vizuļu vainags nebija katras līgavas aksesuārs, tā bija turības pazīme, skaidro Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete.

Pērkones tautastērps ir Liepājas pilsētai vistuvākais tautastērps, un vēsturnieks Jānis Sudmalis, kas savācis ļoti lielu tautastērpu krājumu, to arī uzskatīja par Liepājas tautastērpu. Kādreiz Pērkones pagasts, kas atrodas starp Liepāju, Nīcu un Grobiņu, aptvēra plašāku teritoriju – arī Grobiņas un Medzes pagastus, līdz pat Durbei.

Nīcas, Bārtas un Rucavas tuvums ietekmējis arī tērpa veidošanos: grezns krekla izšuvums balto darbu tehnikā, vizuļu vainags, burbuļsaktas un dzintara rotas. Savukārt sīksvītrotie brunči krāsās ir tuvāki Dienvidkurzemes ziemeļu un austrumu daļai – tie ir vissīkāk svītrotie brunči. Pērkones villainēs ir izmantoti raksti ar senu kompozīciju, turklāt atšķirībā no kaimiņu villainēm to sedza uz abiem pleciem un priekšā sasprauda ar saktu čupu.

Lielākie krājumi, kas atrodami par Pērkones tautastērpu, glabājas Liepājas muzejā, galvenokārt tā kādreizējā vadītāja Jāņa Sudmaļa vākti.

Ja vēlies uzzināt par sievietēm Latvijas cietumos pirmās brīvvalsts laikā, masu pašnāvībām Cēsīs, bēdīgi slaveno RAF un daudz ko citu, lasi izdevuma "100 Latvijas noslēpumi" 3. sērijā, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.