Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Par Krievu savienības (agrāk PCTVL, pirms tam „Līdztiesības”) lokomotīvi šajās Eiroparlamenta vēlēšanās būs bijusī Latvijas Tautas frontes biedre Tatjana Ždanoka, kura vēlāk pārbēga pie LTF ienaidniekiem – uz Interfronti un tagad sašmucējusies atbalstot Krievijas agresiju Ukrainā.

Krievu aizstāvjus vēlēšanās vadīs bijusī Tautas frontes biedre Ždanoka 165

Politika
2014. gada 9. aprīlī 06:15 2014. gada 9. aprīlī 06:15
 
Izbijusī tautfrontiete Ždanoka, kura ar vīru izšķīrās tādēļ, ka nevēlējās pie pusdienām dzert kompotu. Krievu valodas skolotāja Ludmila Ušakova, kura nemaz nav Rīgas mēra māte. Komunistu terorista Imanta Sudmaļa fane Jeļena Osipova. Tās ir tikai dažas Latvijas krievu aizstāves, kuras grib ietikt Eiroparlamentā.

Ždanoka ar ukraini izšķīrās kompota dēļ

Kādreizējās PCTVL („Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”) partijas turpinājuma – Latvijas krievu savienības liste Eiroparlamenta vēlēšanās ir aizpildīta ar gana pazīstamiem „vajāto” krievu skolu, valodas, nepilsoņu un tā tālāk aizstāvju uzvārdiem. Latviešu publikai varbūt mazāk zināmiem personāžiem, bet Latvijas krievu sabiedrībai labi pazīstamiem ļaudīm. Protams, PCTVL karognesējas vārds vairāk vai mazāk zināms arī latviešiem. Kā nekā Tatjana Ždanoka taču pašas trešās Atmodas sākumā darbojās Latvijas Tautas frontes rindās (vēlāk gan viņa dezertēja uz Interfronti). Savukārt apolitiskajiem latviešiem viņa, iespējams, palikusi atmiņā ar pirms trim gadiem vaļsirdīgi sievišķīgajām atklāsmēm žurnālā „Santa”, kurā Ždanoka atklāja, kāpēc savulaik šķīrusies no sava mīļotā vīrieša – ukraiņa Sašas:

„Mēs jau bijām šķīrušies, bet pēc kāda laika atjaunojām normālas attiecības un viņš vairāk runāja ar manu mammu. Viņa kādu reizi viņam teica: nu, Saša, mēs taču tik labi kopā dzīvojām, katru dienu bija pusdienas, bet viņš pēkšņi saka - ne vienmēr bija trešais ēdiens! Un trešais ēdiens ir kompots. Ukraiņiem no sausiem augļiem ir vzvar. Bet mēs to ne katru reizi gatavojām, jo esam no krievu ģimenes, tāpēc pēc ēdiena dzērām tēju.” Nez vai viņas nepatika pret savu bijušo vīru – ukraini Ždanoku nesen nav arī mudinājusi braukt uz Krievijas okupēto Krimu un tur mēģināt ukraiņu kompotu nomainīt pret krievu tēju?

Bites pārvērtušās par krieviem

Krievu savienības deputātu kandidātu sarakstā ir gana daudz ekstravagantu, kareivīgu un skandālista slavu ieguvušu cilvēki, kuri nu no bitēm pārvērtušies par krieviem, bet kādreizējā bišu stropa vadone, gādīgā bišu māte palikusi tā pati – kareivīgā Ždanokas kundze.

PCTVL darboņi saprata, ka partija ir zaudējusi savu ietekmi cīņā ar konkurentiem (galvenokārt „Saskaņas centru”). Tādēļ „bites” (atvasinājums no partijas krievu valodas abreviatūras „ЗаПЧЕЛ” tulkojuma: „par bitēm”) gada sākumā pārtapa par Latvijas krievu savienību. Acīmredzot, lai pievilinātu krievu vēlētājus. Jāteic, ka šajā gadījumā vairs nav ievēroti Ždanokas savulaik dibinātās „Līdztiesības” principiem (partijas, ko pagājušās gadsimta deviņdesmitajos gados dibināja Ždanoka un kura uzskatāma par Krievu savienības vecmāmiņu). Jo līdztiesības postulāti taču paredz, ka visu tautību pilsoņiem partijā ir vienādas tiesības. Ja PCTVL savulaik arī bija kāds latvisks uzvārds, tad tagad Krievu savienības vēlēšanu listē visi ir ar krieviskiem uzvārdiem, izņemot vienu, - tur iemaldījies kāds armēnis. Acīmredzot, pārkrievots.

