Tuvojoties vasarai, daudzi D vitamīnu noliek malā. Skaidro interniste Antra Briede

Kāpēc ar saulīti vien nepietiek?

Latvijā ir pārāk maz saulainu dienu, tāpēc no saules nav iespējams uzņemt tik daudz D previtamīna, lai organismā tiktu sintezēts pietiekami daudz D vitamīna. Arī ar uzturu nevar uzņemt gana daudz šī vitamīna. Turklāt, cilvēkam novecojot, D vitamīna sintēze ādā pavājinās. Ja analīzes uzrāda D vitamīna normas zemāko daļu vai pat zem normas, tad tas papildus jālieto arī vasarā.

Ja vasarā papildus neuzņemsi D vitamīnu, tā daudzums organismā saruks, jo uzkrājumi neveidojas, bet receptoriem D vitamīns nepieciešams visu laiku. Asins analīžu rezultātos parasti redzams, ka D vitamīna norma ir 30–100 ng/ml, tomēr ar zemāko normas līmeni nebūs pietiekami. Svarīgi lietot tik daudz D vitamīna, lai tas visu laiku turētos 50–70 ng/ml robežās.

Svarīgs visam organismam

Lai arī pēc nosaukuma vitamīns, medicīnā to uzskata par hormonu. Pirms kāda laika tika uzskatīts, ka D vitamīns, nodrošinot kalcija un fosfora vielmaiņu, vajadzīgs kauliem un zobiem, bet tagad izpētīts, ka tas piedalās daudzos procesos organismā un D vitamīna receptori atrodas gandrīz katrā šūnā. D vitamīns liek šūnas kodolam sintezēt to, kas organismam ir vajadzīgs, piemēram, vielas, kas mazina iekaisumu, pretdarbojas autoimūniem procesiem.

Īpaši svarīgs šis vitamīns ir pirms menopauzes, kad ir augsts osteoporozes risks, kam vairāk pakļautas tievas maza auguma sievietes. Pētījumos arī pierādīts, ka cilvēkiem, kuri cieš no alerģiskiem dermatītiem, ir izteikts D vitamīna deficīts, un arī psoriāzes pacientiem lielākoties organismā trūkst D vitamīna. Zems D vitamīna līmenis var veicināt iekaisuma procesus ādā, savukārt pietiekami augsts šā vitamīna līmenis aizkavē novecošanos, jo aizsargā ādu no ultravioleto staru ierosinātas šūnu pašiznīcināšanās. Tas ir vēl viens iemels arī vasarā lietot D vitamīnu.

Īpaša nozīme D vitamīnam ir novecošanās laikā. Ap 40 gadu vecumu mēs bioķīmiski sākam novecot, līdz ar to dabiskās sintēzes spējas organismā mazinās – receptori kļūst nejutīgāki pret D vitamīnu, organisms sliktāk sintezē kolagēnu, mazinās koenzīma Q10 daudzums.

Cik daudz?

Lai runātu par konkrētām devām, nepieciešamas asins analīzēs noteikt D vitamīna līmeni. Šī vitamīna deficīts ir bieži sastopama problēma. Pieaugušam cilvēkam parasti iesaka lietot 4000 SV dienā kopā ar taukus saturošiem pārtikas produktiem, piemēram, avokado, gabaliņu siera, auzu pārslu putru, kam pievienota piciņa sviesta, jo D vitamīns ir taukos šķīstošs, tāpēc labāk uzsūksies.

Tomēr daļai cilvēku varētu būt nepieciešama lielāka D vitamīna deva, jo ir pierādīts, ka Epšteina Barra vīruss, herpes vīruss, tuberkuloze un citas hroniskas saslimšanas ietekmē D vitamīna receptoru jutīgumu. Tāpat ir izpētīts, ka cilvēkiem mēdz būt ģenētiski defekti ne tikai D vitamīna receptoru sintēzē, bet arī šī vitamīna bioķīmiskajos procesos, kad no tā, ko uzņemam ar uzturu, organismā tiek saražots aktīvais D vitamīns.