Vitkofs un Kušners varētu doties uz Maskavu, lai runātu ar Putinu

"Bloomberg" ziņo, ka brauciens varētu notikt jau šomēnes, taču plāni vēl nav galīgi, un laiks varētu mainīties notikumu dēļ Irānā, kur jau vairāk nekā divas nedēļas turpinās liela mēroga nemieri.

Baltais nams noliedz jebkādas vienošanos

Vienlaikus Baltā nama pārstāvis paziņoja, ka šāda tikšanās pašlaik nav plānota. Savukārt Kremlis neatbildēja uz žurnālistu jautājumiem par iespējamām sarunām.

Viens "Bloomberg" avots norāda, ka galvenais šķērslis joprojām ir nenoteiktība attiecībā uz paša Putina interesi vēlreiz tikties ar Amerikas sūtņiem.

Miera progress ir 90%

Tikmēr ASV un Ukrainas amatpersonas ziņo par ievērojamu progresu 20 punktu plāna īstenošanā karadarbības izbeigšanai. Viņi lēš, ka aptuveni 90% punktu jau ir saskaņoti, taču vairāki fundamentāli jautājumi joprojām nav atrisināti.

Maskavas un Kijivas nostājas joprojām atšķiras

Kremlis uzstāj uz Ukrainas karaspēka izvešanu no teritorijām Donbasa austrumos, ko Krievijas spēkiem nav izdevies ieņemt. Apmaiņā pret to Kijiva ierosina iesaldēt pašreizējo frontes līniju vai īstenot savstarpēju karaspēka izvešanu, lai izveidotu buferzonu.

Maskava arī iebilst pret NATO karaspēka izvietošanu Ukrainā un pieprasa okupēto teritoriju starptautisku atzīšanu par Krievijas teritorijām.

Zaporižjas atomelektrostacija un iesaldētie aktīvi

Citi neatrisināti jautājumi ietver kontroli pār Krievijas karaspēka sagrābto Zaporižjas atomelektrostaciju un aptuveni 300 miljardu dolāru lielo Krievijas Centrālās bankas iesaldēto aktīvu likteni. 

Drošības garantijas un Ukrainas atjaunošana

Saskaņā ar avotiem, Amerikas amatpersonas plāno iesniegt Putinam un viņa komandai atjauninātus miera līgumu projektus. Paredzams, ka galvenās diskusiju tēmas būs drošības garantijas Ukrainai no ASV un Eiropas, kā arī valsts pēckara atjaunošana.

Parīzes samits

6. janvārī Ukrainas partneri tikās Parīzē, lai apspriestu Kijivas turpmākās drošības garantijas, ja karš ar Krieviju beigtos. Puses apsprieda kopīgas nostājas izstrādi Ukrainai, Eiropai un ASV, kā arī iespēju izvietot ārvalstu militāros kontingentus pēc pamiera panākšanas.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja par koordinācijas grupas izveidi, kuras mērķis ir nodrošināt ātru un efektīvu mijiedarbību starp "apņēmīgo valstu koalīciju", Amerikas Savienotajām Valstīm un Ukrainu.

Samita priekšvakarā plašsaziņas līdzekļi publicēja deklarācijas projektu, kas paredz militāru, izlūkošanas un loģistikas atbalstu Ukrainai, diplomātiskas iniciatīvas un pastiprinātas sankcijas pret Krieviju. Tomēr valstu līderi dokumentu vēl nav apstiprinājuši.

Tikmēr 7. janvārī Kremļa īpašais pārstāvis Kirils Dmitrijevs tika manīts Parīzē un, saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem, uzņemts ASV vēstniecībā. "Axios" arī ziņoja, ka Donalda Trampa padomnieki Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners tikās ar viņu, lai apspriestu ASV miera plānu Ukrainai.