Tautas frontes dezertiere

Krievu savienībā sapulcējušies cilvēki, kuri cīnās par „nabaga” nepilsoņu, krievu skolu un valodas tiesībām, kā arī pret visādām „fašistiskām vājprātībām”, kā, piemēram, leģionāru piemiņu 16. martā. Ar kaujas saucieniem uz lūpām, gluži kā Žanna d’Arka, savu karapulku cīņā vada Ždanoka. Bez viņas, kā var spriest pēc partijas priekšvēlēšanu programmas, tādas Krievu savienības vispār nebūtu. Latvijas krievu savienība savas priekšvēlēšanu programmas lielāko daļu veltījusi līdzšinējās Eiroparlamenta deputātes Ždanokas popularizēšanai un panākumu uzskaitīšanai.

Pirms teju 24 gadiem – 1990. gada 4. maijā Ždanoka bija Latvijas Augstākās Padomes deputāte un viņa balsojumā par Neatkarības deklarāciju nepiedalījās. Ja tādu kā viņa būtu vairākums, tad, iespējams, tagad arī nebūtu tādas Latvijas Republikas un tajā nebūtu vajadzības pēc kaut kādas „apspiesto” krievu organizācijas. Kaut gan trešās Atmodas pašā sākumā kādu brīdi varējām arī domāt, ka Ždanoka nebūs tik kareivīga Latvijas valstiskuma pretiniece.

1988. gadā Ždanoka pat iestājās Latvijas Tautas frontē un bija par PSRS pārkārtošanos – „perestroiku”. Tomēr nākamajā gadā viņa, vīlusies tautfrontiešu nacionālismā, pārbēga uz pretējo nometni – kļuva par vienu no Latvijas PSR Internacionālās darbaļaužu frontes līderēm.

Viens no Tatjanas Ždanokas ieredzētākajiem palīgiem ir Aleksandrs Kuzmins, kurš izceļas ne tikai ar savu politisko darbību, bet arī neparasto sasuku.
„Nepieskaitāmā” Krimas okupācijas atbalstītāja

Nu Ždanoka ir diezgan skaļa Eiroparlamenta deputāte, kura Latviju Briselē pārstāvējusi teju desmit gadus – uzvarējusi Eiroparlamenta vēlēšanās divas reizes pēc kārtas un tagad atkal savu panākumu grib atkārot.

Pēdējā mēneša laikā Ždanoka gan spējusi kļūt par Eiroparlamenta pāriju jeb „nepieskaitāmo”. Neviena politiskā grupa vairs savā tuvumā nevēlas redzēt šo kundzi, kura aizbraukusi uz Krimu un tur apliecinājusi atbalstu Krievijas agresijai. Pat Eiropas komunistiem un anarhistiem tik klajš Kremļa agresijas atbalsts nav pieņemams. Tagad Zaļo/Brīvās Eiropas apvienības politiskās grupas pārstāvji nobrieduši Ždanoku izmest no savām rindām, bet pirms gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām īpašus skandālus nevēlas sataisīt. Tomēr pēc vēlēšanām, ja Ždanoka tiks ievēlēta, viņai garantēta teju vai spitālīgās loma – viņa kā neviena nepieņemts neatkarīgais deputāts klīdīs pa Briseles un Strasbūras gaiteņiem. Un tas nav tas labākais, jo šāds nevienas politiskās grupas nepieņemts deputāts ir kā bez rokām un savā darbā paralizēts – viņam nav pieejami resursi, ko nodrošina Eiroparlamenta politiskās grupas jeb frakcijas – konsultantu armijas, līdzekļi brošūru izdošanai un tamlīdzīgi. Protams, ja grib nodrošināties ar labu algu un pieklājīgu pensiju, šāds statuss ir gana labs.

