Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 22. un 23. martā. FOTO. VIDEO

Tikmēr citi sestdien varēs nodoties ūdens priekiem un zinātniski aizraujošos pasākumos svinēt pasaules Ūdens dienu gan Cēsīs un Ķemeros, gan arī Rīgā. Franču kino cienītājiem ir vienreizēja iespēja baudīt šarmanto francūziešu burvību uz „KSuņa” ekrāna, bet klasiskā krievu baleta cienītāji šajā nedēļas nogalē „Gulbju ezeru” varēs skatīt Rīgā un Valmierā (nākamnedēļ arī citviet Latvijā). Suņu, kaķu, kanārijputniņu un citu mīļradību apjūsmotāji un saimnieki šajā nedēļas nogalē dodas uz lielo zooindusstrijas izstādi Ķīpsalā, bet mākslas cienītāji uz jaunākajām ekspozīcijām muzejos un mākslas galerijā.

Klubā „Nabaklab” (Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 12, Rīgā) sestdien, 22. martā, pulksten 20.00 pirmo reizi ar savu jauno skatuves vārdu – Aurora - uzstāsies mūziķis Imants Daksis, kā arī notiks Toma Taukuļa dokumentālās īsfilmas „Ļaujiet iet” pirmizrāde

1987. gadā četrus gadus vecais Imants pirmo reizi tika aizvests uz kinoteātri. Tas bija Sarkandaugavas kinoteātris „Aurora”, kurā rādīja fantāzijas filmu „Bezgalīgais stāsts”. Pēc filmas noskatīšanās, laimes pūķa Falkora tēla apburts, Imants sāka apgūt dažādas lidošanas tehnikas... Kopš bērnības mīļākās filmas noskatīšanās kinoteātrī ar zīmīgo nosaukumu, Imants vārdu Aurora glabāja savā apziņā, līdz saprata, ka tam ir jābūt viņa vārdam. Aurora borealis - polārblāzma - rodas Saules izvirdumu radīto magnētisko vētru rezultātā un spēj ietekmēt mākslīgo pavadoņu un sakaru sistēmu darbību. Polārblāzmas laikā izlādējas milzīgs enerģijas daudzums, tāpat kā Imanta Auroras koncertos - mūziķim raksturīga spēcīga ekspresija, kas, apvienojumā ar dažādiem neparastiem balss efektiem, tiek apzīmēta kā kliedzošais folks.

Imanta Auroras Dakša koncertos klausītājus mēdz mulsināt viņa dziesmu vārdi un ekscentriskais dīvaiņa tēls. Jaunā režisora Toma Taukuļa dokumentālā īsfilma „Ļaujiet iet” (nosaukums aizgūts no dziesmas „Saviem bērniem dodiet brīvu sāpi!”) ir ieskats mūziķa radošajā ciklā, viņam tiekoties ar laiku un vientulību. Filma viņu portretē kā eksistenciālistu ar savrupu dzīvesveidu un neprognozējamām radošajām izpausmēm. 20 minūtes garajai filmai dažādas mūziķa dzīves situācijas tika dokumentētas no 2011. gada beigām līdz 2013. gada rudenim.

Filmas sākums pulksten 20.00, pēc filmas notiks Imanta Auroras Dakša koncerts. Vakarā turpinājumā mūziku atskaņos DJ „Džefras asinis?. Ieeja bez maksas. Sīkāk internetā: www.nabaklab.lv.

Imants Aurora Daksis: „Brūklenīšu mētras”

Francijas institūts ikgadējo Frankofonijas dienu ietvaros šajā nedēļas nogalē Rīgas kinoteātrī „KSuns” (Elizabetes ielā 83/5, Berga bazārā) aicina uz Frankofono filmu festivālu, kurā no piektdienas līdz svētdienai varēsim redzēt piecas dažādas filmas, bet visas tās vienos sieviete, jo šogad Frankofonijas dienas veltītas sievietei, kura runā franču valodā:

* Piektdien, 21. martā pulksten 18.00 demonstrēs franču režisora Fransuā Ozona uzņemto kriminālkomēdiju „8 sievietes”. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados kādā lielā buržuāziskā namā dziļos laukos ļaudis gatavojas svinēt Ziemassvētkus. Bet notiek kas dramatisks – mājas saimnieks tiek atrasts noslepkavots. Vainīgais vai drīzāk vainīgā ir meklējama astoņu sieviešu vidū...

* Savukārt 21. martā pulksten 20.00 varēs redzēt čehu režisora Filipa Renča komēdiju „Romāns sievietēm”. Filmas pamatā ir stāsts par divām sievietēm: divdesmitgadīgo Lauru, kura strādā dāmu iknedēļas žurnāla „Nosvērta sieviete" redakcijā un viņas māti -

atraitni Janu, kura strādā kā tulks. Abas sievietes meklē „to īsto” un mūžu dienu viņām neveicas.

, pulksten 18.00 izrādīs šveiciešu režisores Žaklīnas Vēves dokumentālo filmu „Kinoteātra „Kapitolijs” mazā dāma”. Filmas varone Lisjēna Šnega ir neliela auguma enerģiska dāma. 2005. gadā, 80 gadu vecumā, viņa joprojām vadīja kinoteātri „Kapitolijs” Lozannā. Kinoteātrī viņa sāka strādāt 1949. gadā, un bija tā īstā dvēsele. Filmu fragmenti, plakāti un fotogrāfijas liecina par citu laikmetu, kaut kas no

filmu zvaigžņu noslēpumainās smaržas vēl ir sajūtams, kad Lisjēna Šnega stāsta par Odriju Hepbernu, Rodžeru Mūru, Spānijas karalieni un anekdotes par to, kas viss tik nav atgadījies kinoteātra zālē

* Toties 22. martā pulksten 20.00 verēsiet redzēt franču režisora Filipa Legē komēdiju „Sievietes no sestā stāva”. Tas ir stāsts no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem. Parīzietis Žans Luijs Žubērs, pedantisks mākleris un „strupceļā nonācis” ģimenes tēvs, atklāj, ka jautrs spāņu kalpoņu pulciņš ir iemitinājies viņa buržuāziskās dzīvojamās mājas sestajā stāvā. Marija, jauna sieviete, kura strādā šajā namā, liek viņam iepazīt mutuļojošu un vienkāršu pasauli, kas ir pilnīgs pretstats Žana Luija Žubēra ierastajai videi.

* Ceļojumu pa franču kino dzīlēm varēsiet noslēgt svētdien, 23. martā, pulksten 18.00 ar beļģu režisora Buli Lanera dramatisko komēdiju „Eldorado”. Lietoto auto tirgotājs Ivans vēlu vakarā atgriežas savās lauku mājās Beļģijā. Viņš atklāj, ka kāds ir pie viņa ielauzies, un saskrienas aci pret aci ar jaunu vīrieti, kas viņa mājās bija meklējis naudu narkoti

ku iegādei. Ivans nolemj palīdzēt jaunajam cilvēkam, kas sevi sauc par Eliju, un viņu

nenosūdz policijai, bet gan iedod nedaudz naudas.Visbeidzot Ivans nolemj arī aizvest Eliju pie saviem vecākiem, kas dzīvo Beļģijas dienvidos. Te arī sākas viņu piedzīvojumu,

pārpratumu un dažādu citu peripetiju pilnais ceļojums pa Valoniju.

Filmu izrādes ir bezmaksas, bet pirms to apmeklēšanas nepieciešams izņemt ieejas kartes kinoteātra „KSuns” kasē. Sīkāk internetā: www.institut-francais.lv .

Katru gadu 22. martā visā pasaulē jau pārdesmit gadus pēc ANO ierosinājuma tiek atzīmēta Ūdens diena, kas mums aicina aizdomāties par ūdens nozīmību mūsu dzīvē un arī svinēt Ūdens svētkus. Arī šogad par godu Ūdens dienai visā Latvijā tiek rīkoti dažādi pasākumi. Lūk, daži no tiem:

* Jau tradicionāli Ūdens dienā visi tiek aicināti kopā ar Vides aizsardzības klubu Zaķusalā sagaidīt saullēktu. Šogad 22. martā saule lec pulksten 6.21.

* Savukārt Dabas izglītības centrā „Meža māja” Ķemeros sestdien, 22.martā, no pulksten 11.00 līdz 15.00 būs atvērto durvju diena ar tematisko pasākumu „Pasaules Ūdens diena”, kad apmeklētājiem būs iespēja uzzināt jaunas un vēl nezināmas lietas, tāpat arī atsvaidzināt esošās zināšanas par ūdeni un tā nozīmi dabā un cilvēku dzīvē. Būs gan radošās darbnīcas, gan zīmējumu konkurss „Ūdens un enerģija”. Īpašā nodarbība – pulksten 12.00. Pēc nodarbības būs iespējams apmeklēt izstādi par Ķemeru nacionālā parka dabas vērtībām „Ieraugi to, ko citi neredz!”, arī spēlēt dažādas vides izziņas spēles. Sīkāk internetā: www.daba.gov.lv.

* Toties Latvijas Dabas muzejā (Krišjāņa Barona ielā 4, Rīgā) sestdien, 22. martā, no pulksten 11.00 līdz 16.00 Ūdens diena ar īpašām aktivitātēm tiks atzīmēta muzeja Botānikas ekspozīcijā kopā ar muzeja ekoloģi Lauru Grīnbergu. Viņa piedāvās aplūkot dažādus ūdens bezmugurkaulniekus, piemēram, ūdens ēzelīti, kas ļoti bieži sastopams upēs un ezeros, upes micīti – gliemezi, kas dzīvo uz ūdensaugiem un akmeņiem, un skorpionblaktis, kas elpošanai izmanto īpašu caurulīti. Būs iespēja uzzināt, kas ir ūdens indikatoraugi, piemēram, raglape, kas aug netīros ūdeņos, bet, kā izrādās, var dzīvot arī akvārijos. Šim augam raksturīgas raga formas lapas, pateicoties kurām tas ieguvis savu nosaukumu. Interesentiem būs iespēja uzdot jautājumus par ūdens ekoloģiju. Sīkāk internetā: www.dabasmuzejs.gov.lv.

* Cēsīs , bērnu un jaunatnes zinātnes centrā „Z(in)oo” (Poruka ielā 8), 22. martā pulksten 12.00 Ūdens diena tiks svinēta  ar dažādiem zinātniskiem eksperimentiem un bērnus iesaistošiem uzdevumiem (eksperimenti ar ūdeni, radošā darbnīca, mērķēšana ar ūdeni un vēl daudzas citas aktivitātes), kā arī jauna zinātnieka eksponāta – „Cēsu pilsētas ūdenssaimniecības modelis” -  prezentāciju un atklāšanu. Sīkāk internetā: www.zinoo.lv.

Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā (Raiņa bulvārī 19, Rīgā) sestdien, 22. martā, pulksten 17.00 pavasari ieskandinās dzejnieks Jānis Peters kopā ar maestro Raimondu Paulu, jo tur notiks Jāņa Petera 75. jubilejai veltīts koncerts „Sanāciet, sadziediet...” ar koru, solistu un instrumentālās grupas piedalīšanos (pie klavierēm būs pats maestro Raimonds Pauls).

Koncertā diriģentu Edgara Vītola un Arvīda Platpera vadītie kori izpildīs Jāņa Petera un Raimonda Paula tautā iemīļotās dziesmas. Programmā iekļauti gan īpaši koriem rakstīti skaņdarbi, gan dziesmas, kuras sākotnēji klausītāju sirdis iekarojušas solistu izpildījumā. Tās koncertā atmirdzēs jaunās un košās skaņās koru un solistu priekšnesumā, sniedzot lielisku iespēju izbaudīt Jāņa Petera brīnišķīgo dzeju un Raimonda Paula lieliskās melodijas.

Koncertā piedalīsies LU Fizikas un Matemātikas fakultātes jaukais koris „Aura”, vīru kori „Absolventi” un „Ķekava”, kā arī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktais koris, solisti Inese Romancāne, Juris Jope, džeza meistars Māris Briežkalns un citi.

Koncertā ieeja brīva. Sīkāk internetā: www.lu.lv.

No sestdienas, 22. marta, pa dažādu Latvijas pilsētu skatuvēm ceļojumu uzsāk jauna, bet veiksmīga Maskavas klasiskās dejas trupa Hasana Usmanova vadībā – „Klasiskais krievu balets”. Pamats tai ir Maskavas Horeogrāfijas akadēmijas un Sanktpēterburgas Krievijas baleta akadēmijas absolventi. Klasiskā krievu baleta trupa Latvijā izrādīs trīs klasiskās baleta izrādes – „Gulbju ezeru”, „Apburto princesi” un „Žizeli”. Ja „Apburto princesi” un „Ziželi” izrādīs tikai Rīgā, tad „Gulbju ezeru” jau no 22. marta varēsiet baudīt sešās Latvijas pilsētās.

Sestdien, 22. martā, pulksten 19.00 „Gulbju ezeru” izrādīs Rīgā, Maskavas namā, bet svētdien, 23. martā, pulksten 17.00 Valmieras Kultūras centrā. Pirmdien, 24. martā, pulksten 19.00 to varēs redzēt Tukuma Kultūras namā, 27. martā - Ventspils teātra namā „Jūras vārti”, 28. martā - Jelgavas Kultūras namā, bet 31. martā – Liepājas Olimpiskajā centrā.

Baleta trupas mākslinieki teic: „Ja pasaulē ir māksla, kura var iekarot visu sirdis, iekļūt cilvēka dvēseļu dzīlēs un likt priecāties, tad tā ir klasiskās dejas māksla – balets.” „Gulbju ezers” ir balets, kas vienmēr baudījis skatītāju sajūsmu. Tajā Pētera Čaikovska skaistā mūzika apvienojas ar Mariusa Petipā un Ļeva Ivanova ģeniālo horeogrāfiju.

Gulbju ezera valdzinājums kā magnēts pievelk sapņotāju princi Zigfrīdu. Savukārt Odīlija, kas kā ūdens piliens līdzīga daiļajai gulbju princesei Odetai, iekāro jaunekli. Cīņa, mīļotās Odetas ievainojums, uzvara pār ļaunumu, kas ir tikai šķitums... „Gulbju ezers” būs izrāde divos cēlienos, četrās ainās ar krāšņām dekorācijām un tērpiem; solisti – starptautisko konkursu laureāti Natalia Kungurceva un Aleksandrs Butrimovičs.

Savukārt 25. martā pulksten 19.00 Rīgā, Maskavas namā varēs redzēt Pētera Čaikovska „Apburto princesi”, bet 26. martā pulksten 19.00 arī turpat, Maskavas namā, Ādolfa Adāna „Žizeli”.

Biļešu cenas : 10 – 30 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.rus-ballet.ru.

Krievu klasiskais balets – „Gulbju ezers”

6. Suņi, kaķi un citi mājas mīļdzīvnieki lielajā Ķīpsalas izstādē

Sestdien un svētdien, 22. un 23. martā, Ķīpsalā starptautiskajā izstāžu hallē notiks lielākā un mīļākā mājdzīvnieku izstāde „Petekspo. Latvijas uzvarētājs 2014”, kurā kuplā skaitā būs aplūkojami gan pasākuma galvenie varoņi – suņi un kaķi, gan arī citi mājdzīvnieki. Apmeklētājus priecēs arī aizraujošas suņu sacensības, daudzveidīgi šovi un paraugdemonstrējumi.

Vienā izstāžu hallē varēs sastapt simtiem visdažādāko šķirņu suņus un par patīkamām cenām iegādāties noderīgas lietas plašajā zooindustrijas preču un pakalpojumu ekspozīcijā, savukārt otrā hallē varēs aplūkot dažnedažādus ņaudošus mīluļus no tuvām un tālām zemēm. Turpat apmeklētājus priecēs ņiprie palaidņi – mājas seski, truši, papagaiļi un kanārijputniņi, dažādi dekoratīvie baloži, gaiļi un vistas, arī mīlīgās dekoratīvās jūrascūciņas, pelītes, kāmīši, žurciņas un citi daudz eksotiskāki zvēriņi. Savukārt bērni no sirds patikas varēs izlēkāties piepūšamajās atrakcijās.

Divu dienu laikā starptautiskajā suņu izstādē piedalīsies vairāk nekā 4000 suņu no 16 valstīm, kuri pārstāvēs 260 šķirnes. Līdztekus populārām šķirnēm apmeklētāji klātienē varēs aplūkot arī retumus, kuri būs tikai un vienīgi šajā izstādē. Būs aplūkojamas Japānā selekcionētās šķirnes – šikoku, hokaidietis un Japānas nacionālais dārgums – kisju, kā arī visdažādākajās pasaules valstīs izveidotās medību šķirnes.

Savukārt starptautiskajā labdarības kaķu izstādē par titulu „Latvijas uzvarētājs 2014” sacentīsies aptuveni 300 lieli un mazi, garspalvaini, īsspalvaini un bezspalvaini kaķi, kas pārstāvēs teju visas pasaulē zināmās kaķu šķirnes. Apmeklētājus priecēs arī gan Menas jenotveidīgo kaķu, Austrumu kaķu, hailendas foldu un stāvausu kaķu šovi, gan dažnedažādi ringi, kuros eksperti iepazīstinās ar dažādu kaķu šķirņu īpatnībām.

