Vilki Eiropā vairs nav "stingri aizsargāti". Vai tas nozīmē, ka Latvijā tos drīkstēs medīt vairāk? Skaidro pētnieks Jānis Ozoliņš
Pēc tam, kad Eiropas Parlaments (EP) šī gada 8. maijā lēma vilku aizsardzības statusu nomainīt no "stingri aizsargātiem" uz "aizsargātiem" dzīvniekiem, arī Latvijas sabiedrībā pacēlās jautājums, vai šīs izmaiņas nozīmē to, ka vilkus Latvijā turpmāk varēs medīt vairāk. Ko šīs izmaiņas nozīmē un kādēļ tās tika pieņemtas? Skaidro mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.
Jau ziņots, ka EP ar 371 balsi "par", 162 balsīm "pret" un 37 deputātiem atturoties atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu grozīt Dzīvotņu direktīvu, lai saskaņotu ES vilku aizsardzības statusu ar Bernes konvenciju. Kā ziņotja EP, "tagad dalībvalstīm būs lielāka elastība vilku populācijas pārvaldībā, lai uzlabotu šo plēsēju līdzāspastāvēšanu ar cilvēkiem un mazinātu pieaugošā vilku skaita ietekmi ES".
"Pirmais nosacījums, kas līdz ar šīm izmaiņām netiek mainīts nevienā valstī ir tas, ka vilku populācijai jābūt labvēlīgā stāvoklī. Izmaiņas vienkārši ļauj tām valstīm, kur vilki līdz šim bija nemedījami un īpaši aizsargājami, nu, teiksim, pasludināti ieviest tādu kārtību, ka viņi kļūst medījami," norāda Ozoliņš.
"Tā iemesla dēļ, ka vilkus nedrīkstēja medīt, viņi izplatījās pa visu Eiropu un visi par to ir pārsteigti. Pirms 10 vai 15 gadiem daudzi nevarēja iedomāties, ka tādās valstīs kā Nīderlande, Beļģija, Dānija un Rietumvācija būs vilki, turklāt viņi vairosies un dzīvos turpat uz vietas, nevis tikai ieceļos garāmejot."
Jautāts vai izmaiņas kaut kādā veidā ietekmēs arī Latviju, pētnieks atbild noraidoši: "Latvijā tā tas jau ir bijis [vilkus atļauts medīt] kopš sākta gala, līdz ar to mums tas pilnīgi neko nemaina."
Neatkarīgi no šī jautājuma Latvijas mednieki ik pa laikam, atsaucoties uz letāliem vilku uzbrukumu gadījumiem mājdzīvniekiem lauku teritorijās, īpaši Rēzeknes pusē, piemin, ka vilku nomedīšanas kvotas būtu nepieciešams palielināt. Ozoliņš pret šo jautājumu attiecas piesardzīgi. "Kvotas tā uzmanīgi varētu arī celt. Bet tajā brīdī, kad, kad vilku stāvoklis pasliktināsies - tās būtu atkal jāpazemina," uzsver pētnieks.
"Vilkiem jābūt labvēlīgā stāvoklī un šo stāvokli palīdz uzturēt arī medījumu kvotas. Bet, runājot par uzbrukumiem mājdzīvniekiem, nav izslēgts, ka šie uzbrukumi kļūtu mazāk pie mazāka vilku skaita," norāda Ozoliņš. Tāpat diskusiju vērts esot jautājums, vai uzbrukumi mājdzīvniekiem un lopiņiem patiešām kļuvuši vairāk, vai tikai cilvēki sākuši par tiem ziņot biežāk. "Mums ir statistikas dati jau no 90-ajiem gadiem, un jau tad vilki uzbruka un ēda suņus," uzsver Ozoliņš.
"Pirmais, kas jādara - iedzīvotājiem lauku rajonos jāveic mājdzīvnieku aizsardzības pasākumi. Kā laukos daži atstāj suņus pa naktīm ārā - nu droši vien vilku klātbūtnē tā nedrīkst darīt. Suņiem var likt arī dažādas dzelkšņainas apkakles, lai, piemēram, vilks nevar viņam iekost tajās nāvējošajās vietās," skaidro pētnieks.
Viņš uzsver, ka minētā situācija jārisina abējādi un "Silava" ir izstrādājusi pētījumu ar priekšlikumiem Zemkopības ministrijai, kā šo procesu varētu virzīt tālāk. "Pētījuma rezultāti ir iesniegti, tā kā - lai viņi domā," norāda Ozoliņš.
