Trampa īpašais sūtnis: konflikts Ukrainā tika izprovocēts

"Karš nebija nepieciešams," svētdien CNN raidījumā "State of the Union" sacīja ASV īpašais sūtnis Tuvajos Austrumos Stīvs Vitkofs. "Tas tika izprovocēts. Tas nenozīmē, ka to izprovocēja krievi. Toreiz bija dažādas sarunas par Ukrainas pievienošanos NATO. Prezidents par to ir runājis. Tam nevajadzēja notikt. Tas būtībā kļuva par draudu krieviem."

Atsevišķā intervijā Trampa aizsardzības ministrs Pīts Hegsets atteicās tieši apgalvot, ka Krievijas iebrukums Ukrainā bija neizprovocēts, svētdien "Fox News" žurnālistei Šenonai Brīmai sakot, ka "ir godīgi teikt, ka situācija ir ļoti sarežģīta."

"McGilla" politikas zinātnes profesore Marija Popova platformā X (agrāk Twitter) rakstīja, ka apgalvojumi par to, ka Ukraina it kā bija uz NATO dalības sliekšņa tieši pirms kara, ir nepatiesi, raksta "Rolling Stone". "Visas sarunas beidzās 2008. gadā. Ukrainas dalība NATO nekad nebija aktuāla, un krievi to zināja," viņa norādīja. "2022. gada ziemā Putins atkārtoti ignorēja Rietumu mēģinājumus viņu pārliecināt, ka [Ukraina] netiks uzņemta."

Amatpersonu izteikumi saskan ar Trampa nesenajiem izteikumiem par karu, kas šokēja Eiropas līderus.

Pagājušajā nedēļā Tramps žurnālistiem veltīja asus vārdus par Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski: "Tu esi tur jau trīs gadus. Tev vajadzēja to izbeigt... Tev nekad nevajadzēja to sākt. Tev vajadzēja vienoties," sacīja Tramps.

ASV un Krievijas sarunvedēji ir iesaistījušies sarunās Saūda Arābijā par iespējamu miera līgumu kara izbeigšanai. Ukrainas pārstāvji šajās tikšanās reizēs nepiedalījās.

Zelenskis paziņojis, ka viņš neatzīs nevienu ASV un Krievijas vienošanos, kas tiktu pieņemta bez Ukrainas līdzdalības.

"Es nekad nepieņemšu nevienu lēmumu starp ASV un Krieviju par Ukrainu," viņš sacīja pagājušajā nedēļā.

Putins arī ir vainojis Ukrainu un Rietumus par konfliktu. 2023. gadā Putins apgalvoja, ka "Ukraina ir kļuvusi par Kijivas režīma un tā Rietumu saimnieku ķīlnieci, kas faktiski ir okupējuši valsti."

"Viņi sāka karu. Un mēs pielietojām spēku, lai to apturētu," viņš sacīja.

2014. gadā Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu, bet 2022. gadā Krievijas armija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Saskaņā ar "Council of Foreign Relations" globālā konflikta izsekošanas datiem, Krievija šobrīd okupē aptuveni 20% Ukrainas teritorijas, pēc tam kad 2024. gadā tā ieguva vairāk nekā četrus tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas.

Vitkofs paziņoja, ka viņš nesen privāti tikās ar Putinu, kā daļu no administrācijas "uzticības veidošanas" centieniem attiecībās ar Krieviju. Šī pieeja ir pretēja Baidena administrācijas mēģinājumiem izolēt Krieviju un tās autoritāro līderi.

Šī mēneša sākumā Putinam un Trampam bija telefonsaruna, kuru Tramps raksturoja kā "garu un ļoti produktīvu."

Vitkofs paziņoja, ka viņam bija "nodoms nogādāt prezidenta vēstījumu prezidentam Putinam" un ka viņam tika teikts, ka Putinam ir "kas tāds, ko nodot atpakaļ prezidentam."

"Tikšanās beidzās, es paskatījos pulkstenī, un mēs tur bijām gandrīz trīs ar pusi stundas. Cerams, ka tas liecina par daudzu labu lietu paveikšanu," sacīja Vitkofs, vēlāk piebilstot: "Tagad būs atkarīgs no prezidenta Putina un prezidenta Trampa, kā viņi vienosies. Un es domāju, ka viņiem tas izdosies."

Kad Vitkofam jautāja par konkrētiem soļiem, kurus Krievija būtu gatava izdarīt miera līguma ietvaros, viņš nespēja nosaukt nevienu.

"Es domāju, ka jebkurā miera līgumā katrai pusei būs jāizdara soļi - vai nu tās būs teritoriālās piekāpšanās, vai ekonomiskās piekāpšanās," viņš teica izvairīgi. "Es domāju, ka līgumā notiks dažādas lietas, un jūs redzēsiet piekāpšanās no abām pusēm."

Pagājušajā nedēļā Ukraina noraidīja ASV ierosināto vienošanos par minerālvielu apmaiņu pret atbalstu karā, taču Vitkofs paredzēja, ka vienošanās tiks noslēgta nākamajā nedēļā.

Zelenskis ir pieprasījis drošības garantijas un uzlabotus finanšu nosacījumus, lai vienošanās tiktu pieņemta.

"Es nevēlos kaut ko tādu, par ko desmit Ukrainas paaudzes būs spiestas maksāt," svētdien sacīja Zelenskis.

"Es paredzu, ka vienošanās tiks parakstīta šonedēļ," paziņoja Vitkofs. "Jūs redzējāt, ka pirms nedēļas prezidents Zelenskis svārstījās savā nostājā... Prezidents [Tramps] nosūtīja viņam ziņu. Viņš vairs nesvārstās."

Zelenskis svētdien paziņoja, ka viņš būtu gatavs atkāpties no amata, ja tas nodrošinātu mieru vai Ukrainas dalību NATO.

"Ja tas nozīmē mieru Ukrainai, ja patiešām ir nepieciešams man atstāt amatu, tad es esmu gatavs," viņš sacīja. "Es varu to apmainīt pret NATO, ja tādi ir nosacījumi."