Te arī par ļaunu nenāk atgādināt, ka Ždanoka deputāta krēslā nav iesēdusies gana godīgi. 1999. gadā ar tiesas lēmumu viņai tika atņemts Saeimas deputātes mandāts, jo viņa pēc 1991. gada 13. janvāra bijusi komunistiskās partijas biedre, kas ir viens no iemesliem, kas Latvijā liedz kandidēt vēlēšanās un tikt ievēlētam. Tomēr Eiroparlamenta vēlēšanās šī komunistiskā pagātne nekaitē, kaut arī viņa Centrālās vēlēšanu komisijas anketā melīgi norādījusi, ka pēc 1991 .gada 13. janvāra nav darbojusies ne Komunistiskajā partijā, ne Latvijas PSR Internacionālajā darbaļaužu frontē.

„Saskaņas centrs” nebaidās no krievu savienībniekiem

Ždanokas partijas lielākie konkurenti, protams, būs „Saskaņas centrs”, kurš šajās vēlēšanās startē ar „Saskaņas” sarakstu. „Saskaņa” jūtas gana pārliecināta, ka Ždanokas sarakstam nekāds dižais atbalsts nebūs. Saeimas „Saskaņas centra” frakcijas vadītāj vietnieks Valērijs Agešins izteicies: „Lai gan radikālie politiķi abās frontes pusēs joprojām mēģina aktualizēt mūžsenos jautājumus par valodu, izglītību un pilsonību, tomēr radikālā niša kļūst arvien šaurāka. Tatjana Ždanoka mums nav konkurente. Viņas laiks ir pagājis, un par to liecina viņas partijas neesamība parlamentā un lielākajās Latvijas pašvaldībās.”

Vladimirs Buzajevs sev uzmanību centies piesaistīt, arī izmantojot maskarādes elementus. 2011. gada 16. martā, protestējot pret „hitleriešu gājienu”, viņš no skapja bija izvilcis cietumnieka tērpu.
Sirdīgo krievu karapulks

Lai arī krievu saveenībnieku konkurenti sakās, ka no viņiem nebaidās, cīnītājiem par krievu elektorāta balsīm saspringumam ir iemesls, jo partijas listē atrodami visnotaļ atpazīstami kareivju vārdi, kuri cīnās par „paverdzinātajiem” nepilsoņiem un „nicinātajiem” krievu skolniekiem:

* Ar otro numuru sarakstā startē Ždanokas palīgs, kādreizējais Saeimas deputāts Miroslavs Mitrofanovs. Lai arī kādā anketā viņš norādījis, ka aizraujas ar dārzu un filozofiskām sarunām ar draugiem, Mitrofanovs var būt arī gana kareivīgs.

* Kā trešais sarakstā figurē skandalozais Rīgas 40. vidusskolas krievu valodas skolotājs Vladislavs Rafaļskis, kurš tēlojis galveno lomu savulaik uzņemtajā Krievu skolu aizstāvības štāba protesta klipā „Melnais Kārlis”, protestējot pret kādreizējā izglītības ministra Kārļa Šadurska darbību, un radio ēterā paziņojis, ka ir nelojāls Latvijas valstij.

* Tālāk vēlēšanu listē ierakstīts nepilsoņu – „Nepārstāvēto parlamenta” aktīvists Viktors Guščins, kurš līdzās Okupācijas muzejam grib izveidot Dzīvās atmiņas muzeju, kurš slavināto padomju Latvijas laikus.

* Arī jaunieši ir pārstāvēti Krievu savienības sarakstā. Tāds ir trīsdesmitgadīgais Aleksandrs Kuzmins, kurš plašāku ievērību ar savu balināto matu šķipsnu ieguva 2005. gadā, kad 21 gada vecumā tika ievēlēts par Rīgas domes deputātu. Tagad viņš ir viens no 11 Ždanokas palīgiem, kuru eirodeputāte īpaši uzteic.

