Pensionēšanās vecums Latvijā līdz 2060. gadam - analītiķu prognozes pārsteidz
Vidējais mūža ilgums un pensijā pavadīto gadu skaits pieaug visā Eiropā. Līdz ar to daudzas valstis palielina pensionēšanās vecumu. Latvijā tas nesen sasniedza 65 gadu vecumu. Vai to palielinās arī turpmāk?
Dānija nesen lēma par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 70 gadiem līdz 2040. gadam. Vairākās citās Eiropas valstīs arī pieņemti likumi par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu tuvākajos gados. Pēc OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) datiem, līdz 2060. gadam Dānija būs līdere pēc šī rādītāja: cilvēki pensijā dosies 74 gadu vecumā.
2022. gadā noteiktais pensionēšanās vecums vīriešiem Eiropas Savienības (ES) valstīs variēja no 62 līdz 67 gadiem, bet sievietēm - no 60 līdz 67 gadiem. Ja ņem vērā Lielbritāniju, EBTA valstis (Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija) un Turciju, kas ir ES dalībvalsts kandidāte, tad Turcija to vidū izceļas. Šajā valstī pensionēšanās vecums ir tikai 49 gadi sievietēm un 52 gadi vīriešiem.
Vidējais pensionēšanās vecums ES ir 64,7 gadi vīriešiem un 63,8 gadi sievietēm. Trijās Skandināvijas valstīs - Dānijā, Norvēģijā un Islandē - augstākais pensionēšanās vecums - 67 gadi vīriešiem un sievietēm. Pensijas vecums virs 65 gadiem ir Nīderlandē (66,6), Lielbritānijā un Īrijā (abās - 66), Vācijā (65,8) un Portugālē (65,6).
65 gadu vecumā pensionējas Austrijā, Polijā, Rumānijā, Ungārijā, Horvātijā, Šveicē, Beļģijā, Itālijā, Spānijā un Kiprā. No 2025. gada arī Latvijā pensionēšanās vecums noteikts 65 gadu līmenī. Plānu to palielināt pagaidām nav.
Saskaņā ar OECD datiem, "pamatojoties uz noteikto saistību starp pensijas vecumu un paredzamo mūža ilgumu", līdz 2060. gadam tiek prognozēta pensijas vecuma palielināšanās 20 valstīs vīriešiem un 24 valstīs sievietēm no 32 Eiropā analizētajiem. Dažas no tām arī ir balstītas uz jau veiktajiem likumdošanas pasākumiem.
Prognozes liecina, ka normāls pensionēšanās vecums tiem, kas darba tirgū nonāks 2022. gadā, līdz 2060. gadam būs 62 līdz 74 gadi vīriešiem un 60 līdz 74 gadi sievietēm. Es vidējais rādītājs būs 66,7 vīriešiem un 66,4 sievietēm.
Latvijai OECD prognoze ir 65 gadi, tātad kā tagad, kas ir diezgan pārsteidzoši. Droši vien organizācijas eksperti uzskata, ka mūža ilgums Latvijā nākotnē nepalielināsies, kas nozīmē, ka varas iestādes neriskēs celt pensionēšanās vecumu. Nez kāpēc mums par to ir šaubas, ņemot vērā iedzīvotāju straujo novecošanos valstī.
Kā raksta izdevums "dw.com", statistika rāda, ka likumā noteiktais pensionēšanās vecums tikai ļoti nedaudzos gadījumos sakrīt ar profesionālās darbības faktisko pabeigšanu. Piemēram, eiropieši bieži aiziet pensijā agrāk. Tas notiek vai nu tāpēc, ka viņi fiziski vairs netiek galā ar darbu, vai, īpaši radošās profesijās, izdegšanas dēļ. Turklāt agrīna pensionēšanās daudziem ir pievilcīga: jo pēc darba beigām cilvēks vēl paliek fiziski aktīvs un tādējādi "pēdējā dzīves trešdaļā" var pievērsties lietderīgai individuālai vai sabiedriskai darbībai, vai pavadīt vairāk laika kopā ar ģimeni.
Tomēr vairākās valstīs daudzi turpina strādāt pat pēc pensijas vecuma sasniegšanas - piemēram, Jaunzēlandē vai Japānā, kā arī Zviedrijā un Grieķijā. Ja strādā ilgāk, tas var būt saistīts arī ar priekšrocībām: daudzi jūtas pensijas vecumā vēl mundri un labprāt turpina profesionālo darbību. Viņi vēlas dalīties savā pieredzē un palikt kontaktā ar jaunajiem. Savukārt darba devēji, ļaujot cilvēkiem palikt "ierindā" arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas, arī ir ieguvēji, jo saglabājas ierastais darba ritms un pieredzējuši darbinieki, kā arī tiek risināta kadru trūkuma problēma.
Jautājums tikai, vai pensionāri šādā situācijā tiešām strādā brīvprātīgi. Atbilde parasti slēpjas pensijas apmērā attiecībā pret atalgojumu, ko cilvēks saņēmis aktīva darba pēdējos gados. Ja plaisa ir pārāk liela, tad daudzi vienkārši nevar atļauties doties pensijā un nestrādāt.
