Viena pēda man lielāka par otru - vai tas ir normāli? Iemesli, sekas un kā atrast piemērotus apavus

Aplūkosim galvenos iemeslus, kāpēc pēdas mēdz būt asimetriskas, kā tas ietekmē ikdienas dzīvi un kādi risinājumi var palīdzēt, ja problēma kļūst izteikta.

1. Dabiskā asimetrija

Cilvēka ķermenis reti ir pilnīgi simetrisks – tas attiecas gan uz seju, gan uz rokām, kājām un pēdām.

• Iedzimtie faktori. Iedzimtība spēlē nozīmīgu lomu ķermeņa proporcijās. Ģenētiskā informācija nosaka mūsu kaulu un muskuļu struktūru, un nelielas atšķirības starp labo un kreiso pusi ir normālas.
• Attīstība bērnībā. Jau augot un attīstoties, var rasties nelielas disproporcijas. Piemēram, bērns vairāk balstās uz vienu kāju, kas var ietekmēt pēdu formu un izmēru.
• Nevienmērīga muskuļu attīstība. Ja viena ķermeņa puse tiek biežāk noslogota, muskuļi šajā pusē var attīstīties atšķirīgi, ietekmējot arī pēdas formu un izmēru.

2. Traumas vai veselības stāvokļi

Traumas un veselības problēmas bieži rada izmaiņas pēdu izmēros un formā.

• Traumas. Piemēram, ja viena kāja ir piedzīvojusi lūzumu vai sastiepumu, tas var ietekmēt kaulu izlīdzināšanos vai saistaudu struktūru. Šīs izmaiņas var izraisīt vienas pēdas lieluma izmaiņas.
• Iekaisumi. Artrīts vai plantārais fascīts var radīt vienas pēdas pietūkumu vai deformāciju. Šādi iekaisumi bieži skar vienu pēdu intensīvāk nekā otru.
• Pēdu deformācijas. Piemēram, kaulu izciļņi pie lielā pirksta vai plakanā pēda var attīstīties asimetriski. Tie parasti izraisa diskomfortu un var mainīt vienas pēdas izmēru.

3. Dominantā kāja

Tāpat kā lielākajai daļai cilvēku ir dominanta roka, ir arī dominanta kāja. Dominantā kāja tiek biežāk izmantota, piemēram, spērieniem, balansam un citām aktivitātēm.

• Dominances ietekme uz izmēru. Dominantā kāja bieži ir nedaudz lielāka, jo to vairāk izmanto un muskuļi tur attīstās spēcīgāk.
• Vienpusējs stress. Piemēram, sportisti, kas regulāri izmanto vienu kāju konkrētām kustībām (piemēram, futbolā), var piedzīvot ievērojamāku dominantes ietekmi.
• Ikdienas kustības. Pat vienkāršas ikdienas darbības, piemēram, ilgstoša stāvēšana vai iešana, var radīt nevienmērīgu noslodzi uz pēdām, kas laika gaitā var radīt izmēru atšķirības.

4. Vecums un izmaiņas dzīves laikā

Pēdas formas un izmērs mainās visu dzīvi, un šīs izmaiņas var būt asimetriskas.

• Vecuma ietekme. Ar vecumu ķermeņa saistaudi kļūst mazāk elastīgi. Tas var izraisīt pēdu "izplūšanu", kur pēdas kļūst garākas un platākas. Šis process var notikt nevienmērīgi.
• Pēcdzemdību izmaiņas. Sievietēm grūtniecības laikā saites kļūst vaļīgākas hormona relaksīna ietekmē, un tas var mainīt pēdu formu. Pēc grūtniecības pēdas ne vienmēr atgriežas sākotnējā stāvoklī, un dažreiz viena pēda var mainīties vairāk nekā otra.
• Svarā pieaugums vai zudums. Svara izmaiņas ietekmē pēdu noslodzi un spiedienu. Ja ķermeņa masa sadalās nevienmērīgi, viena pēda var kļūt platāka vai vairāk izstiepta nekā otra.

5. Apavu izvēles problēmas

Asimetriskas pēdas bieži rada problēmas, izvēloties apavus, jo lielākā daļa apavu tiek ražoti pēc standarta izmēru tabulām.

• Apavu diskomforts. Ja viena pēda ir mazliet lielāka, apavi var nederēt pilnībā, izraisot diskomfortu vienai vai abām pēdām. Tas bieži rada tulznas, noberzumus un muskuļu sāpes.
• Pielāgoti risinājumi. Daži cilvēki izvēlas apavus, kas atbilst lielākajai pēdai, un izmanto ieliktņus, lai kompensētu mazāko pēdu. Ir pieejami arī apavu ražotāji, kas izgatavo pielāgotus apavus, lai tie derētu abām pēdām.

Lai gan asimetriskas pēdas ir normāla parādība, ja atšķirības ir būtiskas vai rada diskomfortu, ieteicams konsultēties ar speciālistu. Ortopēdi un podiatri var palīdzēt novērtēt situāciju un piedāvāt risinājumus, piemēram, ieliktņus, terapiju vai pielāgotus apavus. Turklāt pareizi izvēlēti apavi, kas pielāgojas pēdu formām, ir svarīgs aspekts veselības saglabāšanā.