Ojārs Kalniņš: Latvija nevar sagaidīt, ka NATO mums palīdzēs, ja valsts nepilda savus solījumus
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V) cer, ka patlaban Ukrainā un Krimā notiekošais atgādinās Latvijas sabiedrībai, ka nepieciešams pildīt savas apņemšanās aizsardzības jomā un atvēlēt pietiekamu finansējumu šai nozarei.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) pagājušajā nedēļā jau paziņoja, ka Latvija kā NATO dalībvalsts šogad atzīmēs desmito gadadienu kopš dalības šajā svarīgajā kolektīvās drošības organizācijā, taču visus minētos gadus mūsu valsts nav spējusi nodrošināt finansējumu aizsardzības jomai 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas budžetā aizsardzībai atvēlētā finansējuma līkne ir lejupslīdoša, proti, pagājušajā gadā tie bija 0,97% no IKP, šogad - 0,91%, nākamgad tie būs 0,87%, bet 2016.gadā - tikai 0,81% no IKP.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs pauda cerību, ka pašlaik Krimā notiekošais atgādinās Latvijas sabiedrībai, kāpēc ir būtiski veltīt pietiekami daudz valsts budžeta finansējuma aizsardzības nozarei. Latvija nevar sagaidīt, ka NATO mūsu valstij palīdzēs, ja valsts nepilda savus solījumus, sacīja Kalniņš.
Kā ziņots, Krimas premjerministrs Sergejs Aksenovs sestdien atzinis, ka pussalas svarīgāko objektu apsardzē iesaistīti Krievijas Melnās jūras flotes karavīri. Pirms tam Aksenovs sestdienas rītā lūdza Krievijas palīdzību, jo Ukrainas centrālā vara no amatiem atlaidusi Krimas milicijas vadību, taču jaunos priekšniekus Sevastopole neatzīst.
Krievijas Valsts dome sestdien vērsusies pie prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu spert soļus situācijas stabilizēšanai Krimā.
Krievijas parlamenta augšpalātas spīkere Valentīna Matvijenko sestdien paziņoja, ka parlamentā tiek pieļauta iespēja ievest Krimā ierobežotu Krievijas karaspēka kontingentu, lai garantētu Krievijas Melnās flotes un tur esošo krievu drošību. "Iespējams, šajā situācijā, vadoties pēc Krimas valdības lūguma, pat jāieved ierobežots mūsu spēku kontingents, lai garantētu Melnās flotes un Krimas teritorijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu drošību. Lēmums, protams, jāpieņem mūsu valsts prezidentam, virspavēlniekam. Taču šodien, ņemot vērā situāciju, nevar izslēgt pat šādu variantu. Mums ir jāaizsargā cilvēki," paziņoja Matvijenko.
Savukārt Ukrainas aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs Igors Teņjuhs sestdien paziņoja, ka Krievija savus bruņotos spēkus Krimā palielinājusi par 6000 karavīru, kas ir rupjš ar Krieviju noslēgto līgumu pārkāpums. Tāpat uz Krimas Autonomo republiku pārdislocēti 30 bruņutransportieri. Pēc Teņjuha teiktā, krievu karavīri Krimā bloķē administratīvās ēkas un armijas daļas, kas arī ir rupjš līgumu un Budapeštas memorandu pārkāpums.
Krima ir Ukrainas autonomā republika. Krievijai Krimas pilsētā Sevastopolē ir jūras spēku bāze, un vienošanās par šo bāzi paredz, ka Krievijas personāls nedrīkst bez Ukrainas piekrišanas izvest savu militāro bruņojumu vai transportlīdzekļus ārpus bāzes, raksta BBC.
LETA/Foto: Ieva Lūka, LETA, All Over Press
