Laidzes iedzīvotāja Anna Brālīte svin 108. dzimšanas dienu. Apsveicam! FOTO

Dzimšanas dienas viesus jubilāre sagaidīja možā noskaņojumā, neskatoties uz janvārī gūto kaulu lūzumu, kas gūti paklūpot istabas uzkopšanas laikā. Lai pierādītu māmuļas cienījamo vecumu, dēls Viesturs rādīja gan vecāku 1924. gada laulības apliecības kopiju, gan nelikumīgi represēto personu reabilitācijas dokumentus.

Cienījamā jubilāre dzimusi 1906. gadā Līvānu pusē, Dignājas pagastā, un dokumentos norādītais dzimšanas datums, reģistrēts vēl pēc vecā laika skaitīšanas stila – 18. marts, bet mūsdienās tas ir 31. marts. Annas kundzes meitas uzvārds bija Brūvere, bet pēc laulību noslēgšanas 1924. gadā, Jēkabpils baznīcā, Anna kļuvusi par Otto Brālīša dzīvesbiedri. Jubilāre stāsta, ka precinieku nav trūcis, saņemti četri bildinājumi, bet viņa izvēlējusies to krietnāko, kurš nelietojis alkoholu un nekūpinājis cigaretes. Zemkopju ģimene kopīgiem spēkiem apsaimniekoja 14 hektārus plašus laukus, un pašā Daugavas krastā, netālu no Jēkabpils uzcēlusi māju „Apsītes”, kur 1926. gadā sagaidīja savu pirmdzimto – meitu Mirdzu. Kad 1929. gadā ģimenē ienāca dēls Atis, ģimenes galva devās sargāt Latvijas – Krievijas robežu. Jaunākais dēls Viesturs, pie kura tiek vadītas vecumdienas, piedzima Otrā pasaules kara – 1941. gadā, Kasjauns.lv pastāstīja Talsu novada pašvaldības pārstāve Inga Priede.

Anna Brālīte grūtus laikus piedzīvojusi gan Pirmajā pasaules karā, kad nācies pabūt bēgļu gaitās, gan tālākajā dzīves posmā, jo dzīvesbiedra Otto Brālīša mūža lielākā daļa aizvadīta karojot, par ko saņemts Lāčplēša ordenis. Septiņi grūti gadi aizvadīti Sibīrijā, līdz vīrs no izsūtījuma Vorkutā, aizbraucis pēc savas ģimenes, kura savukārt 1949. gada 25. martā tika izsūtīta uz Omskas apgabala Nazivajevas rajonu, lai visi kopīgi atgrieztos Latvijā. Pēc atgriešanās no Sibīrijas māju vairs nebija, tās bija atdotas kāda vietējā miliča ģimenei. Tikai pavisam nesen, pēc 1991.gada augusta puča, dzimtas īpašums atgūts, tagad tur saimniekojot dēla Viestura māsasmeitas ģimene, jo gan māsa Mirdza, gan vecākais brālis Atis jau ir aizsaulē, bet Annas kundze jau septiņdesmitajos gados pārcēlusies uz dzīvi dēla Viestura ģimenē, Laidzes pagastā.

Neskatoties uz smagajiem darbiem, Annas kundze vienmēr bijusi čakla rokdarbniece un ziedu mīļotāja. Latvijā daudzi būs dzirdējuši par Brālīšu ģimenes dzērveņu purvu, kur mammīte, kā šai pusē visi viņu mīļi dēvē, bieži aizstaigājusi, cenšoties palīdzēt. Arī tagad jubilāre jau izteikusi vēlmi, doties uz dzērveņu purvu, ieelpot svaigo priežu un dzērveņu mētru gaisu.

Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus kopā ar pašvaldības pārstāvjiem, šajā nozīmīgajā svētku reizē pagodināja cienījamāko Talsu novada Laidzes pagasta iedzīvotāju, dāvājot siltu zeķu pāri Talsu novada etnogrāfiskajā rakstā, un goda reizē, pienākušos naudas balvu 150 eiro apmērā.

Kad pašvaldības pārstāvji pie sirmgalves ciemojās iepriekšējās jubilejas reizēs, dēls allaž uzsvēris, ka: „Visu mūžu mamma  ir strādājusi par mammu, audzinājusi savus bērnus, manus bērnus, kopā viņai ir 11 mazbērni, un vēl četri mazmazbērni. Bijusi stingra un prasīga, bet tādai jau mammai ir jābūt!” Ģimenē izaudzināti trīs bērni - Mirdza, Atis un Viesturs. Pati Anna Brālīte teic, ka ilgdzīvošanas recepte ir vienkārša - tā slēpjas darba tikumā.

Anna Brālīte pirms gada – 107. dzimšanas dienā (Talsu televīzija)