100 lietas Latvijas simtgadei. 1994. gads: JOAHIMS ZĪGERISTS
2018. gada 25. oktobris, 11:18

100 lietas Latvijas simtgadei. 1994. gads: JOAHIMS ZĪGERISTS

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

“Banānu politiķis” Joahims Zīgerists nodibina tautas kustību “Latvijai”. Katru dienu stāstam par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1994. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 1995. gads.

1994. gada personība neapšaubāmi ir jau folklorizējies “banānu politiķis” JOAHIMS ZĪGERISTS – populistiskais politiķis ar daudzu apšaubītu latvisko identitāti un kristīgo orientāciju, kurš savulaik, tautu iebarodams ar banāniem, veda no Rīgas uz Jelgavu, lai letiņi balsotu par viņu 5. Saeimas vēlēšanās. No sākuma viņš darbojās Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā (tagad LNNK ietilpst Nacionālajā apvienībā), bet vēlāk – tieši 1994. gada 18. novembrī nodibināja savu politisko tautas kustību “Latvijai” , kura drīz vien sašķēlās un no tās līdz šai dienai palikušas tikai vārgas atmiņas.

Joahims Zīgerists dzimis 1947. gada 29. janvārī pēc Otrā pasaules kara okupētajā Šlēsvigas-Holšteinas Neikirhenes pilsētā kā Verners Joahims Bīrbrauers, viņa tēvs bija latviešu leģionā iesauktais agronoms Ludvigs Šmits. Vēlāk Zīgerists apguva žurnālista amatu, kā reportieris darbojās populārajos izdevumos “Bild-Zeitung” un “Horzu”. 1986. gadā dibināja labējo politisko organizāciju “Die Deutschen Konservativen”. Pēc Vācijas apvienošanās 1990. gadā viņš neveiksmīgi centās kļūt par Bundestāga deputātu, bet par tautas priekšstāvi pēc dažiem gadiem kļuva Jēkaba ielas Bruņinieku namā (arī, starp citu, fāterlandes ģermāņu celtā).

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Zīgerists ieguva tēva īpašumu Jaunsvirlaukas pagasta „Viduču” mājas un Latvijas pilsonību, un iestājās LNNK. 1993. gadā ar populistiskiem paņēmieniem Zīgeristu ievēlēja 5. Saeimā. Ilgi gan viņš deputāta krēslā nenosēdēja, jo 1995. gada 23. augustā 5. Saeima pieņēma lēmumu "Par deputāta J. Zīgerista izslēgšanu no Saeimas sastāva" par parlamenta sēžu neapmeklēšanu.

Joahims Zīgerists joprojām nekur nav pazudis. Par viņu smalki var izlasīt pirms pāris gadiem izdotajos memuāros “Joahims Zīgerists. Par sevi, par Vāciju un arī par Latviju" (kas nu gan jau izpirkta), tāpat ekspolitiķis ikpalaikam parādās sava tēva īpašuma pusē – Jelgavas apkārtnē, lai trūcīgajiem dāļātu humāno palīdzību.

Piemēram, šogad Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenes vidusskolas vadība skolēnu vecākus informēja: “Mūsu pagasta atbalstītājs Joahims Zīgerists Staļģenes vidusskolai ir ziedojis līdzekļus 1.-9. klases skolēnu ēdināšanai (1.-4. klašu brīvpusdienas apmaksā valsts). Tādēļ katrs 1.-4. klases skolēns papildus pusdienām saņems bezmaksas launagu, bet katrs 5.-9. klašu skolēns kompleksās pusdienas. Kad J. Zīgerista ziedotie līdzekļi tiks iztērēti, paliks tikai valsts un Jelgavas novada piešķirtais finansējums”.