Beidzot sazvanīta, Iveta Grigule skopi komentē traci ap viņas laisko darbošanos Briselē

ZZS deputātes Ivetas Grigules politiskās aktivitātes īpaši asu kritiku sociālajos tīklos izsauca pēc tam, kad Briseles kantoros ievēlētā politiķe latviešiem par sevi atgādināja, izsūtot 18.novembra apsveikumu kartiņas. Apsveikums valsts svētkos sadusmojis lielu daļu saņēmēju, kuri sociālajos tīklos metušies apvainot eiroparlamentārieti Griguli divus gadus ilgā bezdarbībā. Šāds sarkastiski dzēlīgs plakāts ar Ivetas Grigules aktivitāšu (jeb to trūkuma) uzskaitījumu parādījies mikroblogošanas vietnē Twitter:

Cik aktīvi ir citu Baltijas valstu eiroparlamentārieši?

Pati deputāte tviterī izplatīto statistiku un apgalvojumus pagaidām portālam Kasjauns.lv nav komentējusi, taču informācija par EP deputātes aktivitāti pieejama arī EP tīmekļa vietnē. Turpat atrodami dati arī par Igaunijas un Lietuvas EP deputātu aktivitāti sēdēs. Parlamentāro jautājumu, ziņojumu un plenārsēžu uzstāšanās skaits, protams, nav vienīgie deputāta vērtēšanas kritēriji, taču, salīdzinot Baltijas valstu pārstāvju aktivitāti vienas grupas (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa) ietvaros, atšķirība ir ievērojama:

Lietuvas "Darba partijas" deputāts Viktors Uspaskičs:

Lietuvas "Darba partijas" deputāts Valentīns Mazuronis:

Igaunijas "Reformu partijas" deputāte Kaja kallasa:

Igaunijas "Reformu partijas" deputāts Urmas Paets:

Kopā ar Ždanoku pret ES rezolūciju

Nepatiku pret EP deputāti vairojis arī viņas nesenais balsojums, kurā Grigule vienojusies ar sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa” politiķi Andreju Mamikinu un „Latvijas Krievu Savienības” pārstāvi EP Tatjanu Ždanoku balsojumā pret EP pieņemto rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju īstenoto propagandu. Viņi ir vienīgie Latviju pārstāvošie deputāti, kuri nav atbalstījuši konkrēto rezolūciju. Tās mērķis – stiprināt nelielo „stratēģiskās komunikācijas” darba grupu un vairāk izpratnes ieguldīt veicināšanā, izglītošanā, tiešsaistes un vietējos medijos, pētnieciskajā žurnālistikā un informācijas lietotprasmē.

Pēc ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) ieskatiem, Grigules balsojums neatspoguļo Latvijas pozīciju stratēģiskās komunikācijas jautājumā. Viņš atgādina, ka gan Latvijai, gan arī ES un NATO ir jāstiprina kapacitāte stratēģiskās komunikācijas jomā. „Cīņa pret propagandu un demagoģiju būs efektīva vienīgi tad, ja darbosimies kopā ar saviem partneriem ES un NATO,” piebilst premjers. Grigules rīcība, neskatoties uz iemesliem, esot pretrunā ar Latvijas interesēm un Kučinskis no tās kategoriski norobežojas. Ministru prezidents arī aicinājis ZZS sastāvā esošās Latvijas Zemnieku savienības (LZS) biedrus izvērtēt politiķes rīcību.

Grigule pārmet Eiroparlamentam dubultstandartus

Aģentūrai LETA Grigule skaidroja, ka šādam balsojumam bijuši vairāki iemesli. „Tad, kad EP būs gana drosmīgs paskatīties acīs realitātei, kad beigs piemērot dubultstandartus savās attieksmēs pret dažādiem jautājumiem un valstīm, kad būs deklarācijas gan par ASV paveiktajiem „labajiem darbiem”, gan par lielo ES dalībvalstu „varoņdarbiem”, kad EP beidzot atbalstīs aizliegumu ES dalībvalstīm nodarboties ar ieroču tirdzniecību, tai skaitā ar dažādos konfliktos iesaistītām trešajām valstīm, tad arī atbalstīšu šādas deklarācijas, kāda vakar ar minimālu pārsvaru tika pieņemta EP,” skaidroja politiķe, piebilstot, ka balsotāju „par” esot bijis krietni mazāk par 50% no zālē klātesošajiem deputātiem.

ZZS pauž gatavību saraut saites ar Griguli

Vēl nav zināms, kad LZS valde lems par deputātes Grigules „pret” balsojumu jautājumā par cīņu ar Krievijas propagandu, tomēr jau tagad esot skaidrs, ka partijas vadības līmenī varētu tikt atbalstīta Grigules izslēgšana no partijas, intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma” atzina ministru prezidents Kučinskis.

Premjers atkārtoti uzsvēra, ka Grigule pārkāpusi visas robežas, ko vien varēja pārkāpt, un neesot nekāda pamata uzskatīt, ka Grigule aizstāv tās intereses, kuras aizstāv valsts. „Domāju, ka partijas vadība būtu gatava atbalstīt šķiršanos no Grigules un droši varu sacīt, ka vismaz partijas vadības līmenī valda vienprātība par viņas iespējamo izslēgšanu,” skarbo partijas nostāju atklāj Kučinskis.

Grigule pagaidām atturas no komentāriem

Spriežot pēc tā, ko un cik daudz pēdējo dienu laikā par Griguli iespējams izlasīt medijos, saruna ar LETA, šķiet, bijusi viena no pēdējā laika retajām reizēm, kad politiķe pati komunicējusi ar medijiem.

Portāls Kasjauns.lv divu nedēļu garumā centās sazināties ar Ivetu Griguli, lai lūgtu deputātes komentāru par internetā publiskotajiem datiem un viņas nostāju saistībā ar partijas biedru izteikumiem, taču sākotnēji bez rezultātiem – deputāte nesniedza atbildi nedz darba e-pastā, kurš norādīts Eiroparlamenta tīmekļa vietnē, nedz arī privātajā e-pastā, kuru Kasjauns.lv ieguva no deputātes Rīgas biroja pārstāvja. Tāpat Grigule nepacēla nevienu no zvaniem uz vairākiem telefona numuriem, kuri saziņai ar politiķi izlikti internetā.

Deputāti uz īsu, pastarpinātu sarunu izdevās sazvanīt vien vakar. Sarunā viņa paskaidroja, ka neko nekomentēs, kamēr apkārt notiekošais nenorimsies. Pagaidām Grigule atteicās paust savu viedokli par ministru prezidenta Kučinska publiskajiem izteikumiem.