Trampa bijušais padomnieks Boltons: ASV izstāšanās no NATO būs tikai formalitāte

Runājot par Francijas prezidenta Emanuela Makrona mēģinājumu norādīt Trampam, ka Ukrainas karā patiesībā agresore ir Krievija, Boltons izteicās, ka Makrons centās atgriezt Trampu atpakaļ realitātē, taču domā, ka tas neizdevās viņam un neizdosies arī Lielbritānijas premjerministram Kīram Stārmeram, kurš šonedēļ viesosies Vašingtonā. “Mēs esam tik tuvu Krievijai kā sabiedrotajai, tik vien tas ir jelkad bijis naidīgā vidē. Tas ir milzīgs apkaunojums, taču visnozīmīgākais no visiem faktoriem ir šodienas ANO balsojums — tā bija skaidra zīme, ka mēs esam nostājušies uz izstāšanās ceļa no NATO. Tramps jau ir nodarījis milzīgu postu NATO aliansei. Gandrīz vienmēr, kad viņš runā par Ukrainu, viņš nodara vēl lielāku postu,” intervijā CNN sacīja Boltons.

“Taču šis balsojums, kad visi mūsu sabiedrotie bija vienā pusē, atbalstot Ukrainu un nosodot Krievijas neizprovocēto agresiju pret Ukrainu, bet mēs bijām otrajā pusē kopā ar Krieviju, Ziemeļkoreju un tamlīdzīgām valstīm, — tas parāda, ka NATO alianse jau ir ārkārtīgi sašķelta, un šobrīd ir jau sperts pārāk daudz soļu, ka [ASV] faktiskā izstāšanās ir tikai formalitāte,” uzsvēra Boltons, norādot, ka runa nebija par pašu balsojumu, bet faktu, ka “mēs esam vienā ierindā ar to, kas vienmēr bijusi NATO galvenais drauds”. “Ir bijuši citi draudi, kad mēs esam guvuši labumu no savienības [ar Krieviju], kad “Al Qaeda” mums uzbruka [2001. gada] 11. septembrī, taču es teiktu, ka vairāk nekā 95 procentu no NATO plānošanas aukstā kara laikā un pēc tam bija saistīts ar Krievijas uzbrukumu, tas ir fundamentāls motivējošais faktors, kādēļ alianse tika izveidota un kādēļ tā joprojām pastāv, — un šajā balsojumā mēs nostājāmies NATO galvenā pretinieka pusē. Tas ir vienkārši neiedomājami, ka ASV prezidents bija spējīgs to izdarīt.”

Komentējot Trampa izteikumus par “diktatoru” Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Krievijas diktatora Vladimira Putina absolūtu nekritizēšanu, Boltons izteicās, ka Trampam galvā ir pilnīga putra, un viņš saka, kas ienāk prātā. “Viņš tic, ka Vladimirs Putins ir viņa draugs, un draugus par “diktatoriem” nemēdz dēvēt. Viņam nepatīk Volodimirs Zelenskis, viņš nav paticis kopš perfektās telefonsarunas 2018. gada vasarā [šajā laikā Tramps aktīvi centās panākt, lai Zelenskis iegūst kompromitējošus materiālus par Trampa konkurentu ASV prezidenta vēlēšanās Džo Baidenu, to saistot ar militārās palīdzības sniegšanu, šajā saistībā 2019. gada 18. decembrī Tramps pirmo reizi pakļauts impīčmentam ASV Pārstāvju palātā savas prezidentūras laikā, kaut gan Senāts viņu attaisnoja — red.], līdz ar to viņam nav nekādu problēmu dēvēt Zelenski par “diktatoru”. Viņš ir cilvēks, kurš nav derīgs būt par prezidentu, viņš nespēj Amerikas draugus atšķirt no ienaidniekiem."

