Pašvaldību vēlēšanu saraksti Latgales vēlēšanu iecirknī: Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes novadi

* Augšdaugavas novads. Augšdaugavas novada pašvaldības vēlēšanām iesniegtās listēs, salīdzinot ar citām valsts vietvarām, šajās vēlēšanās ir visnotaļ maza konkurence – tikai pieci saraksti. Ja vairumā pašvaldību deputātu kandidātu skaits pārsniedz simtu, tad Augšdaugavā tas ir rakstāms ar divciparu skaitli.

Augšdaugavas novada domē jāievēl 15 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 79 no pieciem sarakstiem. No Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Latvijas Zemnieku savienības bloka, kā arī trim reģionālo partiju – Latgales partijas, “Sarauj, Latgale!” un Daugavpils novada partijas – listēm startē 18 deputātu kandidāti, bet “Suverēnās varas” un apvienības “Jaunlatvieši” sarakstā iekļauti tikai septiņi uzvārdi.

* Balvu novads. Balvu novads bija viens no tiem novadiem, kuru pērn vissmagāk skāra finanšu krīze. Pagājušā gada pavasarī novads nonāca finanšu krīzē un tādēļ vietvarā veica dažādas strukturālas izmaiņas, pārskatīja nodarbināto skaitu, pārgāja uz četru darba dienu nedēļu, kā rezultātā darbu pašvaldības iestādēs zaudēja ap 100 darbinieku. Atsauces uz satricinājumiem Balvu novada pašvaldībā pirms gada var izlasīt arī pašvaldības vēlēšanu programmās, kurās sola gan deputātu skaita samazināšanu, gan pašvaldības darbinieku algu paaugstināšanu, gan rūpīgāk uzraudzīt pašvaldības tēriņus.

Balvu novada domē jāievēl 15 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 139 no deviņiem sarakstiem. No Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, “Latvijas attīstībai”, Latvijas Zaļās partijas, Zaļo un zemnieku savienības un Latgales partijas listēm startē 18 deputātu kandidāti, “Jaunās vienotības” un “Latvija pirmajā vietā” sarakstos iekļauti 15 kandidāti,  “Suverēnās varas” un apvienības “Jaunlatvieši” sarakstā – desmit, bet “Saskaņas” – vismazāk, tikai deviņi uzvārdi.

* Krāslavas novads. Novadu atkal sadūšojies vadīt Gunārs Upenieks, kurš ir viens no ilggadīgākajiem pašvaldību vadītājiem, kurš nepārtraukti vada kādu novadu – kopš 2009. gada. Latvijā ar ilggadēju nepārtrauktu vadību var lepoties tikai seši pašvaldību vadītāji. Ilgāk par Gunāru Upenieku nepārtraukti vietvaras domes priekšsēdētāja krēslā bijis tikai Jelgavas mērs Andris Rāviņš un Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods. No 2009. gada 1. jūlija pašvaldības vadītāja krēslā nepārtraukti ir tikai četri novadu domes priekšsēdētāji - bez Krāslavas vēl Ventspils, Varakļānu un Rēzeknes novados. Vai pašreizējā zaļzemnieku vadība Krāslavas puses ļaudis apmierina varēsim pārliecināties 7. jūnijā. Bet te arī jāņem vērā, ka Krāslavas novada vēlētāji nav diez ko čakli. Iepriekšējās pašvaldības vēlēšanas piedalījās tikai katrs trešais balsstiesīgais novada iedzīvotājs. Tāpat šajās vēlēšanās startē arī visi līdzšinējā sasaukuma domes piecpadsmit deputāti.

Krāslavas novada domē jāievēl 15 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 116 no septiņiem sarakstiem. No Zaļo un zemnieku savienības, “Sarauj, Latgale!, Apvienotā saraksta, Latgales partijas, kā arī “Progresīvo”/Jaunās konservatīvās partijas bloka sarakstiem kandidē maksimāli pieļaujamais deputātu kandidātu skaits – 18, bet no “Latvija pirmajā vietā” un “Suverēnās varas”/apvienības “Jaunlatvieši” tikai 13.

* Līvānu novads. Pirms četriem gadiem Līvānu novada pašvaldības vēlēšanās bija otra viszemākā konkurence valstī – piedalījās tikai četru politisko spēku saraksti (vēl mazāka konkurence bija tikai Valkas novadā). Šogad konkurence ir divreiz lielāka. Vēlēšanu viena no lielākajām intrigām būs tā, cik stabili savas pozīcijas saglabās nepārtraukti ilglaicīgākais kāda Latvijas novada mērs – Andris Vaivods.

Līvānu novada domē jāievēl 15 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 95 no astoņiem sarakstiem. No Latvijas Zaļās partijas un “Latvijas attīstībai”/Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK/“Jaunās vienotības” bloka sarakstiem uz vietu pašvaldības domē pretendē visvairāk kandidātu - 18, bet vismazāk no “Suverēnās varas” un apvienības “Jaunlatvieši – seši, deviņi kandidāti ir no “Latvija pirmajā vietā” un Latvijas Reģionu apvienības. Tāpat uz Līvānu novada domes deputātu krēslu kandidē arī cilvēki no “Saskaņas”, Jaunās konservatīvās partijas un partijas “Sarauj, Latgale!”.

