Kovids atgriežas. Vai ir pamats masveida panikai?
Rīdzinieks, mazais uzņēmējs Ainārs saka: “Man no sešām biroja meitenēm četras jau nedēļu sēž mājās. Nav jau grūti dabūt, kaut vai veikalā.” Viņas ir vieni no kovida šīs vasaras upuriem, kad jau ilgu laiku par šīs sērgas esamību bija gandrīz vai piemirsies.
Izslimojis arī viņš pats ar sievu, turklāt dzīvesbiedrei bijis diezgan smagi. “Augsta temperatūra, 39,5 grādi, un vēl zvērīgs klepus un plaušu karsonis,” stāsta Ainārs. Līdzīgi ir arī biroja darbiniecēm, turklāt nespēks ir tāds, ka uz “otro stāvu nevar uzrāpties”. Oža un garša gan nav zudusi.
Laiks atkal vakcinēties
Aināram pašam arī bijis plaušu iekaisums, temperatūra gan nav cēlusies, bet no klepus vēl tagad netiek vaļā, kaut tests ir negatīvs. “Braucot mājās, klausījos, Latvijas Radio viena profesore stāsta – galvenā problēma esot, ka pret pašu kovidu zāļu nav, līdz ar to sitot pa vietām, kas nu kuram vārīgākas, vienam kuņģis, citam nieres, plaušas vai sirds. Ārstēt var tikai simptomus,” zina teikt Ainārs. Visi viņi ir vakcinēti pret kovidu, bet nu jau šī imunitāte ir beigusies.
“Pateicoties imunitātei, kas iegūta vakcinācijas vai pārslimošanas rezultātā, cilvēki tagad ir daudz labāk pasargāti no nopietnām slimībām, ko varētu izraisīt SARS-Cov-2 vīruss,” “Kas Jauns Avīzei” norāda Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Ūdre.
Tomēr ar laiku pret kovidu iegūtā imunitāte pakāpeniski samazinās, tāpēc cilvēki bieži slimo atkārtoti. SPKC ierasti aicina visus, kas ietilpst riska grupā (seniori un pacienti ar hroniskām slimībām), turpināt sezonālo vakcināciju pret kovidu un arī gripu. Tas ieteicams reizi gadā, pirms ziemas sezonas. Jau ir pieejamas jaunas pielāgotās vakcīnas pret kovidu.
Šoreiz bez aizliegumiem
Vietā jautājums, vai, ņemot vērā Covid-19 izplatības pieaugumu, pastāv iespēja, ka atkal tiks ieviesti dažādi ierobežojumi. SPKC šādu iespēju noraida.
Ūdre skaidro: “Mainoties vīrusa īpašībām 2022. gadā, kad parādījās omikrona variants, epidemioloģiskā situācija būtiski mainījās – neviens no omikrona vīrusa apakšvariantiem vairs neizraisīja tik smagu klīnisko gaitu kā sākotnējie varianti.”
Turklāt gandrīz visiem cilvēkiem jau ir zināma imunitāte pret Covid-19 infekciju, kas iegūta vakcinācijas vai pārslimošanas rezultātā. Tas arī kopumā samazina slimības smagumu, un lielākajai daļai infekcijas klīniskā gaita ir līdzīga citām akūtām augšējo elpceļu vīrusu infekcijām. Līdz ar to pacientu skaits stacionāros šobrīd ir ievērojami mazāks nekā pandēmijas sākumā.
“Ierobežojošus pasākumus būtu nepieciešams ieviest, ja ļoti lielā Covid-19 pacientu skaita dēļ slimnīcas atkal nonāktu krīzes situācijā, taču šobrīd kopējā situācija ir daudz labāka un nav indikāciju valdībai izsludināt ārkārtējo situāciju un noteikt ierobežojumus. Turklāt Covid-19 infekcija ir palielinājusies vairākās citās valstīs un nav informācijas, ka tur būtu veikti ierobežošanas pasākumi,” teic Ūdre.
Ja slimo, tad jāpaliek mājās
Vienlaikus SPKC aicina būt atbildīgiem, nedoties sabiedrībā un uz darbu ar elpceļu infekcijas simptomiem (iesnām, kakla sāpēm, klepu utt.), ārstēties, veikt Covid-19 paštestu mājās, bieži mazgāt rokas, dezinficēt virsmas, izvairīties no kontaktiem ar saslimušajiem.
Ko šajā situācijā jau tagad iesaka SPKC? Piemēram, vai atgriezties pēc iespējas pie attālinātā darba? “Situācija ir mainīga dažādās darbavietās. Katras darbavietas vadība izvērtē nepieciešamību veikt klātienes vai attālinātā darba iespējas, pamatojoties uz konkrēto situāciju uzņēmumā,” atbild Ūdre.
Ja ir šāda iespēja, Covid-19 pacienta kontaktpersonai (ja saskare bijusi darbavietā, ģimenē vai citur) ieteicams septiņas dienas no pēdējās kontakta dienas uzturēties mājās un strādāt attālināti. Jāatceras, ka Covid-19 slimnieks ir infekciozs jau divas dienas pirms slimības simptomu parādīšanās.
Ja kontaktpersona nestrādā attālināti, tad ir svarīgi lietot FFP2 respiratoru, esot telpā, kurā ir kolēģi, vai apmeklējot sabiedriskas vietas, jāvēdina telpas.
Biežāk slimo seniori
Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pakāpeniski pieaug. Augusta pirmajā nedēļā slimnīcās ar šādu pamata diagnozi bija 69 pacienti (lielākoties vecuma grupā 70+), tostarp trīs ar smagu slimības gaitu.
Arī citās Eiropas Savienības valstīs jau no vasaras sākuma vērojams Covid-19 gadījumu skaita pieaugums, kas saistāms ar ceļošanas un atvaļinājumu sezonas aktivitātēm, biežākiem cilvēku kontaktiem, publisku pasākumu apmeklēšanu. Visbiežāk slimnīcā nokļūst pacienti vecuma grupā no 65 gadiem.
Pētīs, kā labāk vakcinēt
Valdība nolēmusi piešķirt 89 123 eiro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) īstenotajam Eiropas Savienības projektam par Covid-19 vakcinācijas īstenošanu, lai panāktu vakcinācijas aptveres uzlabošanos, proti, būtu vairāk potēto.
Līdzekļi piešķirti projekta “Eiropas vakcinācija” pēc Covid-19 (EUVABECO) īstenošanai no 2024. līdz 2026. gadam. Tiks pētīti apstākļi, kādos atsevišķām valstīm izdevās iegūt priekšrocības pandēmijas risku novēršanā, sasniedzot mazāku mirstību, izlīdzinātāku slimnīcu noslodzi, ātrāku kolektīvo imunitāti.
Pētījumā piedalās arī Grieķija, Portugāle un Polija, projekts balstīsies Beļģijas, Vācijas un Zviedrijas pieredzē, sadarbojoties ar vakcīnu ražotājiem, starptautiskajām aģentūrām, Francijas un Luksemburgas digitālām veselības sistēmām. Eiropas Komisija piešķir 80% no izmaksām, Latvijā plānotie izdevumi kopā ir 445 614 eiro.
