Vairāki “Tiesiskums.lv” dibinātāji pārsteigti par vairākos noziegumos apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Sprūda saistību ar OIK atgūšanas ieceri

Pirms septiņiem gadiem tiesā nonākušajā lietā par uzņēmumu “Dzimtā sēta” un “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesiem un “Trasta komercbankas” likvidāciju starp vairākiem apsūdzētajiem centrālais ir bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds. Jurists apsūdzēts pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem: par izspiešanu organizētā grupā, piesavināšanos, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu. Savukārt policija aizvien turpina izmeklēšanu kriminālprocesā par uzņēmuma “Roņu ieleja 2” maksātnespējas procesu, kur pret Sprūdu tika izvirzītas aizdomas par krāpšanu.

“de facto” uzrunāja Sprūdu tiesā, kad viņš atnāca uz krimināllietas izskatīšanu. Vaicāts, vai viņam ir kāds sakars ar biedrību “Tiesiskums.lv”, Sprūds vispirms apgalvo, ka nekādas saistības neesot, taču jau pēc brīža, lūgts komentēt neoficiālu informāciju, ka viņš esot bijis biedrības idejas autors vai iniciators un mēģinājis aicināt tajā piedalīties kādus advokātus, attrauc: “Es viņus atbalstu, bet... ļaujiet man iet! (..) Es zināju, ka viņa [biedrība] top. Tas ir viss, ko varu jums pateikt.”

Biedrības “Tiesiskums.lv” dibinātāji ir divas personas: viena fiziskā – IT speciālists Madars Dauškans, viņš arī ar politiķiem ilgstoši saistītā advokāta Arta Stuckas klasesbiedrs; un viena juridiskā, proti, “Tiesiskuma atbalsta biedrība” (TAB), kuru šī gada sākumā nodibināja desmit advokāti.

Kādreizējais tai skaitā par enerģētikas politiku atbildīgās ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) padomnieks Stucka ir aktīvākais runātājs abu biedrību vārdā. TAB dibinātāju vidū ir vēl divi viņa kolēģi no Jāņa Dzanuškāna advokātu biroja: Guna Kaminska un Mareks Šīrants. Starp dibinātājiem ir arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) vadītāja vietnieces Kaminskas meita Elīna Zeltiņa, kas ir LZAP ģenerālsekretāre.

Biedrību vēl pirms kļūšanas par LZAP priekšsēdētāju nodibināja arī Saulvedis Vārpiņš un kolēģe no viņa biroja Iveta Pazare. Vēl divi dibinātāji – Pēteris Treijs un Evita Ostrovska – pārstāv advokātu biroju “Trey”.

Starp dibinātājiem ir arī Zvērinātu advokātu padomes Maksātnespējas tiesību sekcijas vadītājs Olavs Cers un Zanda Kokare-Rode, kura savulaik strādājusi par juristi un arī par valdes locekli Māra Sprūda uzņēmumā SIA “MS”.

Kokare-Rode “de facto” gan apgalvo, ka Sprūds ar viņu par dalību biedrībās runājis nav – dibināšanā piedalīties aicinājis Treijs. Arī TAB valdes loceklis Treijs apgalvo, ka Sprūdam ar biedrību neesot nekādas saistības  “ne tiešā, ne pastarpinātā, ne arī kādā citā veidā”. Ideja par biedrības dibināšanu Treijam esot radusies kopā ar citiem kolēģiem zvērinātiem advokātiem.

Divi no TAB dibinātājiem ir aizstāvji citiem apsūdzētajiem šobrīd tiesā izskatāmajā Sprūda lietā. Piemēram, Kaminska, kura arī apgalvo, ka par bijušā administratora iesaisti “Tiesiskums.lv” iniciatīvā neko nezinot: “Man nav tādas informācijas nekādā gadījumā. Ja man tāda informācija būtu, kaut vai ņemot vērā to apstākli, ka es arī esmu iesaistīta šajā konkrētajā lietā, es noteikti nepiedalītos tādā gadījumā. (..) Nē, Sprūda kungs mani nav uzrunājis.” Uz jautājumu, vai kolēģu vidē nav dzirdējusi versiju, ka Sprūds būtu aicinājis kādus advokātus, Kaminska atbild: “Ziniet, es esmu, kā lai pasaka, diezgan individuāla persona, un es nejautāju kolēģiem, ko viņi ir vai nav dzirdējuši.” Plaši komentēt norises ap “Tiesiskums.lv” Kaminska nevēlas, jo iesaistīto advokātu rīcību šobrīd vērtē LZAP Ētikas komisija.

Tikmēr pats Sprūds sarunā ar “de facto” vispirms gan pasūkstījies, ka tiekot vajāts kā konservatīvo vērtību aizstāvis, galu galā apstiprināja savu saistību ar “Tiesiskums.lv” ieceri. Viņš apgalvo, ka nevis pats esot uzrunājis un apstaigājis juristus, stāstot par iniciatīvu veidot šādu biedrību, bet gan “tieši otrādāk”: “Es esmu ticis uzrunāts, lai piedalītos šajā projektā.”

