Kuras trīs lietas var izraisīt zarnu vēzi, uzskaita gastroenterologs Eduards Krustiņš

Konsultē Eduards Krustiņš, Dr. Federa Vācijas–Latvijas Kardioloģijas centra gastroenterologs.

Kādi ir galvenie riska faktori kolorektālā jeb zarnu vēža attīstībai?

Daļa no riska faktoriem – iedzimtība, vecums, nedaudz arī dzimums, citu slimību esamība – nav ietekmējami. Bet būtiskākie ir tieši novēršamie riska faktori, un domāju, ka lielu daļu no tiem mēs katrs klusībā lieliski apzināmies, bet noliekam maliņā kā ne tās svarīgākās lietas dzīvē, kas var pagaidīt.

Viens no galvenajiem riska faktoriem ir šķiedrvielu trūkums un augsts pārstrādātās pārtikas (highly processed food) īpatsvars uzturā – tie ir pārtikas produkti, kas ražošanas procesā būtiski pārveidoti, pievienojot, piemēram, cukuru, sāli, taukus, mākslīgās piedevas, stabilizatorus, ne tikai garšas īpašību uzlabošanai, bet arī tekstūras un derīguma termiņa dēļ. Un tie nav tikai gaļas pusfabrikāti, bet arī dažādi piena produkti (jogurti, saldējumi), arī konditorejas izstrādājumi, būtībā liela daļa no tā, ko piedāvā modernā pārtikas rūpniecība. Saistībā ar uzturu nozīmīgs riska faktors ir arī sarkanās gaļas patēriņš, jo īpaši pārstrādātas gaļas. Lai cik tas šķistu paradoksāli, bet Starptautiskā vēža izpētes aģentūra (IARC) pārstrādātu gaļu klasificē kā pirmās kategorijas karcinogēnu – vienā grupā ar azbestu, tabaku un alkoholu.

Otrs vaininieks, cieši saistīts ar pirmo, viennozīmīgi ir aptaukošanās. Gan no tā viedokļa, ka tā arī skar lielu cilvēku skaitu, gan arī kā veicinošs apstāklis citiem riska faktoriem – kustību trūkumam un otrā tipa cukura diabētam. Veidojas apburtais loks – jo lielāks svars, jo mazāk mēs kustamies, jo ātrāk aug svars. Tā ir pieaugoša sabiedrības problēma, kas skar ļoti daudzus. Un te jāatgādina, ka aptaukošanās nav tikai kolorektālā vēža riska faktors, tas ir pierādīts riska faktors vairāk nekā desmit dažādām onkoloģiskām slimībām.

Trešais būtiskais riska faktors ir regulāra alkohola lietošana, jo īpaši vairāk nekā 15 g etanola dienā sievietēm un 30 g dienā vīriešiem, kas vidēji atbilst attiecīgi vienai un divām glāzēm vīna. Un atkal jāatgādina, ka alkohols šādās devās ir arī vairāku citu ļaundabīgu audzēju riska faktors.

Un, ja no šā visa kādā brīdī jāatsakās, kaut vai no tās pašas gaļas, kas vienam otram ir ikdienas uztura sastāvdaļa, vai jāatmet smēķēšana un jāsāk domāt par svara regulēšanu, tad, protams, daudziem to nav nemaz tik viegli realizēt, jo tas prasa ne tikai zināmu piespiešanos un disciplīnu, bet arī nozīmīgas ikdienas dzīvesveida pārmaiņas.

Kādi ir agrīnie zarnu vēža simptomi, kam būtu jāpievērš uzmanība?

Diemžēl tādu nav. Ar to ir jārēķinās, ka šī slimība ilgstoši var neradīt nekādas izmaiņas pašsajūtā. Sūdzības par kuņģa un zarnu trakta veselību ir daudziem cilvēkiem, un savā praksē sastopos ar to, ka pacienti tādos gadījumos arī raizējas, vai tikai nav kāda onkoloģiska saslimšana. Bet te man jāteic, ka no visiem tiem, kuriem ir, piemēram, sāpes vēderā vai vēdera pūšanās, onkoloģiska slimība ir proporcionāli pavisam niecīgai daļiņai. Un gana daudziem, kuriem kolonoskopija slimību diagnosticē, nav nekādu sūdzību.

Protams, tajā brīdī, kad slimība attīstītās arvien tālāk un tālāk, var būt vājums, pasliktināta vispārējā pašsajūta, var parādīties kādas izmaiņas zarnu darbībā, piemēram, pēkšņa caureja vai asins piejaukums fēcēs. Kādam šie simptomi parādās agrīnāk, citam – vēlīnāk. Bet arī pēkšņa caureja un vēdera izejas izmaiņas nekādā gadījumā neliecina, ka cilvēkam noteikti ir ļaundabīga slimība. Tāpat, ja cilvēkam nav nekādu sūdzību, nevar simtprocentīgi apgalvot, ka viņam nav onkoloģiska slimība.

Tādēļ vienīgais veids, kā aktīvi šīs ļaundabīgās slimības risku samazināt, ir kolorektālais jeb zarnu vēža skrīnings?

Jā, un tas ir apstiprināts valstiskā līmenī. Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem tiek nodrošinātas bezmaksas profilaktiskās pārbaudes reizi divos gados. To nozīmē ģimenes ārsts.

Kolorektālais jeb zarnu vēža skrīnings ir slēpto jeb vizuāli neredzamo asiņu izmeklējums fēcēs ar imūnķīmisko metodi, kas sniedz iespēju diagnosticēt zarnu slimības, to skaitā zarnu vēzi agrīnā stadijā pirms simptomu parādīšanās. Ja tests ir negatīvs, to atkārtoti veic pēc diviem gadiem, bet, ja tas ir pozitīvs, pacients tiek nosūtīts tālāk uz kolonoskopiju. Lai to veiktu, pēc rezultātu saņemšanas pacientam jāvēršas pie sava ģimenes ārsta.

Bet atcerieties – pozitīvs zarnu vēža skrīninga testa rezultāts ne vienmēr nozīmē tūlītēju vēža diagnozi! Tas ir tikai kā indikators, kas norāda, ka, salīdzinot ar to, kuram šis tests ir negatīvs, risks ir nedaudz augstāks. Tāpēc šādā gadījumā ir nepieciešams papildu izmeklējums – kolonoskopija. Tā ļauj laikus atrast un, ja nepieciešams, noņemt zarnu polipus, kuri nākotnē potenciāli varētu radīt veselības problēmas. Polipi ir dažādi, ne visi ir vienādi, un ne visi rada vienādu risku. Bet, ja pacientam ir vairāki polipi, šie riski summējas.

Neviens tests, neviens izmeklējums nav simt procentu drošs, bet tie spēj samazināt kopējo risku un saslimšanas gadījumu skaitu. Arī kolonoskopijā kādi polipi var tikt palaisti garām vai ļaundabīga slimība var attīstīties īsākā laikposmā, nekā ir pieņemtais intervāls starp bezmaksas skrīninga izmeklējumiem.

Varbūt ne pats korektākais salīdzinājums, bet ar automašīnu ir līdzīgi – ja to regulāri ved uz servisu, pārbauda un acīmredzamu problēmu tai nav, tas vēl negarantē, ka pa ceļam nekas nevar salūzt. Bet, ja pārbaudes ir regulāri veiktas, risks ir mazāks.

Vairāk lasi žurnāla "100 Labi Padomi Par Veselību" jaunākajā numurā! Pērc to labākajās tirdzniecības vietās visā Latvijā, lasi arī digitāli un abonē Zurnali.lv