Kā tā var gadīties? Edgars pārdeva auto, naudu nesaņēma, un beigās jāmaksā vēl pašam
Vai tā dzīvē var gadīties, ka pārdod automašīnu, samaksu par to nesaņem un beigās vēl ir jāsedz tiesu izpildītāja izdevumi? Tieši šādi ir gadījies Edgaram. Cietušā stāsts izgaismo nepilnības likumā, kas finansiālo nastu uzliek tam, kurš jau tā cietis.
Auto pārdeva, naudu nesaņēma, un beigās jāmaksā pašam
Kā Edgars stāsta Latvijas Televīzijas raidījumam "4.studija", viņš savu automašīnu pārdeva jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, bet samaksu tā arī nav sagaidījis.
Edgars savu spēkratu pārdeva uz nomaksu oficiāli, pie notāra, vienojoties ar pircēju Oskaru par ikmēneša maksājumu grafiku. Taču „nevienu maksājumu no viņa nesaņēmu,” atklāj Edgars. Viņš vērsās tiesā, kas lēma par parāda piedziņu, tomēr arī caur tiesu izpildītāju līdzekļus atgūt neizdevās.
Pagāja gadi, līdz pagājušajā gadā saņēmis ziņu no tiesu izpildītāja – Oskars esot miris, lieta izbeigta. Tā kā ar to nebūtu gana, šomēnes viņam atsūtīts rēķins par tiesu izpildītāja pakalpojumiem – 140 eiro.
„Man kā cietušajam tagad pašam jāmaksā? Šī summa daudzbērnu ģimenei nav maza!” viņš ir sašutis.
Izpildītājs: „Likums neļauj izsniegt dokumentu atpakaļ”
Tiesu izpildītājs Edgars Cgojevs atzīst, ka situācija ir nepatīkama: „Jā, es saprotu piedzinēja neapmierinātību. Bet likums man neļauj vienkārši izbeigt lietu un izsniegt atpakaļ izpildu dokumentu, ja nav segti sprieduma izpildes izdevumi.”
Viņš arī piebilst, ka plašāk skatoties, šāda parāda nenokārtošana ir „noziedzīgs nodarījums pret tautsaimniecību”.
Oskara mantojuma lieta gadu laikā netika ierosināta, tādēļ nav neviena, kuram šo parādu piedzīt. Taču kādam tiesu izpildītāja darbs ir jāapmaksā – un tas ir bijušais auto īpašnieks, kurš bija vērsies pēc palīdzības.
Vai tiesiskums šādās situācijās zaudē spēku?
Edgars ir neizpratnē: „Kur paliek tiesiskums, ja cietušais paliek zaudētājs? Vai valstij nevajadzētu kompensēt šādus gadījumus?”
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins uzskata, ka likums ir konsekvents: „Tiesības ir būvētas uz domu, ka puses labprātīgi pilda savas saistības. Ja tas nenotiek, tad piespiedu izpilde ir pakalpojums, par ko kādam jāmaksā.”
Viņš salīdzina šo ar advokāta darbu: „Nereti klienti nav apmierināti ar rezultātu, bet jāmaksā ir tik un tā – patīk vai nē.”
Judins piebilst, ka sabiedrībā var diskutēt par to, vai noteiktos gadījumos valsts varētu palīdzēt: „Tādu gadījumu nav daudz. Varbūt – jā, bet dziļāk skatoties – tas būtu pretrunā ar privāttiesību būtību. Tas nebūtu subsīdiju gadījums.”
Ministrija: Edgara gadījums nav starp izņēmumiem
Tieslietu ministrijā skaidro, ka Civilprocesa likums paredz atsevišķas situācijas, kurās piedzinējs ir atbrīvots no izdevumu segšanas. Diemžēl Edgara gadījums šajā sarakstā neiekļaujas.
Statistika rāda, ka 2024. gadā no vairāk nekā 138 tūkstošiem izpildu lietu vairāk nekā 71 tūkstošā piedzinējs ir bijis atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu segšanas.
Tomēr Edgars joprojām paliek ar sajūtu, ka ir divkārt zaudētājs – gan bez auto, gan ar rēķinu rokās.