Jauns.lv jau vēstīja, ka ANO Drošības padome pirmdien pieņēma ASV ierosinātu rezolūciju par kara izbeigšanu Ukrainā, kurā netika kritizēta Krievijas agresija. Rezolūcija “Ceļš uz mieru” ("The Path to Peace") tika pieņemta ar 10 balsīm “par”, saskaņoti balsojot ASV, Krievijai un Ķīnai, nevienai padomes loceklei nebalsojot pret un piecām atturoties. Balsojumā atturējās visas piecas Drošības padomes dalībvalstis no Eiropas - Francija un Lielbritānija, kurām ir veto tiesības, kā arī Slovēnija, Dānija un Grieķija. Rezolūcija "aicina uz ātru konflikta izbeigšanu", nevainojot Krieviju tā uzsākšanā un nepieprasot Krievijas karaspēka izvešanu no okupētajām Ukrainas teritorijām.

Dažas stundas pirms tam ANO Ģenerālā asambleja pirmdien pieņēma rezolūciju, kurā pausts atbalsts Ukrainas teritoriālajai integritātei, neraugoties uz stingro pretestību no Vašingtonas puses, kas uzstāja uz savu formulējumu, kurā Krievija netika vainota karā un nebija minētas Ukrainas robežas. Ar 93 balsīm “par”, 18 “pret” un 65 atturoties, ANO Ģenerālā asamblejā pieņēma Ukrainas un Eiropas delegāciju atbalstīto rezolūciju, kurā nosodīta gan Krievijas agresija, gan tās nodarītais briesmīgais posts. Interesanti, ka Putina sabiedrotā Eiropas Savienībā un NATO Ungārija balsoja “pret”, bet Slovākija — "par". ASV bija ierosinājusi citu rezolūciju, kurā Krievija netiek atzīta par agresori, kā arī netiek atzītas Ukrainas tiesības uz tās teritoriālo integritāti — ironiski, ko pašas ASV un Krievija savulaik bija garantējušas apmaiņā pret Ukrainas atteikšanos no sava kodolarsenāla par labu Krievijai.

Nesen Boltons prognozēja, ka gaidāmajās miera sarunās par Ukrainas kara izbeigšanu Putins no Trampa dabūs visu, ko vēlas. Uz CNN korespondentes jautājumu, uz ko viņš, būdams liecinieks Trampa pirmās prezidentūras laikā notikušajām sarunām ar Putinu, cer šoreiz, Boltons atbildēja: “Man vairs nav nekādu cerību. Es domāju, ka mēs precīzi zinām, kas notiks. Prezidents Tramps faktiski ir padevies Putinam jau pirms sarunu sākšanās.” Viņš norādīja, ka Pentagona šefa Pīta Hegseta NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē izklāstītās tēzes ir būtībā Kremļa triumfs. “Es būtu pārsteigts, ja Tramps tās tieši nepaziņoja Putinam viņu telefonsarunā, tās veido vienošanos, kuru varētu būt uzrakstījuši Kremlī, varbūt tās patiešām tika rakstītas Kremlī un izplatītas caur propagandas kanāliem,” viņš sacīja.

Boltons toreiz teica, ka pesimistiski raugās uz jau trīs gadus ilgstošā kara iznākumu. “Domāju, ka Krievija būs sekmīga. Tas ir izsīkuma karš, un Krievija ir lielāka. Uzskatu, ka trīs gadus ilgusī nepareizā [iepriekšējā ASV prezidenta Džo] Baidena administrācijas rīcība, pēc mēnešiem ilgas ķīvēšanās sniedzot militāro palīdzību pa porcijām, nepieļāva patiesi stratēģisku atbildi Krievijas invāzijai. Pašlaik notiek daudz vainošanas, taču padošanos parakstīs Donalds Tramps.”

Džons Boltons bija ASV vēstnieks ANO no 2005. līdz 2006. gadam, un ASV padomnieks nacionālās drošības jautājumos Trampa administrācijā no 2018. līdz 2019. gadam. 2019. gada 10. septembrī Tramps paziņoja sociālajā vietnē, kas toreiz saucās “Twitter”, ka iepriekšējā dienā teicis Boltonam, ka viņa pakalpojumi vairs nav vajadzīgi sakarā ar daudzām domstarpībām, un vēlāk visādi noķengāja Boltonu.