* Ludzas novads. Novadā Īpaši izceļas viena priekšvēlēšanu programma (Apvienotā saraksta), jo tā no A līdz Z rakstīta latgaļu valodā. Šoreiz par vietu Ludzas novada domē būs sīvāka cīņa nekā pirms četriem gadiem, kad par deputāta krēslu cīnījās 80 kandidāti no pieciem sarakstiem, bet arī pats novads kļuvis lielāks – 2021. gadā Ludzai taču pievienoja Ciblas, Kārsavas un Zilupes novadus.

Ludzas novada domē jāievēl 15 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 111 no septiņiem sarakstiem. No Apvienotā saraksta, “Latvija pirmajā vietā”, Latgales partijas, Zaļo un zemnieku savienības, kā arī “Kopā Latvijai”/Latvijas Sociālistiskās partijas bloka listēm uz Ludzas novada domes deputāta krēslu kandidē 18 cilvēki, no “Saskaņas” – 16, bet no “Suverēnās varas”/apvienības “Jaunlatvieši” tikai pieci kandidāti.

* Preiļu novads. Novada vispazīstamākā teritorija, par kuru būs jārūpējas jaunievēlētajiem deputātiem, protams, ir Aglona ar katoļu baziliku centrā, par ko, protams, noteicēja ir Baznīca, ne jau laicīgā vara.  Pirms četriem gadiem Preiļu novadā bija visaktīvākie vēlētāji pašvaldību vēlēšanās visā valstī – pie balsošanas urnām atnāca 45,43% vēlētāju (valstī vidēji kopumā – 34,01%). Kā būs šoreiz un vai preilēnieši arī šogad saglabās rekordu redzēsim pēc nedēļas. 2021. gadā gan viņiem bija lielāka izvēle – vēlēšanās bija iesniegti astoņi saraksti, bet šoreiz par vienu mazāk: 2021. gada Preiļu novada pašvaldību vēlēšanās startēja astoņi saraksti ar 135 kandidātiem. Bet novada iedzīvotājiem ir ko izvēlēties arī šogad, un šeit varētu lielu lomu spēlēt arī lokālpatriotisms – iestāšanās par sava pagasta cilvēkiem/politiķiem. Piemēram, novadu reformas laikā pirms četriem gadiem tika likvidēts Aglonas novads un tas tika sadalīts starp Krāslavas un Preiļu novadiem, pēdējam atstājot, lai arī mazāko, bet redzamāko tā daļu ar tālu aiz Latvijas robežām pazīstamo Aglonas baziliku. Daudzi aglonieši tagad jūtas apdalīti un ne visai priecīgi, ka viņiem atņemta neatkarība. Vai šajā gadījumā nostrādās katoliskais spīts?  

Preiļu novada domē jāievēl 15 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 103 no septiņiem sarakstiem. No Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Zaļo uz zemnieku savienības, kā arī Latvijas Reģionu apvienības/“Progresīvo” un Latgales partijas/“Jaunās vienotības”/“Latvijas attīstībai” bloku sarakstiem startē 18 deputātu kandidāti. 14 uzvārdi ir “Latvija pirmajā vietā” listē, desmit “Saskaņas” sarakstā, bet “Suverēnā vara” un apvienība “Jaunlatvieši” startē tikai ar septiņiem deputātu kandidātiem.

* Rēzeknes novads. Jaunais Rēzeknes novada domes sasaukums būs mazskaitlīgāks nekā pašreizējais, bet tam ir iespējas strādāt ilgāk nekā pašreizējam sasaukumam. Iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ Rēzeknes novadā šovasar būs jāievēl mazāk deputātu nekā iepriekš – 19 deputātu vietā 15. Tāpat novads būs mazāks, nekā domnieki cerēja pirms četriem gadiem. 2021. gadā Rēzeknes novadā iekļāva Varakļānu novadu, bet Satversmes tiesa to atzina par prettiesisku un Varakļānus “izņēma” no Rēzeknes novada (tagad Varakļāni pievienoti Madonas novadam). Līdz ar to bija arī jāpārbīda pašvaldības vēlēšanu datums, un Rēzeknes novadā tās notika nevis jūnijā, kā visā pārējā valstī, bet gan septembrī.

Rēzeknes novada domē jāievēl 15 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 165 no desmit sarakstiem. No Nacionālā apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, “Latvijas attīstībai”, “Kopā Latvijai”, Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības, “Latvijas pirmajā vietā”, kā arī “Jaunās vienotības”/kustības “Par!”/Latgales partijas/Jaunās konservatīvās partijas bloka listēm startē 18 kandidāti, bet “Suverēnā vara” un apvienība “Jaunlatvieši” piedāvā visšķidrāko sarakstu - tikai seši kandidāti. Tāpat vēlēšanās piedalās arī “Saskaņa” un Zaļo un zemnieku savienība.

Uz 731 pašvaldības deputāta vietu pašvaldību vēlēšanās pretendē 5927 kandidāti no 340 sarakstiem 42 pašvaldībās, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 3634 kandidāti ir vīrieši, bet 2293 – sievietes. Jauns.lv turpinās iepazīstināt ar deputātu kandidātiem pašvaldību vēlēšanās pieteiktajiem sarakstiem vēlēšanu iecirkņos, un rīt apskatu noslēgsim ar valstspilsētās iesniegtajiem vēlēšanu sarakstiem – Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī.