TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Lavrova izteikumi apdraud ASV un Krievijas sarunas
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Reporter: Is there a possibility that you do nothing if Putin doesn’t come to the table?
— Acyn (@Acyn) August 22, 2025
Trump: I’ll see whose fault it is. I know exactly what I’m doing. I’ll know in 2 weeks pic.twitter.com/qcPleTfze2
ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja, ka divu nedēļu laikā pieņems svarīgu lēmumu saistībā ar centieniem panākt mieru Ukrainā, norādot, ka gadījumā, ja nebūs progresa, viņš Maskavai varētu noteikt plašas sankcijas vai arī nedarīt neko.
Vairāk lasiet šeit.
North Korean state TV aired footage showing a Russian cargo plane delivering the coffins containing the remains of North Korean soldiers killed during an AFU operation in the Russian Kursk region. pic.twitter.com/IYZULKgp6s
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) August 22, 2025
Pagājušā gada augustā Ukraina negaidīti iebruka Krievijas Kurskas apgabalā, pārsteidzot agresorvalsti nesagatavotu. "Pasaules otrā armija" ilgāk nekā pusgadu nespēja tikt galā ar ukraiņu vienībām un bija spiesta lūgt palīgā Ziemeļkorejas karavīrus.
Nesenais Ukrainas uzbrukums Krievijas naftas vadam "Družba", kas apgādā Kremļa diktatora Vladimira Putina galvenās sabiedrotās Eiropā Ungāriju un Slovākiju izraisījis asu vārdu apmaiņu starp Krieviju atbalstošo Ungāriju un Ukrainu atbalstošo Poliju. Uz Ungārijas ārlietu ministra Pētera Sijārto žēlabām par pārtrauktajām krievu naftas piegādēm Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis atbildēja ar dzēlīgu komentāru.
Kad Pēters Sijārto mikroblogošanas vietnē "X" sūrojās par "skaidru uzbrukumu mūsu enerģētiskajai drošībai un vēl vienu mēģinājumu mūs ievilkt karā", Sikorskis neizrādīja īpašu līdzjūtību, ņemot vērā, ka Ungārija pastāvīgi liek sprunguļus Eiropas Savienības un NATO pasākumos pret agresorvalsti Krieviju.
"Pēter, tu no mums saņem tikpat lielu solidaritāti, cik mēs to saņemam no tevis," paironizēja Polijas ārlietu ministrs.
Uz to Sijārto atbildēja: "Tici man, es nekad nepieļautu kļūdu domāt par tevi, kad runa ir par solidaritāti."
Believe me, I would never commit the mistake to think about you when it comes to solidarity.
— Péter Szijjártó (@FM_Szijjarto) August 22, 2025
Vairāk lasiet šeit.
Naftas piegāde Ungārijai un Slovākijai no Krievijas pa naftas cauruļvadu "Družba" nule notikušā Ukrainas trieciena dēļ apturēta vismaz uz piecām dienām, platformā "X" piektdien prognozēja Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto.
"Būsim atklāti - ar šiem uzbrukumiem Ukraina galvenokārt kaitē nevis Krievijai, bet gan Ungārijai un Slovākijai," klāstīja ministrs.
Sijārto arī publicējis aicinājumu Eiropas Komisijai, lai tā "garantē energoapgādes drošību" Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Aicinājumu līdz ar Sijārto parakstījis arī Slovākijas ārlietu ministrs Jurajs Blanārs.
"Ņemot vērā, ka ES un tās dalībvalstis pēdējos gados ir sniegušas Ukrainai atbalstu simtiem miljardu eiro vērtībā, mēs uzskatām par nepieņemamu Ukrainas rīcību, kas nopietni apdraud Ungārijas un Slovākijas energoapgādes drošību," teikts aicinājumā.
Vairāk lasiet šeit.
Kā ierasts, piektdienās Krievijas Tieslietu ministrija papildina “ārvalstu aģentu” reģistru ar režīmam nepatīkamām personām, taču šoreiz šāda liksta piemeklējusi vistīrāko režīma atbalstītāju un Krievijas diktatora Vladimira Putina un viņa agresīvās politikas kvēlu fanu, odiozo “politologu” un propagandistu Sergeju Markovu. Izrādās, režīmam caurcaurēm uzticamo Markovu pievīla politiskā oža, nepaspējot noreaģēt uz kārtējo pavērsienu Krievijas politikā.
Pirms krišanas nežēlastībā viņš pats aicināja maksimāli apspiest "ārvalstu aģentus".
Сергей Марков: "С иностранными агентами надо пожестче, их нужно отключить от информационных ресурсов, от выхода на российскую аудиторию, от возможности получать деньги..." https://t.co/chXFvpRHMD
— Рустем Адагамов (@adagamov) August 22, 2025
Vairāk lasiet šeit.
Apvienotā Karaliste ir parakstījusi jaunu līgumu par raķešu sistēmām kā daļu no plāna, kas paredz, ka Rietumu sabiedrotie aizsargās Ukrainas gaisa telpu pēc miera līguma noslēgšanas, vēsta "Bloomberg".
Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka saskaņā ar 118 miljonu mārciņu (159 miljonu dolāru) līgumu britu valdība nākamajos trīs gados iegādāsies sešas jaunas “Land Ceptor” sistēmas no starptautiskā Eiropas ieroču ražotāja MBDA.
Raķetes darbības rādiuss ir līdz 3000 km, un tās kaujas galviņas svars ir 1150 kg, ziņo “Politico”.
Ukraina tagad var sasniegt praktiski jebkuru mērķi Krievijas dziļumos.
⚡ Footage emerges of spectacular strikes by Ukraine’s fastest missile “Flamingo” on major Russian oil refineries
— NEXTA (@nexta_tv) August 22, 2025
Its range is up to 3,000 km, and its warhead weighs 1,150 kg, Politico reports.
Ukraine can now hit virtually any target deep inside Russia — far beyond the reach… https://t.co/aswxpvVtVm pic.twitter.com/zXaHn34z5S
Nesen preses konferencē Ukrainas līderis paziņoja, ka Krievija dara visu, kas tās spēkos, lai bloķētu samitu.
"Krievija dara visu, kas tās spēkos, lai neļautu notikt šai tikšanās. Atšķirībā no Krievijas, Ukraina nebaidās no jebkādas tikšanās ar līderiem,” teica Ukrainas prezidents.
Viņš arī uzsvēra, ka, ja Maskava neizrāda nekādu vēlmi panākt mieru, Ukrainas sabiedrotajiem būtu jāvienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
