Anna Sedokova pirmo reizi kameras priekšā atbild uz jautājumiem par Jāni Timmu; viņas uzvedību skaidro psihologs

Sedokova paziņoja, ka pirmo reizi saskārusies ar tādu agresiju un šādu žurnālistiku. "Jo cilvēka piemiņa - tā ir daudz svarīgāka. [..] Vai tiešām nav saprotams, ka, ja es nerunāju par šo tēmu un nekomentēju šo situāciju, pat tik skarbus melus par sevi, tad tas ir tikai tāpēc, ka es sargāju un cenšos saglabāt viņa vārdu no kādas patiesības, kas var ievainot visus - un jo īpaši tos cilvēkus, kuri šobrīd visvairāk kliedz", ar savām domām dalījās māksliniece.

Uz to reaģēja Jāņa Timmas ģimenes advokāte Margarita Gavrilova: "Tikko noskatījos sižetu - un tas izrādījās pilnīgi atbilstošs žurnālistikas ētikai. Mierīgi jautājumi, korekts dialogs, nekādas agresijas vai spiediena. Turklāt materiāls bija profesionāls un ar cieņu, bez faktu sagrozīšanas.

Tas, ko kāds nosauca par "uzbrukumu", patiesībā bija parasta žurnālistu darba situācija. Dažkārt emocijas šķiet spēcīgākas nekā pati realitāte. Taču patiesība ir tāda, ka sižets bija atbilstošs, informatīvs un godīgs.

Un faniem es gribu dot padomu nākotnei: pirms ticēt skaļiem vārdiem, pārbaudiet faktus. Patiesība nav emocijās, bet tajā, ko var redzēt savām acīm," savā "Telegram" profilā rakstīja advokāte. 

Ko Anna pateica kameras priekšā?

Būtībā - tikai dažus teikumus: "Man ir ļoti sāpīgi un bēdīgi, ka viss tā notiek. Es tiešām neesmu devusi komentārus, lai viņa vārds atdusētos mierā."

Uz Timmas ģimenes apsūdzībām, ka viņa piesavinājusies sportista īpašumus, viņa dēlu atstājos bez nekā, Anna sacīja: "Gribētos, lai visi dzīvotu mierā, dzīvotu jau nākotnē nevis pagātnē, lai bērni un pieaugušie būtu mierīgi."

Sedokovas uzvedību analizējusi profesionāla psiholoģe Nikija Johansena: "Es domāju, ka, kad Anna pirmo reizi iznāk publiskajā telpā un piekrīt sniegt komentāru, viņas neverbālā uzvedība un vārdu saturs acīmredzami nesakrīt. Pastāvīgās acu kustības pa kreisi un pa labi neliecina par mieru, bet gan par apslēptu spriedzi un mēģinājumu kontrolēt apkārtējo reakcijas.

Tas ir signāls par iekšēju trauksmi un "pareizās" atbildes meklēšanu. Smaids pirms atbildes sniegšanas izskatās kā iepriekš iestudēts paņēmiens: vispirms - pievilcības demonstrācija un flirtēšana ar kameru, pēc tam - strauja pāreja uz "nopietno" toni. Tas liecina, ka viņas mērķis nav atbildēt pēc būtības, bet gan kontrolēt iespaidu, kādu viņa atstāj.

Runā dzirdami tikai vispārīgi izteikumi: "Svarīgi dzīvot nākotnē, lai visi būtu mierīgi". Šāda stratēģija - izvairīšanās abstrakcijās, neiedziļinoties apsūdzību būtībā. Tas ir tipisks narcistiskas aizsardzības paņēmiens - novērst uzmanību uz "mieru un harmoniju", nevis atzīt faktus. Frāze "atstāt pagātni" ir tiešs aicinājums aizvērt šo tēmu, jo tieši pagātnē atrodas pierādījumi, dokumenti un fakti, kas viņu kompromitē.

Neskatoties uz vienmērīgo balss toni, acis nodod spriedzi. Ir acīmredzams kontrasts starp ārējo miera "masku" un iekšējo trauksmi. Demonstratīvais smaids un "flirts" ar kameru tiek izmantoti kā veids, kā radīt simpātijas un novērst uzmanību no apsūdzību būtības.

Kopumā viņa demonstrē rūpīgi uzbūvētu šarma masku, cenšoties mazināt konflikta asumu un sevi pozicionēt kā "rūpīgu sievieti, kura domā par bērniem". Taču neverbālo signālu un vārdu satura neatbilstība norāda uz neīstenību un manipulāciju.

Viņas stratēģija publiskajā telpā ir izvairīšanās no konkrētības, pareizo vispārīgo frāžu izteikšana un ārējā tēla un šarma izmantošana kā spiediena instrumenta uz sabiedrības viedokli.

Tiesas process un vīra ģimenes rīcība viņai ir reāls apdraudējums. Neskatoties uz ārējo mieru, viņas iekšienē ir bailes, ka situācija izies ārpus kontroles un sekas būs graujošas - gan viņas reputācijai, gan finansiāli. Protams, ka bailes pastāv."