Vairāki uzņēmumi un uzņēmumu organizācijas atbalsta Latvijas dalību Stambulas konvencijā

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Atklāto vēstuli parakstījuši Fonds Ukrainas brīvības cīnītāju atbalstam "Uzņēmēji mieram", Latvijas eksportētāju asociācija "The Red Jackets", Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), Latvijas Dažādības harta, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija (Startin.lv).

Tāpat vēstuli parakstījuši uzņēmumi "Draugiem Group", "Latvijas finieris", "Aerodium", "Kalve Coffee", "Dobeles dzirnavnieks", "Narvesen", "Riga Tech Girls", "Nutrameg", "McCann Riga", "Aleph Latvia", "StartSchool", "Sorainen", "Prakse.lv", "Rocket Bean", "EazyBI", "TestDevLab", "Mapon", "Primekss", "Brain Games", "DeskTime", "Saf Tehnika", "White Label", "Valodu māja", "Prime Prometics", "Deep White", Izdevniecība "MicRec", "Madara Cosmetics", "Follow.art", "Golin Riga", "Whimsical", "BirdyChat", "Longenesis", "Weby.vc", "Roibox", "Plūkt", "RoadGames", "Engycell", "Eco Baltia", "Mājas Cēsīs", "Outofbox Architecture", "Balticovo", "Balcia Insurance", "Idea Lights", "Silmor", "Jeff App", "Mooz", "Nordtext", "Finday.lv", "Bitus Latvia", "Strops Technologies", "RainSisters", "Sēlijas Mežs", "Eversheds Sutherland Bitāns", "Art Fairs Service", "Edurio", "Flora", "Intea", "Fermentful", "Arenso", "Printful", "Printify", "Ekju", "Laflora", "Peruza", "Blue Circle", "AL Investīcijas", "Esena Dārzi", "Sapiens Latvija", "Cita Lieta", "Sigulda Adventures", "Gateway Baltic", "Pure Chocolate", "Magic B40", "Catchbox", "Kinetics", "Cannelle Bakery", "Open Architecture Design", "Ogilvy", "DB Partners", "Raminatrans", "Lode", "Cipari Baltic", "Supliful", "Digi Media", "BRC", "Greynut", "Beyron", "Film Naked", "LADC", "Duck Woodworks", "Audilla", "Mixd Group", "Aged Not Aged", "Dingo & Schwarz", "Busy Tag", "Norma Casting", "Not Perfect Riga", "Wrong", "Finanšu un nodokļu serviss", "Advokātu birojs Cobalt Latvia", "Caffeine", "Lightspace", "YesWeCan", "Scandic Fusion", "Datu tehnoloģiju grupa", "Advokātu birojs Ellex Kļaviņš", "FuckUpNights Riga".

Vēstuli parakstīja arī SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, SIA "Jelgavas tipogrāfijas" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics un ekonomists, finansists, Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nolēmis nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas.

Turklāt prezidents aicina šī jautājuma izlemšanu nodot nākamajai Saeimai. Nākamās parlamenta vēlēšanas gan notiks tikai 2026. gada rudenī.

Pamatojot savu lēmumu, Rinkēvičs Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) adresētā vēstulē norāda, ka pēc likuma pieņemšanas galīgajā lasījumā ir palikuši neatbildēti būtiski jautājumi, kurus likumdevējam vajadzētu atkārtoti apsvērt, un tādēļ ir nepieciešama likuma otrreizēja caurlūkošana.

Tāpat LETA vēstīja, ka 30. oktobrī ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Likumprojektu par izstāšanos no konvencijas iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".

Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai - vēršanās Satversmes tiesā vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.

Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.

Sieviešu tiesību aizsardzības organizācija, centrs "Marta" un vairākas citas nevalstiskās organizācijas ir nosūtījušas vēstuli Valsts prezidentam, aicinot nodot likumu par izstāšanos no konvencijas otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. To parakstījuši vairāk nekā 2000 cilvēku.

Ar šādu aicinājumu pie Valsts prezidenta vērsusies arī JV Saeimas frakcija.

Tikmēr Rinkēvičs norādījis, ka rūpīgi izvērtēs Saeimas pieņemto likumu par izstāšanos no konvencijas, "ņemot vērā valstiskus un juridiskus, nevis ideoloģiskus vai politiskus apsvērumus".

Pēc Saeimas vairākuma lēmuma paziņojumu izplatījusi arī starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International". Organizācijas vecākā speciāliste sieviešu tiesību jautājumos Monika Kosta Riba vērtē, ka "Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu postošs trieciens valsts sieviešu un meiteņu, kā arī visu cilvēku, kas saskaras ar vardarbību ģimenē, aizsardzībai un tiesībām, kas sūta varmākām bīstamu vēstījumu, ka viņi var nesodīti izmantot un nogalināt sievietes un meitenes".

Savukārt Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidents Teodors Rusopuls piektdien paziņojis, ka Latvijas Saeimas lēmums ir bīstams signāls.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.