Jānis Kažociņš: lielā Krievija nav par mums aizmirsusi

Tāpat viņš norādīja, ka Ukrainas notikumi liecina par Krievijas nespēju un nevēlēšanos aizmirst savus lielvaras sapņus. To realizēšanai Krievija gribot sev koncentrēt cieto varu, ekonomisko varu un maigo varu.

NATO ir lielākā un spēcīgākā militārā alianse, kāda jebkad eksistējusi, taču absolūtas garantijas ne par ko un nekad nav, - tā, runājot arī par Latvijas drošību, sacīja bijušais SAB vadītājs.

Viņš atzina, ka Krievijas militārās mācības, kurās izspēlēta militāra intervence Baltijas valstīs, ir uztveramas ļoti nopietni. Tāpat Krievijas aizsardzības nozarei tērēto līdzekļu apjoms ir novedis pie tā, ka Krievija ir reģionāla militāra lielvara.

Lai uzlabotu drošību, Kažociņš iesaka saliedēt sabiedrību un izvairīties no provokācijām, piemēram, 16.marta pasākumos. Šovakar notikušajā diskusijā viņš norādīja, ka Latvijai ir jāmaksā par savu aizsardzību. Latvijai ir jābūt daļai no komandas, pārliecināts bijušais SAB vadītājs.

Savukārt Austrumeiropas politisko pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors diskusijā minēja, ka iestāšanās NATO ir bijusi vienīgā pareizā izvēle. Pat gadījumā, ja Latvija aizsardzībai tērētu lielus finansiālus līdzekļus, vēsture rāda, ka mazas valstis nespēj sevi pilnvērtīgi aizstāvēt.

Komentējot tematu, eksperts norādīja, ka bijušo PSRS republiku uzņemšana NATO Krievijas karavīriem bija šokējoša, jo alianses pietuvošanās Krievijas robežām palielināja Krievijas uztraukumu.

Ārlietu ministrijas Drošības politikas un starptautisko organizācijas direkcijas vadītāja Baiba Braže diskusijā atzina, ka Ukrainas un Krievijas situācija ir vērtējama kā informācijas karš. Vienas valsts atļaušanās pārkāpt starptautisko kārtību nozīmē tiesiskās un juridiskās sistēmas un starptautiskās kārtības apdraudējumu.

Patlaban no starptautiskās sabiedrības ir sagaidīta skaidra un viennozīmīga rīcība un Latvija nav apdraudēta, sacīja Braže.

Pēcāk, atbildot uz jautājumu par Ukrainas nākotni, Kažociņš norādīja, ka, viņaprāt, Krievija pie Krimas neapstāsies. Arī sadalīta Ukraina nebūs pietiekams rezultāts - Putinam vajadzēs visu Ukrainu, pauda bijušais SAB direktors.

Kā ziņots, šovakar Rīgā, Latvijas 1.rokkkafejnīcā, notiek diskusija "10 gadi NATO: vai esam drošībā?", kuras mērķis ir apspriest Latvijas drošībai aktuālos jautājumus, aģentūru LETA informēja Latvijas Transatlantiskajā organizācijā.

Pirms desmit gadiem Latvija pievienojās Ziemeļatlantijas līguma organizācijai. Gan tolaik, gan tagad tas tiek uzskatīts par nozīmīgāko soli Latvijas suverenitātes un drošības nostiprināšanā kopš neatkarības atjaunošanas. Tomēr Latvijas budžetā aizsardzībai atvēlētais finansējums krietni atpaliek no NATO noteiktajiem standartiem, proti, pagājušajā gadā tie bija 0,97% no iekšzemes kopprodukta, bet šogad - 0,91%.

NATO lomu vēl vairāk aktualizē pēdējo nedēļu notikumi Ukrainā. Jaunākās norises Ukrainā raisa pamatotas bažas par kaimiņvalsts Krievijas agresīvajiem nodomiem un tālāko rīcību, norāda pasākuma rīkotāji.

LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA