Bulings skolā, atteikumi, iemiesošanās lomās un nokļūšana slavas virsotnē - kāda ir Holivudas zvaigzne Vanesa Kērbija

Kērbija ir izslavēta ar savu neticami skrupulozo sagatavošanās procesu katrai lomai, ko viņa spēlē. Brīžiem tas līdzinās apsēstībai. Aktrise pilnībā iejūtas savu varoņu pasaulē, izprotot atveidojamo tēlu pārdzīvojumus un motivāciju. Padziļinātā izpēte ir viena no viņas panākumu atslēgām, ticamajām un pārliecinošajām lomām.

Bērnība

Vanesa Kērbija piedzima 1988. gadā, uzauga Vimbldonā žurnālistes un ķirurga ģimenē kā vidējais no trim bērniem. Viņas māte Džeina Kūpere bija žurnāla «Country Living» dibinātāja, autore un redaktore, viņas tēvs Rodžers – prominents prostatas ķirurgs un uroloģijas profesors, vadījis Karalisko medicīnas biedrību un daudz rakstījis par vīriešu veselību. Vanesas brālis Džo ir skolotājs, bet māsa Džuljeta – teātra aģente. Jau bērnībā nākamā aktrise skatījās vecumam nepiemērotas filmas un teātra izrādes, jo vecāki veda gan uz kino, gan ņēma līdzi uz teātra izrādēm, ļaujot skatīties visu.

Skolā Kērbija bieži cieta no skolasbiedru bulinga, par ko intervijās stāsta, ka  šie pārbaudījumi nav ietekmējuši viņas nākotni, bet iemācīja kļūt pašapzinīgai mocītāju priekšā un paaugstināja emocionālo inteliģenci. Skolotāji par sistemātisko bulingu zināja, nolēma neiejaukties un pēdējā skolas dienā Vanesas mammai pateica: «Viņa izdzīvoja.» Brīvības izjūtu un glābiņu atrada drāmas pulciņā, kas vēlāk kļuva par dzīves īsto aicinājumu un profesiju. Aktierspēle bija labākais draugs, kad nevarēja paļauties ne uz vienu citu. Līdztekus intelektuāli piesātinātai bērnībai viņu mocīja veselības likstas – divus gadus ārstējās no lambliozes jeb žiardiāzes – parazīta izraisītas infekcijas slimības.

Noraidījums

Pēc skolas pabeigšanas Kērbija pieteicās studijām prestižajā Bristoles «Old Vic» teātra skolā un Londonas Mūzikas un dramatiskās mākslas akadēmijā (LAMDA), bet netika uzņemta. Neveiksme gandrīz iznīcināja ambīcijas kļūt par aktrisi, tomēr viņa neatteicās no sava mērķa īstenošanas, paņemot gadu ilgu pauzi ceļošanai. Atgriežoties no Dienvidāfrikas, kur viņa gan atpūtās, gan strādāja kā brīvprātīgā AIDS hospisā, iestājās Ekseteras Universitātē, lai studētu angļu valodu un literatūru. Šeit iegūtās akadēmiskās zināšanas vēlāk noderēja scenāriju analīzei un varoņu motivācijas izpratnei. Intervijās Vanesa atzīst, ka šis posms viņai ļāva gūt lielu dzīves pieredzi, veidot citādu perspektīvu un padziļināt empātiju, kas lieti noder aktrises darbā. Kērbija pierādījusi, ka agrīnās neveiksmes nenosaka nākotni.

Aktrise izveidoja mehānismu, kā tikt galā ar atteikumiem, uzskatot tos par nepieciešamu procesa sastāvdaļu, atgādinot sev, ka joprojām var būt radoša un mācīties, neprasot apstiprinājumu pēc katras noklausīšanās. Izveidotā sistēma un neatlaidība atmaksājās, veidojot veiksmīgu karjeru, izpelnoties atzinību par nospēlētajām lomām teātrī, kā arī atsakoties no vietas LAMDA, pievienojoties teātra trupai un dodot priekšroku praksei, nevis formālai apmācībai.

Teātris

Pirms veiksmīgās karjeras kino un televīzijā Vanesa Kērbija bija ievērojama teātra aktrise. 2009. gadā viņa debitēja izrādē «Visi mani dēli», atainojot Annu Dīveri, panākot ideālu līdzsvaru starp naivuma un apņēmības atspoguļošanu.

