Sabiedrībā un medijos valda mirkļa naudas tirānija

Viņa norādīja, ka tas ir skaidrojums tam, kāpēc mediju vidē ir novērojama tāda parādība kā satura pirkšana. "Mūsdienās satura pirkšana ir kļuvusi par paradumu. Bet tas ir paradums, ko ietekmējusi un arī ietekmē patērnieciska domāšana un dzīšanās pēc labklājības."

Lasmane uzskata, ka pēc būtības satura pirkšana ir krāpšanās. Viņasprāt, tas ir nevis vienkārši paradums, bet gan kopsakara neredzēšanas paradums, ko ietekmējis tas, ka sabiedrībā un medijos valda mirkļa naudas tirānija, kas ir tāpat kā princips "atrasts nav zagts".

Tāpēc, pēc viņas domām, gan sabiedrībai, gan medijiem jānosaka jauns uzstādījums. "Ja sabiedrība un mediji grib, lai kaut kas mainās, ir jābūt uzstādījumam "augstāk par zemi" jeb, runājot Renesanses laikmeta domātāja Nikolo Makjavelli vārdiem, - "ja gribi trāpīt mērķī, tēmē augstāk par to"."

Lasmane arī atzīmē, ka tirgum ir pakļauti pilnīgi visi mediji, taču, viņasprāt, svarīgākais ir saprast, kā sabiedrība un mediji var pretoties un pretojas šim tirgum.

Jau vēstīts, ka šodien notiekošajā Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) konferencē "Mediju saturs - bagātība vai lēts produkts?" vairāki diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka, lai cīnītos par pirktā satura izskaušanu no medijiem, nepieciešamas plašas diskusijas gan medijos, gan sabiedrībā.

Tāpat svarīga ir mediju pozicionēšanās, proti, savas stājas veidošana un turēšana, skaidri pasakot, ka nekādā gadījumā attiecīgais medijs nepieņems samaksu un arī saturu, lai lobētu vienas vai otras personas, politiķa vai uzņēmēja intereses.

Kā ziņots, tematu par mediju satura tirgošanu LŽA ir izvēlējusies par galveno savā nu jau par tradīciju kļuvušajā ikgadējā konferencē. Meklējot risinājumus, kā sakārtot mediju tirgu, konferencē iecerēts apspriest arī mediju politikas veidošanu un regulāciju Latvijā.

Konference tiek organizēta sadarbībā ar "Sorosa fondu - Latvija" un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāti.

LETA, Foto: Mārtiņš Plūme/LETA