Izstādes darba laiks 22. un 23. martā no pulksten 10.00 līdz 13.00. Biļešu cenas: 5,50 eiro (bērniem – 3 eiro, studentiem un pensionāriem – 4 eiro, ģimenes biļete – 12,50 eiro). Sīkāk internetā: www.bt1.lv .

* Vecrīgas galerijā „Daugava” (Alksnāja ielā 10/12) līdz 12. aprīlim ir skatāma mākslinieces Diānas Īves (1978) personālizstāde „La vue Romantique/Romantiskie skati”. Diānas Īves tuvākais žanrs ir ainava un šajā izstādē skatāmas Francijas ainavas. Māksliniece uzsver, ka ainavas neatņemama sastāvdaļa ir koki, jo tie ir galvenie klimatiskās joslas un gadalaika rādītāji. Koki viņai dažreiz ir palīdzējuši nonākt pie dažādām atklāsmēm – apskaidrības koks, labā un ļaunā atzīšanas koks. Pateicoties kokiem laika gaisīgā matērija kļūst redzama – tie ir senatnes noslēpumainie liecinieki. Tie prot skaitīt laiku – pieliekot katru gadu pa aplim. Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv .

* Mākslas galerijā „Māksla XO” (Elizabetes ielā 14, Rīgā) līdz 1. aprīlim ir skatāma mākslinieces Ievas Iltneres jaunākā izstāde „Ne vien, bet arī”. Ar Ievas Iltneres glezniecību asociējas īpaši izsmalcināts un minimāls tēlojums, izteikts estētisms un krāsu kolorīts, jutīgums, delikāta attieksme pret jebkuru glezniecisku niansi, mākslinieciskā kvalitāte. Tas ir īpašs Ievas Iltneres domāšanas veids - kā gleznot, nevis ko. Viņas attēlotie sižeti, ja tādi vispār ir, uzrodas tikai darba procesā, un tie runā par glezniecību kā tādu - krāsu asociācijām, to tuvību un pretstatiem, gaismu un formu. Realitātē sastaptais, ar Bībeles un mitoloģijas personāžu palīdzību risinātas, rada estētiskas metaforas izsmalcinātā krāsu gammā.Sīkāk internetā: www.makslaxogalerija.lv .

* Ventspils teātra nama „Jūras vārti” mākslas galerijā līdz 1. aprīlim ir skatāma Liepājas mākslinieku grupas izstāde, kurā Liepāju un tās mākslu prezentē 13 autori. Izstādē skatāmi dažādu žanru vizuālās mākslas darbi. Tajā pārstāvēta tēlotājmāksla, tēlniecība un stikls. Kā saka izstādes kuratore Gunta Krastiņa, izstādei nav dots konkrēts nosaukums. Izstāde ar saviem darbiem piedalās tādi Liepājas mākslinieki, kā Andris Millers, Inta Klasone, Aldis Kļaviņš, Herberts Erbs, Raimonds Gabaliņš, Guntis Otaņķis, Gunta Krastiņa, Ginta Stavrovska, Dzintra Vīriņa, Solvita Spriģe - Sēne, Inese Orlovska, Aivars Kleins un Aivars Rozenbahs. Sīkāk internetā: www.jurasvarti.lv.

* Valmieras Kultūras centrā (Rīgas ielā 10) vēl nedēļu – līdz 29. martam ir aplūkojama Valmieras pilsētas un apkārtējo novadu (Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Rūjienas, Mazsalacas un Naukšēnu) izglītības iestāžu audzēkņu vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursa „Trejdeviņas saules lec” izstāde, kurā aplūkojami telpiski trīsdimensiju darbi, kā arī zīmējumi, gleznojumi un grafikas. Risinot konkursa tēmu „Trejdeviņas saules lec”, konkursa dalībnieki bija aicināti pētīt saules zīmi, simbolu, jēdzienu Eiropas Savienības dalībvalstu tautu etnogrāfijā, folklorā un kultūrā, iegūtās atziņas realizējot vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbos. Sīkāk internetā: www.valmiera.lv .

Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Ieva Lūka/LETA, Ieva Čīka/LETA, Evija Trifanova/LETA, Edijs Pālens/LETA, Lita Krone/LETA