"Es ēdu milzīgas garneļu sviestmaizes pie viena galda ar VDK." Jenss Stoltenbergs atklāj, kā 1991. gadā mēģinājis savervēt padomju aģentu
Bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs 4. oktobrī publicētā intervijā laikrakstam "Financial Times" pastāstīja, ka jaunībā regulāri ticies ar kādu VDK virsnieku, kurš strādājis Norvēģijā.
Stoltenbergs sazinājās ar VDK Oslo astoņdesmitajos gados, kad viņš vadīja Strādnieku jaunatnes līgu, Norvēģijas Strādnieku partijas jaunatnes organizāciju.
"Tas bija ļoti dīvaini. Tēvs man teica, ka vienīgie cilvēki, ar kuriem jārunā Krievijas vēstniecībā, ir VDK puiši, jo tikai viņiem ir kāda ietekme," stāstīja Stoltenbergs.
"Es nekad neesmu darījis neko tādu, par ko man būtu kauns. Taču ideja bija tāda, ka viņi mani aicināja vakariņās. Un apmēram reizi mēnesī es ēdu milzīgas garneļu sviestmaizes pie viena un tā paša galda, vienā un tajā pašā Oslo restorānā ar puisi uzvārdā Kirilovs. Un viņš bija no VDK. Bez šaubām."
Bijušais NATO ģenerālsekretārs sacīja, ka viņa tēvs, kurš pazina Norvēģijā diplomātiskā aizsegā strādājošu VDK aģentu Viktoru Gruško, ieteica dēlam apstiprināt katru tikšanos ar Norvēģijas izlūkdienestiem.
"1991. gadā pie manis ieradās Norvēģijas pretizlūkošana un teica: "Vai jūs varētu mums palīdzēt pārliecināt Kirilovu kļūt par pārbēdzēju?" Es šo puisi pazinu 10 gadus. Pēdējās pusdienās es viņam teicu: "Es tevi pazīstu, tu pazīsti mani, ja vēlies pārbēgt, sazinies ar mani. Norvēģija ir skaista zeme. Viņi par tevi parūpēsies."
Kirilovs piedāvājumu nepieņēma. Stoltenbergs vēlāk no atklātajiem VDK arhīviem uzzināja, ka padomju izlūkdienesti viņam piešķīruši segvārdu "Steklovs."
Norvēģijas televīzijas kanāls NRK 2000. gadā ziņoja, ka VDK aģents Boriss Kirilovs, kurš Norvēģijā strādāja diplomātiskā aizsegā, 1991. gadā mēģinājis savervēt Jensu Stoltenbergu. Norvēģijas mediji vēsta, ka Stoltenbergs VDK uzmanības lokā nonācis 1989. gadā, kad viņam tika dots segvārds "Steklovs." Stoltenberga personas lietu VDK iedalīja kolonnā DOR ("Operatīvās izstrādes lieta"). "Šādi dokumenti parasti bija paredzēti cilvēkiem, kuri atradās padziļinātā attīstības stadijā vai jau tika uzskatīti par vienu no VDK 'konfidenciālajiem kontaktiem'," ziņoja NRK.
Par to, ka Kirilovs mēģinājis savervēt Stoltenbergu, ziņoja uz Rietumiem pārbēgušais VDK aģents Mihails Butkovs, kurš atklāja VDK tīklu Norvēģijā. Pēc Butkova sniegtajām ziņām vairāki padomju diplomāti, tostarp Kirilovs, tika izraidīti no Norvēģijas par "darbībām, kas nav savienojamas ar diplomātisko statusu," 2000. gadā ziņoja laikraksts "Kommersant".
2000. gada oktobrī Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta pārstāve Tatjana Samolis atteicās komentēt ziņas par VDK mēģinājumu savervēt Stoltenbergu (tolaik viņš vadīja Norvēģijas valdību). "Saskaņā ar tradīciju, kas izveidojusies visu valstu izlūkdienestos, mēs nekomentējam šo vai citu personu iesaisti vai neiesaisti mūsu aģentūrā," sacīja Samolis.
