Trampa finanšu ministrs Besents bija devis Zelenskim stundu, lai piekristu ASV prasībām, apgalvo laikraksts

Atsaucoties uz trim informētām personām, kas bija lietas kursā par Zelenska un Besenta sarunām, “Economist” apgalvoja, ka Zelenskis cerēto sarunu par turpmāko finansiālo atbalstu vietā no Trampa finanšu ministra Besenta negaidīti saņēma memorandu. “Priekšlikumā tika pieprasīti viņa valsts minerālresursi pilnā apjomā. Zelenskim tika dota viena stunda, lai tam piekristu,” teikts publikācijā.

“Nebūdams pieradis pie tik rupjas attieksmes” Zelenskis atteicies piekrist šādam ultimātam, un potenciālās vienošanās apspriešanu pārcēla uz Minhenes drošības konferenci, kas notika no 14. līdz 16. februārim.

Ideja par Ukrainas retzemju minerālu ieguves nodošanu ASV uzņēmumiem bija savulaik iekļauta Zelenska “uzvaras plānā” jeb piecu punktu vīzijā, ko viņš 2023. gada oktobrī iesniedza toreizējam ASV prezidentam Džo Baidenam un prezidenta amata kandidātam Trampam. Plāns paredzēja Ukrainas resursus apmaiņā pret ASV palīdzību, lai Ukrainai izveidotu tā sauktos stratēģiskos atturēšanas spēkus bez kodolarsenāla. “Baidena administrācija šo plānu uzskatīja par pilnīgi nereālu, jo īpaši lūgumu pēc “Tomahawk” spārnotajām raķetēm, un to noraidīja. Tagad izskatās, ka Tramps šo ideju uztvēris ar lielāku entuziasmu, kaut gan šķiet, ka viņš izlasīja tikai pirmo plāna daļu,” norāda “Economist”, proti, izrakteņus Tramps ņemtu ar lielāko prieku, bet pretī ieročus nedotu.

Izdevums norāda, ka Trampa administrāciju visvairāk interesē titāns un litijs. Ukraina jau piegādā 4–7% no pasaules aerokosmiskajā jomā izmantotā titāna krājumiem, un tai ir apmēram 10–20% globālo titāna rezervju. Šo rūdu iegūst vēl no Padomju Savienības laikiem saglabātās raktuvēs, piemēram, Žitomiras apgabala Iršanskā. Ukrainas kontrolētajā teritorijā atrodas četras zināmas litija rūdas atradnes, šis metāls ir kritiski svarīgs elektroautomašīnu akumulatoru ražošanai. No šiem atradnēm visvērtīgākā atrodas Doneckas apgabala Ševčenkivskā, nieka 5 km attālumā no pašreizējās frontes līnijas. 

Vēl viena atradne atrodas krievu okupantu sagrābtajā Zaporižjas apgabala Berdjanskā. “Economist” rīcībā esošā informācija liek domāt, ka Krievija varētu būt neoficiāli piedāvājusi Trampa komandai piekļuvi šiem resursiem.

“The Washington Post” pagājušās nedēļas nogalē vēstīja, ka Zelenskis noraidīja Trampa administrācijas prasību, lai Ukraina atdotu 50 procentus no saviem minerālresursiem, izdevumam norādot, ka šīs bezprecedenta prasības apmērs var būtiski pārsniegt visu līdz šim ASV sniegto palīdzību Ukrainai kopš Krievijas agresijas sākuma, bet ASV piedāvājumā nav nekādu drošības garantiju. “Mēs varam apspriest peļņas sadali tikai tad, kad ir skaidrs drošības garantijas. Pagaidām es to dokumentā neesmu redzējis,” izdevums citēja Zelenska teikto.

Izdevums norāda, ka kāds augsta ranga Ukrainas padomnieks pauda nepatīkamu pārsteigumu par Trampa administrācijas prasību mērogu, to salīdzinot ar Eiropas lielvalstu veikto Āfrikas teritoriju dalīšanu 18. gadsimtā. Cita informēta Ukrainas amatpersona izteicās, ka ASV patiesībā cenšas iegūt kontroli pār plašāku materiālu klāstu, tostarp retajiem metāliem un kritiskajiem materiāliem, piemēram, litiju, grafītu un urānu. Lai gan Ukraina nav dominējošs šo materiālu ražotājs pasaulē, to ilgtermiņa vērtība varētu strauji pieaugt, jo globālais pieprasījums nākamajā desmitgadē var būtiski palielināties. Šī amatpersona, atsaucoties uz iekšējiem aprēķiniem, izteica pieņēmumu, ka Ukrainas reto materiālu kopējā vērtība varētu sasniegt pat 5 triljonus dolāru, lai gan šis skaitlis ir ļoti nenoteikts. Precīzs Ukrainas resursu saraksts, kuru Tramps vēlas kontrolēt, nav zināms.