“Nepiedalos. Personīgi nepiedalos,” saka Sprūds par savu dalību biedrībās. Tomēr atkārtoti uzjautāts par savu saikni, viņš klāsta: “Es pazīstu vienu no cilvēkiem, kas finansē šo projektu. (..) Kā jūs domājat, reklāmas, viss, kas iet internetā, izmaksā lēti? (..) Es zinu, ka kolēģi ir runājuši par šo jautājumu, un es esmu devis viņiem idejas, ka šie cilvēki varētu būt idejiskie atbalstītāji jūsu biedrībai. Tas bija tas, kas mums ir bijusi saruna ar cilvēkiem par šo tēmu. Tad, kad man finansētājs prasīja jautājumu, ko, kurš vēl varētu būt no juristiem iesaistīts, tad es arī ieteicu atsevišķu juristus, kuri varētu būt, piedalīties tajā biedrībā.”

Vaicāts, vai patiešām pats nevienu neuzrunāja, Sprūds atbild izvairīgi: “Neatceros, ka tā būtu bijis.” Viņš arī neatminējās, vai bija kādi advokāti, kas viņam atteica piedalīties “projektā”, un interviju pārtrauca, jo esot jāgatavojas tiesas sēdei.

Publiskajā telpā par tolaik nupat nodibināto TAB pirmais runāt šā gada martā – vēl dažus mēnešus pirms Stuckas – anonīma autora intervijā portālā “jauns.lv” sāka Vārpiņš, bet Sprūds steidza šo ziņu pavairot vietnē “Facebook”. 

Sarunā ar “de facto” Vārpiņš, kurš jau pieminētajā krimināllietā lietā aizstāv naudas atmazgāšanā apsūdzētu Īrijas pilsoni, Sprūda lomu “Tiesiskums.lv” izveidē gan mēģina mazināt. Lūgts komentēt Sprūda teikto par viņa pazīšanos ar publiski nezināmo projekta finansētāju un palīdzību tam ar padomiem, kā arī zināšanām par ideju pirms biedrību tapšanas, LZAP priekšsēdētājs atbildēja: “Jautājums, ko mēs saprotam ar pazīst? Jo Latviju ir tik maza, ka, piemēram, es arī pazīstu lielāko daļu, kam ir, kā saka, biznesa vidē, kas ir kriminālajā vidē, kas arī... Nu arī mēs esam pazīstami savā ziņā, Bet tāpēc tas nav nekas tāds...”

Uz “de facto” norādi par Kaminskas teikto – ja viņa zinātu, ka aiz biedrības esot Sprūds, viņa tajā nebūtu iestājusies, Vārpiņš izrāda neizpratni: “Nu pagaidiet, bet kāpēc mums domāt, ka tur ir Sprūds? (..) Kāpēc lai man būtu pamats uzskatīt, ka tur būtu? Es domāju, ka tā ir izplatīta speciāli, saprotiet, lai diskreditētu “Tiesiskums.lv”, šī informācija...”

Tikmēr TAB valdes loceklis Stucka, kurš regulāri ir klāt “Tiesiskums.lv” līgumu parakstīšanas pasākumos gan reģionos, gan Pensionāru federācijas telpās, ir vienīgais no “de facto” uzrunātajiem TAB dibinātājiem, kurš atzīst komunikāciju ar Sprūdu. 

“Es nepārspīlēšu, ka es esmu runājis ar kādiem simts cilvēkiem, varbūt pat vairāk. Tad, kad bija šī projekta… es pat neteiktu projekta, kad šī “iniciatīva” tika domāta un izdomāta, tad tika apstaigāts ļoti daudz cilvēku, piedāvājot piedalīties šajā iniciatīvā, saņemot tai skaitā ļoti daudz atteikumus,” stāsta Stucka. “Šajā gadījumā mēs runājām par finanšu atbalstu ar dažādiem cilvēkiem, un vienkārši Mārim Sprūdam nebija finanšu līdzekļu, cik es saprotu.”

Līdz šim publiski nezināmais Sprūda faktors nav vienīgais ar “Tiesiskums.lv” saistītais noslēpums. Izrādās, ka biedrībai esot arī ziedotāji, taču tos nosaukt Stuckam neesot ļauts. “Atbalstītājs ir liels uzņēmums, kas ir maksājis lielus “OIKus”, kuram es pats personīgi uzņēmuma pārstāvjiem skaidroju, kāds ir šis OIK prettiesiskums un kādas ir iecerētās rīcības. Atsaucoties uz šādu informāciju, arī tika piesaistīts atbalstītājs. Līgums, kas ir noslēgts ar atbalstītāju, ir konfidenciāls, tāpēc ka atbalstītājs nevēlējās, lai informācija par viņu tiktu publiskota,” klāsta advokāts.

Stucka norāda arī, ka šajā gadījumā runā par galveno atbalstītāju, kas ir piedalījies. “Ir vēl bijuši finanšu pārskaitījumi, bet arī tie visi ir absolūti caurspīdīgi,” saka Stucka. Uz “de facto” lūgumu šo caurspīdību nodrošināt, nosaucot atbalstītāju vārdus un piešķirtās summas, viņš norāda, ka tās neatceras, bet galu galā paziņo: “Tātad, šo informāciju es negribu jums izklāstīt.”