Trampu atbalstošais amerikāņu miljardieris aicina atsākt publiskas pakāršanas, lai demonstrētu "vīrišķīgo līderību"

Citam Trampa atbalstītājam Īlonam Maskam piederošajā mikroblogošanas vietnē “X” Džo Lonsdeils šādi atbildēja tiem, kuri kritizē ASV militāros triecienus laivām, kuras Pentagons nodēvējis par “narkotirgoņu laivām”, un kara ministra Pīta Hegseta dižošanos ar šīm ārpustiesas slepkavībām starptautiskajos ūdeņos. Medijos vēsta, ka ASV triecienos Klusajā okeānā un Karību jūrā nogalināti vismaz 80 cilvēki, kamēr Pentagons tā arī nav sniedzis nekādus pierādījumus tam, ka nogalinātie tik tiešām bija narkotiku kontrabandisti, kas ar savām laivām bija devušies uz ASV. Daudzu sašutumu izraisīja atklājums, ka 2. septembrī divus pirmajā triecienā izdzīvojušos jūrā nogalināja ar atkārtotu aviotriecienu.

“Ja vēlāk es būšu pie varas, mums nebūs tikai “triju sitienu” likuma. Mēs ātri tiesāsim un pakārsim vīriešus pēc trim vardarbīgiem noziegumiem. Un jā, mēs to darīsim publiski, lai atturētu citus,” viņš rakstīja. “Mūsu sabiedrībai ir vajadzīgs līdzsvars. Ir pienācis laiks atjaunot vīrišķīgu līderību, lai aizsargātu visneaizsargātākos.”

“Narkolaivu publiska nogremdēšana palīdz atturēt citus. Tāpat arī atkārtotu vardarbīgu noziedznieku pakāršana,” paziņoja Lonsdeils. “Slikto puišu nogalināšana ir Kara ministrijas] darbs. Viņam vajadzētu lielīties vairāk. Vīrišķīga patiesība: drosmīgi, tikumīgi vīri attur ļaunumu.”

Termins “Triju sitienu likums”, domājams, ir atvasināts no amerikāņu nacionālā sporta veida beisbola, kur pretinieku komandas sitējs tiek izslēgts, ja pičers izdarījis trīs tā dēvētos “straikus” jeb trāpījumus. ASV tiesību sistēmā šis likums nozīmē, ka recidīvistiem par katru atkārtotu vai vardarbīgu noziegumu tiesas piespriež aizvien bargāku sodu, un trešajā gadījumā iespējams pat mūža ieslodzījums, turklāt trešajam “straikam” pat nav obligāti nepieciešams, lai šis noziegums būtu smagāks par iepriekšējiem. Šāda sistēma dažādos veidos pastāv 28 ASV štatos. Piemēram, 2009. gadā Kalifornijā Leonardo Andrade saņēma 50 gadu ieslodzījumu par mēģinājumu no “K-Mart” veikalā nolaupīt 153 dolāru vērtas videokasetes. Tik bargs sods tika piespriests, jo viņam jau bija sodāmība par citām laupīšanām un saistībā ar narkotikām.

Pēdējo reizi ASV nāvessodu publiski izpildīja 1936. gada 14. augustā, kad Kentuki štata Ouensboro pakāra 26 gadus veco melnādaino Reiniju Beteju, kurš atzinās 70 gadus vecas sievietes izvarošanā un noslepkavošanā. Viņa pakāršanu klātienē vēroja ap 20 000 cilvēku, ažiotāža bija tik milzīga, ka viens vīrietis gāja bojā autokatastrofā, steidzoties uz soda izpildes vietu. Beteja pakāršanas pārvēršana par cirku, piedzēries bende, kā arī šīs prakses kritiķi veicināja likumu grozīšanu, atsakoties no nāvessodu publiskas izpildes.

Lonsdeila aicinājums atjaunot šo praksi izriet no pārliecības, ka vardarbīgā noziedzība ASV ir kļuvusi nekontrolējama. Lai gan rādītāji atšķiras dažādos štatos, paša Federālā izmeklēšanas biroja (FIB), ko vada cits Trampa piekritējs Kešs Patels, publiskotie dati liecina, ka šādi noziegumi ir ievērojami samazinājušies kopš maksimuma 90. gadu sākumā, un pēdējos gados visā valstī to līmenis ir pietuvojies vēsturiski zemākajiem rādītājiem.