Izrāde «Spoks» palīdzēja nostiprināties teātra vidē; «Sapnis vasaras naktī» (2010) nodrošināja uzslavas par Helēnas lomu un līdzināšanos statujai; «Sargies no sievietes!» (2011) viņa filigrāni nospēlēja naivās Izabellas pārtapšanu par īstu gudrinieci, kura tiek galā ar vecākās paaudzes manipulācijām; «Skābes testā» (2011) nodemonstrēja savu komisko pusi, neiegrimstot patosā; «Ilgu  tramvajā» (2012) spēlēja Stellas lomu, atrodoties krustugunīs starp diviem dzirnakmeņiem: Blānšu un Stenliju. Pateicoties izcili nospēlētām lomām teātrī, Kērbija debitēja kinofilmā «Mīlestība/Zaudējums» (2010) par ģimenes ceļojumu laikā, cīņu ar sērām un ilgi glabātiem noslēpumiem.

Iemiesošanās lomās

Pamati spējai pilnībā nodoties lomai tika ielikti jau bērnībā, kad tēvs uzaicināja Vanesu pavērot operāciju, lai parādītu, cik intensīva un mērķtiecīga ir ķirurga profesija. Šī pieredze atstāja paliekošu iespaidu, iemācot disciplīnu, apņēmību un sapratni, ko nozīmē pilnībā nodoties kādam darbam. Vanesas metode sastāv no atainoto varoņu mūzikas atskaņošanas sarakstu veidošanas, lai palīdzētu iedziļināties tēlu psiholoģijā un izprastu viņu gaumi un motivāciju; stabila centra jeb identitātes, kas pilnībā ļauj iegremdēties, izpētīt un iziet no lomas; izaicinošu lomu un situāciju meklēšanas, uzskatot tās par iespēju mācīties un augt; realitātes apzināšanās, laika pavadīšanas ar draugiem un ikdienišķām aktivitātēm, tādējādi aklimatizējoties un saglabājot labu pašsajūtu intensīvas aktiermākslas periodā.    

Vēlāk, piemēram, gatavojoties filmai «Italian Studies» (2021), Kērbijai nācās atteikties no preskriptīvās pieejas tēlu veidošanā, tā vietā izmantojot atvērtāku, novērojošāku un improvizētāku stilu pēc režisora Adama Leona pieprasījuma. Vanesai lika būt klātesošai šeit un tagad, vērot pasauli tā, it kā to redzētu pirmo reizi. Savukārt, zinot, ka būs jāspēlē kara korespondente filmā «Mr. Jones» (2018), Kērbija ēnoja īstu žurnālistu, lai izprastu šī darba realitāti. Vides autentiskumu nodrošināja filmēšanas komandas veiktā vēsturiskā izpēte par holodomoru Ukrainā 1932. un 1933. gadā, lai gan kinodarba centrā ir «viltus ziņas», valdības noslēpumi, pētnieciskās žurnālistikas nozīme un totalitārā režīma briesmas.

Seriāls «Kronis»

Princeses Mārgaretas loma seriāla «Kronis» pirmajās divās sezonās Kērbijai dāvāja starptautisku atzinību. Viņa atveidoja karalienes Elizabetes II dzīvespriecīgo un dumpīgo jaunāko māsu. Kritiķi aktrises sniegumu slavēja par princeses sarežģītās personības un iekšējo konfliktu atspoguļojumu. Vanesas tēlojumu atzina par vienu no galvenajiem elementiem seriāla pirmajos panākumos.

Gatavojoties lomai, Kērbija veica plašu izpēti, lasot biogrāfijas, skatoties arhīvu materiālus, lai izprastu princeses Mārgaretas dzīvi un uzvedību, kā arī turēja viņas fotogrāfiju rokasstiepiena attālumā. Viņa izjuta dziļu saikni ar atveidojamo personu, identificējoties ar viņu kā «mazu meiteni, kas meklē mīlestību un savu ceļu dzīvē», un viņas izjūtu, ka viņa ir «iesprostota karaliskās dzīves robežās». Vanesas pētījuma mērķis bija atspoguļot Mārgaretas «iekšējo uguni» un «sabojātās, vīlušās jaunās sievietes» iekšējo konfliktu, kas slēpās aiz publiskā tēla. Aktrise apbrīnoja Mārgaretas «netīro, īsto, spožo» dabu un jutās atbildīga par viņas cilvēcisko atveidi, uzskatot šo lomu par dāvanu. Detalizētā sagatavošanās un filigrāni niansētais sniegums nodrošināja BAFTA balvu kā labākajai otrā plāna aktrisei, kā arī noveda pie nopietna sērošanas procesa, jo pārāk piesaistījās dumpīgās princeses tēlam un pārdzīvoja, kad seriāla veidotāji nolēma «pārlēkt» laikā un lomu uzticēt citai aktrisei.    

