"Prezidents izvēlējās sevi, nevis tautu": Egils Helmanis skarbs par Rinkēviča lēmumu Stambulas konvencijas liktenī

"Prezidentam bija 2 izvēles. Viena - atdot lēmumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu uz referendumu, otra - atdot lēmumu uz pārskatīšanu Saeimai. Prezidents izvēlējās sevi, nevis tautu. Mums bieži kā valsts vai pašvaldību vadītàjiem ir jāmāk pieņemt tautas griba. Ja prezidenta kungs būtu izvēlējies uzticēšanos savai tautai, pēc referenduma visām pusēm būtu jāsamierinās un iestātos miers," savā "Facebook" kontā raksta Helmanis.

"Diemžēl prezidents izvēlējās šķelt sabiedrību ilgtermiņā, kur beigu beigās neviens nebūs uzvarētājs. Es jau iepriekš rakstītajā paredzēju šādu prezidenta rīcību. Šīs rīcības sekas parāda konfliktu un pretrunu  iesēšanu ilgtermiņā. Pseidoproblēmu risināšana, nevis tos jautājumus, kas saistīti ar valsts drošību ilgtermiņā."

"Es zinu, ka mans viedoklis būs nepopulārs. Es šeit nemeklēju vēlētāju balsis, bet cenšos runāt atklātu valodu. Ja konservatīvie spēki domā atlikt šī lēmuma pieņemšanu uz nàkamo Saeimu, tad viņi zaudēs visu, ko var zaudēt. Tiks nodots konservatīvais vēlētājs un Vienotībai un Progresīvajiem būs iedots vēlēšanu sauklis. Necel, ko nevari pacelt un nenes, ko nevari panest. Tuvākajās dienās mēs redzēsim, kam ir mugurkauls un kam viņa nav. Mūs gaida interesants gads. Tad būs lielu pārmaiņu gads, tie, kas nevar iznest savas vērtības, šajà pārmaiņu laikā izzudīs un aizies vēstures mēslainē, paliks tie, kuru pārliecība un vērtības ir stiprākas par viņu pašu gribu."

Jauns.lv jau ziņoja, ka Rinkēvičs pirmdienas pēcpusdienā paziņoja, ka nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas. Turklāt prezidents aicina šī jautājuma izlemšanu nodot nākamajai Saeimai. Nākamās parlamenta vēlēšanas notiks 2026. gada rudenī.

Tā dēvētajai Stambulas konvencijai Latvijā būtu jāpaliek spēkā, taču, ja parlaments nevar par to vienoties tagad, tad loģiski šo jautājumu ir uzticēt nākamajam Saeimas sasaukumam, uzskata Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Politiķe otrdien sociālajos tīklos paziņoja, ka atzinīgi vērtē Rinkēviča lēmumu atdot jautājumu par Stambulas konvenciju atpakaļ Saeimai otrreizējai caurskatīšanai, vēsta LETA. "Tādējādi ir uzklausīts sabiedrības, nevalstisko organizāciju un mūsu starptautisko partneru viedoklis, kā arī ņemts vērā valdības pieņemtais lēmums," pauž premjere.

Siliņa tomēr neatbildēja uz jautājumu, kā Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) būs jāatbild par koalīcijas partneru un sabiedrības pievilšanu. "Jā, es esmu vīlusies savos koalīcijas partneros. Jā, viņi ir pievīluši savu doto solījumu gan man, gan koalīcijas partneriem, gan sabiedrībai, un nu jau arī starptautiski, un viņiem par to būs jāatbild," pagājušās nedēļas piektdienā, komentējot ZZS lēmumu atbalstīt izstāšanos no Stambulas konvencijas, norādīja premjere. Vaicāta, kā viņiem par to būs jāatbild, Siliņa skaidroja, ka tuvākajās dienās gaidāmas iekšējās konsultācijas JV. "Un es padošu ziņu, kā viņi atbildēs," toreiz teica Siliņa

Likums tika pieņemts pagājušajā nedēļā ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm. Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - NA, "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošās koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" un "Progresīvie".

Gan daudzas nevalstiskās organizācijas, gan partijas JV un "Progresīvie" iepriekš iesniedza prezidentam aicinājumu šo likumu neizsludināt un nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Savukārt platformā "ManaBalss.lv" par Valsts prezidentam paredzētu iniciatīvu, aicinot viņu neizsludināt šo likumu, nepilnu četru dienu laikā parakstījušies vairāk nekā 65 000 cilvēku. Tikmēr Saeimā jau iesniegtajā iniciatīvā, kurā parlaments aicināts turpināt dalību konvencijā, parakstu skaits sasniedzis vismaz 33 700.

Aizvadītajā trešdienā protests pret izstāšanos no konvencijas pie Saeimas pulcēja ap 5000 cilvēku, kļūstot par vienu no daudzskaitlīgākajiem pēdējos gados. Šonedēļ Latvijā un ārvalstīs gaidāmi jauni protesti.

Pagājušās nedēļas ceturtdienā pie parlamenta notikušais pikets par konvencijas denonsēšanu pulcēja ap 20 cilvēku. Pēdējās dienās aktualizējās arī vēl 2016. gadā sāktā parakstu vākšana par Latvijas nepievienošanos konvencijai. Tā nepilnā desmitgadē piesaistījusi nedaudz vairāk par 33 900 cilvēku atbalstu. Tāpat 2. novembrī sākta parakstu vākšana vēl vienai iniciatīvai, kurā Rinkēvičam prasa izsludināt likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Šai iniciatīvai pagaidām izdevies savākt nedaudz vairāk par 5700 iedzīvotāju parakstu.

Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.