Kāda no Ukrainas augsta ranga amatpersonām apgalvoja, ka Ukraina saņēma ASV piedāvājumu par minerālresursu darījumu nieka četras stundas pirms Besenta tikšanās ar Zelenski, un šajā tikšanās reizē Trampa emisārs “uzstājis”, lai Zelenskis to nekavējoties parakstītu. Zelenskis to neparakstīja, apstiprināja amatpersona. Kāda informēta persona apgalvoja, ka Zelenskim pirms tikšanās ar Besentu amerikāņu priekšlikuma izlasīšanai bija tikai dažas minūtes.

Arī Trampa sabiedrotie nu izmanto minerālresursu tēmu, lai saglabātu viņa atbalstu Ukrainai. “Ukrainai ir vērtība. Tai burtiski ir vērtība,” sestdien Minhenē paziņoja republikāņu senators Lindsijs Greiems. “Tramps tagad redz Ukrainu citādi,” viņš sacīja. “Šie cilvēki sēž burtiski uz zelta raktuves... Es viņam parādīju karti.” Ja ASV saņemtu piekļuvis Ukrainas dabas bagātībām, “mums būtu, ko aizsargāt. Mums būtu vēl nebijusi ekonomiska interese Ukrainā, un tas ir [Krievijas diktatora Vladimira] Putina murgs.”

Kritiķi gan uzsver, ka 50 procentu prasība nebūt neatbilst Kijivai sniegtās palīdzības apjomam, kas ir bijis krietni mazāks. Kā liecina Valsts departamenta un Ķīles Pasaules ekonomikas institūta dati, kopš Krievijas invāzijas 2022. gadā Ukraina no ASV ir saņēmusi aptuveni 66 miljardu dolāru militāro un 50 miljardu dolāru nemilitāro palīdzību, savukārt iepriekšējos astoņus gadus kopš Krievijas agresijas sākuma Krimā un Donbasā — apmēram 69 miljardu dolāru militāro palīdzību.

“Mūsu investīcijām tagad Ukrainas kritisko minerālu sektorā ir liela jēga. Taču prezidenta Trampa sākotnējais piedāvājums šķiet nesaprātīgs, ekspluatējošs un diez vai tas palīdzēs izbeigt karu. Tas nav labs veids, kā veicināt Amerikas intereses,” izteicās Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta ekonomists Saimons Džonsons, kurš ir palīdzējis Ukrainai ekonomiskajā plānošanā. “Es paredzu, ka Ukrainas reakcija būs nepatīkams pārsteigums un neticība,” viņš piebilda.

Savukārt Ukraiņu izdevums “European Pravda” norāda, ka Trampa komanda nesaprot vārdu “neiespējami”, saskaroties ar Ukrainas atteikumu parakstīt ārkārtīgi svarīgu vienošanos, kurai būs milzīgas ekonomiskās sekas, piedāvājuma projektu saņemot pirms nieka 48 stundām un sarunām tikai sākoties. Minhenē amerikāņi izteica Ukrainai ultimātu: ja ukraiņi vēlas tikties ar ASV viceprezidentu Džeimsu Vensu, lai apspriestu Krievijas invāzijas apturēšanas iespējas, viņiem nekavējoties jāparaksta vienošanās par puses savu resursu nodošanu ASV rīcībā.

Vienošanās paredzēja no Ukrainas dabas resursiem gūtās peļņas sadalīšanu uz pusēm – 50% Ukrainas valdībai (ja tā vēlētos dalīties ar Eiropas valstīm, tai nāktos to darīt no savas daļas) un 50% ASV, turklāt ieguvēja nebija paredzēta ASV valdība, bet privātie investori, kuri pašlaik neesot noteikti. 

“Pēc diskusijām amerikāņi piekrita atlikt tikšanos [ar Vensu — red.] līdz vakaram un deva Ukrainai septiņas stundas, lai sagatavotu grozījumu. Ātri kļuva skaidrs, ka ASV nebija ieinteresētas dokumenta pārskatīšanā. Kad Ukraina iesniedza savu laboto versiju, amerikāņi vienkārši noraidīja visus būtiskos Ukrainas grozījumus. Zelenskim bija vai nu jāparaksta Vašingtonas sagatavotā versija vai jāaizmirst par tikšanos ar Vensu. Tikšanās bija iespējama tikai kā “paketes daļa”, parakstot vienošanos,” vēsta “European Pravda”.

Taču izrādījās, ka pretspars dod rezultātu. “Zelenskis nepiekāpās un atteicās parakstīt dokumentu atbilstoši Baltā nama prasībām. (..) ASV sarunu dalībnieku skarbais tonis un spiediens izzuda kā uz burvju mājiena. Prasība parakstīt vienošanos tika neuzkrītoši atcelta, un tikšanās ar Vensu notika tā, it kā nekas nebūtu bijis.