«Neiespējamā misija: sekas» (2018)

Vanesa Kērbija pievienojās «Neiespējamās misijas» franšīzei 2018. gada filmā, atveidojot Alanu Mitsopolisu – ieroču tirgotāju, kas pazīstama arī kā Baltā atraitne.

Šajā lomā viņai nācās piedalīties spraigās un augsta riska ainās kopā ar Tomu Krūzu. Viņai piemita lomai nepieciešamais dabiskums, pilnībā izpildot tēla fiziskās prasības. Aktrise intensīvi trenējās, lai filmā pati varētu izpildīt daudzus trikus, lasīja grāmatas par varas jēdzienu, mehānismu un konceptiem, ņemot vērā, ka mierīga izturēšanās var būt visbiedējošākais varas veids. Inteliģence un noslēpumainais raksturs piešķīra kinodarbam jaunu dinamiku.

«Sievietes daļas» (2020)

Drāmā «Sievietes daļas» Kērbija nospēlēja vienu no savām labākajām lomām, atveidojot Martu Veisu – sievieti, kura pārdzīvo eksistenciālas skumjas pēc jaundzimušās meitas nāves. Filma kļuva slavena un iespiedās visiem atmiņā ar savu sākuma ainu – emocionālu un nepārtrauktu 24 minūšu garu mājas dzemdību kadru.

Vanesas skarbais un godīgais zaudējuma atspoguļojums izpelnījās kritiķu atzinību visā pasaulē. Par šo lomu viņa saņēma «Oskara» balvas nomināciju kā labākā aktrise, bet «apzeltīto vīriņu» ieguva Frānsisa Makdornana par darbu filmā «Klejotāju zeme». Lai sagatavotos filmai, aktrise pavadīja laiku kopā ar vecmātēm un vēroja dzemdības, lai izprastu šo procesu, intervēja sievietes, kuras piedzīvojušas to pašu, ko filmas galvenā varone, tādējādi traģisko pieredzējumu apņemoties atainot autentiski un cieņpilni, ļaujot ieskatīties arī pāra attiecību anatomijā un dvēseles preparēšanā.

«Fantastiskais četrinieks: pirmie soļi»

«Fantastiskais četrinieks: pirmie soļi» Vanesa Kērbija iejūtas Sjū Stormas lomā, atainojot strādājošas grūtnieces un mātes lomu, atklājot, cik tas ir sarežģīti.

Viņa uzsver, ka mātes ir īstas supervarones. No spēlētā tēla iedvesmojās, kā līdzsvarot profesionālo un privāto dzīvi, savu varoni raksturojot kā  iedvesmojošu piemēru, ka kļūšana par māti nenozīmē atteikties no saviem sapņiem. Aktrise arī atzina, ka valkāt ar rīsu maisiņiem piebāzto mākslīgās grūtnieces vēderu, bija daudz grūtāk, salīdzinot ar realitāti, jo iedzīvojās muguras sāpēs. Gatavojoties lomai, viņa studēja kvantu fiziku.

2020. gadā Kērbija iepazinās ar savu dzīvesbiedru Paulu Rabilu – bijušo lakrosa spēlētāju. 2025. gadā filmas publicitātes turnejas laikā pirms pirmizrādes pāris paziņoja, ka gaida savu pirmdzimto.

VANESA KĒRBIJA

• Dzimusi: 18.04.1988
• Nodarbošanās: aktrise
• Studijas: Ekseteras universitāte, Lielbritānija
• Dzīvesbiedrs: Pauls Rabils
• Balvas: BAFTA televīzijas balva par Mārgaretas lomas atveidošanu seriālā «Kronis» 2018. gadā; Venēcijas kinofestivāla labākās aktrises balva par lomu filmā «Sievietes daļas» 2020. gadā; Nominācija Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā «Labākā aktrise galvenajā lomā» 2021. gadā
• Intereses: arhitektūra, māksla, mode, kino, ēdiens, literatūra, mūzika un sports
• Iesauka: «Nu» radusies no viņas otrā vārda Nuala, jo pilnais vārds Vanesa viņai šķiet pārāk formāls un mammīgs
• Joga: Lai tiktu galā ar stresu un spriedzi, Kērbija nodarbojas ar jogu.