Kremļa retorika liecina: Maskava jau iepriekš gatavo atteikumu Berlīnē apspriestajam miera plānam
Kamēr Berlīnē notiekošajās sarunās izskan piesardzīgs optimisms par iespējamu kompromisu kara izbeigšanai Ukrainā, Maskava gatavo augsni miera sarunu noraidīšanai.
Analītiķi norāda uz arvien asākiem Kremļa paziņojumiem, kas izskatās pēc iepriekš sagatavota “nē” potenciālajam miera plānam. Uz to īpaši norāda Krievijas prezidenta padomnieka Jurija Ušakova intervija propagandistam Pavelam Zarubinam.
Ušakovs skaidri licis saprast, ka Maskava negrasās piekāpties ne par soli. Pēc viņa teiktā, Kremlis savu nostāju jau ir izklāstījis, un jebkādas izmaiņas miera plānā, ko ierosinātu Kijiva vai Eiropas Savienība, no Krievijas puses izraisītu “stingrus iebildumus”.
ASV domnīcas Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi atsevišķi uzsver, ka Krievijas varas iestādes par nepieņemamām uzskata jebkādas jaunas iniciatīvas, kas skar teritoriālos jautājumus, tostarp ideju par demilitarizētu zonu Donbasā.
Runa ir par vienu no galvenajiem punktiem ASV izstrādātajā miera plānā, kas sastāv no 28 punktiem. Tā sākotnējā redakcija paredzēja faktisku Krimas, kā arī Luhanskas un Doneckas apgabalu atzīšanu par Krievijas teritoriju, kā arī frontes līnijas “iesaldēšanu” Hersonas un Zaporižjas apgabalos. Kijivai tas nozīmētu teritoriju zaudēšanu bez jebkādām drošības garantijām.
Pēc Ukrainas iebildumiem ASV mēģināja mīkstināt formulējumus, piedāvājot alternatīvu — tā dēvēto “demilitarizēto ekonomisko zonu”. Tomēr, spriežot pēc Ušakova izteikumiem, arī šis variants Maskavai nav pieņemams.
Vienlaikus aģentūra AFP ziņo, ka ASV puse joprojām uzstāj uz teritoriālu piekāpšanos no Ukrainas puses.