Visas informētās Ukrainas personas uzsver, ka Ukraina nenoraida pašu vienošanos pēc būtības un lielapjoma ASV investīcijas uzskata kā papildu drošības garantijas. Zelenskis un Venss oficiāli vienojušies, lai abu valdību juristi pārskatītu dokumentu. 

Izdevums norāda, ka pašreizējo vienošanās projektu, iespējams, nemaz nav sagatavojusi ASV Enerģētikas ministrija vai Valsts departaments, bet gan Trampa privātās juristu komanda, kura neatšķir starpvaldību līgumus no komerclīgumiem. “Piemēram, ASV vēlas, lai vienošanās iekļautu Ukrainas saistības. Taču tas prasītu ratifikāciju Ukrainas parlamentā. Vai ir ticams, ka Ukrainas parlaments apstiprinātu darījumu, kas paredzētu ievērojamas daļas valsts resursu nodošanu sarežģītai peļņas sadales shēmai, kurā iesaistītas privātas amerikāņu kompānijas? Atbilde gandrīz noteikti ir noraidoša. Vismaz tad, ja nav stingru ASV valdības drošības garantiju, kas varētu kompensēt šī līguma trūkumus,” teikts publikācijā.

“Vēl viens būtisks jautājums ir satriecošā cena, ko Tramps publiski piesaistījis šim darījumam – no 500 miljardiem līdz 1 triljonam dolāru. Ukrainas pusei nav ne jausmas, no kurienes radušās šīs summas. Tās nav aprēķinājusi Kijiva, bet gan ASV amatpersonas. ASV esot konsultējusies ar vismaz vienu Ukrainas investīciju pārvaldības fondu, taču nav veikts nekāds jaunāks valsts resursu kapacitātes novērtējums. Dažos gadījumos ir pieejami tikai novecojuši Padomju Savienības laika dati, kas varētu būt ļoti neprecīzi. Cits noslēpums— kāds ir īstais Trampa mērķis? Vai viņš vienkārši vēlas PR uzvaru, paziņojot par “500 miljardu dolāru līgumu”, lai atstātu iespaidu uz amerikāņu vēlētājiem? Vai arī tas ir reāls mēģinājums izspiest naudu no Ukrainas? Šādā gadījumā pēc vienošanās parakstīšanas Ukraina saskartos ar vēl lielāku Vašingtonas spiedienu, kas pieprasītu “solītos” līdzekļus. Pastāv arī politisks risks — Tramps, kurš dod priekšroku ātrām uzvarām, varētu sagaidīt, ka naudas plūsma sāksies jau tuvāko gadu laikā, kas nozīmētu, ka peļņa tiktu novirzīta privātajām kompānijām. Taču tādā gadījumā ASV prezidentu sagaidītu nepatīkams pārsteigums, jo šie ir ilgtermiņa ieguldījumi,” norāda “European Pravda”.

Ukrainā pievērš uzmanību arī vēl nopietnākai problēmai. ASV amatpersonas Minhenē paziņoja, ka ienākumi no šīs vienošanās būtu jāizmanto, lai “atmaksātu ASV” pēdējo gadu laikā sniegto palīdzību Ukrainai, taču norādītajām summām nav nekā kopīga ar faktisko palīdzību. “Šāda prasība ir pilnīgi absurda. Ja ASV uzstās uz šo nosacījumu, tas var vienošanos padarīt par pilnīgi neīstenojamu. Ar atpakaļejošu datumu pieprasīt samaksu par palīdzību, kas tika sniegta kā neatmaksājama palīdzība un bieži tajā bija iekļauti ieroči, kurus Ukraina nebija lūgusi, bet bija spiesta pieņemt, ir starptautisko attiecību pamatprincipu pārkāpums. Turklāt tas arī atver Pandoras lādi, jo Eiropas Savienība ir sniegusi Ukrainai vēl lielāku palīdzību nekā ASV. Vai būtu politiski iespējams, ka Vašingtona atgūtu savus izdevumus un vienlaikus iegūtu kontroli pār Ukrainas resursiem, kamēr ES, kurai Ukraina plāno pievienoties, nesaņemtu neko?”

Pagaidām nav skaidrs, vai Vašingtona joprojām vēlas šo vienošanos pēc Ukraina atteikuma parakstīt Trampa versiju. Pagājušo sestdien ASV mediji plaši ziņoja, ka “Zelenskis noraidījis darījumu”, kas pārsteidza pat dažus Ukrainas delegācijas locekļus, kuri situāciju uztvēra kā nosacījumu pārskatīšanu, nevis atteikumu. Svētdien ASV izplatīja oficiālu paziņojumu, kritizējot Zelenska “tuvredzīgo lēmumu”. 

Rodas iespaids, ka Trampa administrācijas biznesa bloks mēģināja izmantot Ukrainas izmisīgo stāvokli, lai piespiestu to noslēgt sev nelabvēlīgu darījumu, norāda Ukrainas izdevums.