* Tāpat Briseles gaiteņus grib mīt arī Tatjana Favorska, kura īpaši ieredzēta Krievijas vēstniecībā. Viņa, piemēram, Krievijas vēstniecībā sveikusi tos Latvijas skolu absolventus, kuri bija izvēlējušies doties mācīties uz Krieviju.

* Vēl sarakstā atrodams krievu valodas skolotājas Ludmilas Ušakovas vārds, kas vienu otru var mulsināt, jo arī Rīgas mēra Nila Ušakova māte arī ir Ludmila un arī ir krievu valodas skolotāja. Tomēr Rīgas mēra māte nav pārmetusies pie dēla konkurentiem, viņa tikai ar Aizkraukles vidusskolas krievu valodas skolotāju ir vārda māsas.

* Krievu savienība biedrojas arī ar Lindermana „Dzimto valodu” un savā sarakstā ar 8. numuru ierakstījusi pazīstamā nacionālboļševika un skandālista Jevgēņija Osipova seksīgo kundzi Jeļenu. Jāteic, ka Jeļena dievina ne tikai savu vīru, bet arī padomju teroristu Imantu Sudmali. Viņa, neveiksmīgi startējot Liepājas pašvaldības vēlēšanās, liepājniekiem solīja panākt, lai vēju pilsētā atkal slietos monuments Sudmalim, kurš 2. pasaules laikā Rīgā, Doma laukumā, spridzināja mierīgus iedzīvotājus. Kaislīgā dāma arī filmējusies. Tā, piemēram, viņa redzama „Par dzimto valodu” klipā kopā ar citiem kaismīgiem krievu valodas aizstāvjiem.

* Tāpat Krievu savienības sarakstā atrodams arī krievu skolu atbalstītāja un Rīgas Tehniskās universitātes projektu vadītāja Aleksendra Gamaļejeva vārds un Latvijas krievu kopienas Daugavpils nodaļas vadītāja Alekseja Vasiļjeva uzvārds, kurš nesen paziņoja, ka „Daugavpils nav Krima”. Uz Briseli cierē vēl viens krievu skolu aizstāvis -Aleksandrs Filejs un nez kā sarakstā iemaldījies armēnis, izbijušais milicis un dzejas cienītājs Gagiks Sarkisjans.

* Eiroparlamentā grib iekļūt arī durvju un logu ražotājfirmas „Glaskek bel” direktors Vladimirs Čuprovs. Viņa anketā norādīts interesants fakts, kas vienam otram biznesu pārzinošam cilvēkam var likt neizpratnē raustīt plecus – Čuprovs bijis SIA „Cemex” direktors! Tomēr viņš nav bijis lielās Brocēnu cementa rūpnīcas direktors, bet vien pārraudzījis „Cemex” Daugavpils betona ražotni.

* Kā pēdējais no Krievu savienības saraksta ar 14. numuru uz Briseles pusi lūkojas pazemes ūdeņu datormodeļu veidotājs, nepilsoņu un krievu tiesību aizstāvētājs, izbijušais Saeimas un Rīgas domes deputāts, kādreizējais Latvijas pārstāvis Krievijas Federācijas Valsts domes Tautiešu padomē Vladimirs Buzajevs. Viņš arī uzmanību centies piesaistīt ar maskarādes tērpiem, piemēram, 2011. gada 16. martā pie Brīvības pieminekļa, protestējot pret fašismu, viņš bija ieģērbies cietumnieka drēbju kārtā.

Krievu savienības pārstāvji savos mītiņos un akcijās nemīl izmantot plakātus latviešu valodā un sarkanbaltsarkanās krāsas – viņi labāk Latvijā demonstrē lielās austrumu kaimiņzemes impēriskos simbolus.

Jeļena Osipova iestājas par krievu valodu (no 2.18. min.)

TV3 humora šovs „Valstī viss ir kārtībā”: Tatjana Ždanoka par 16. martu

Kasjauns.lv/Foto: Ieva Čīka/LETA, Edijs Pālens/LETA, Evija Trifanova/LETA

Citi šobrīd lasa

Pirms 47 gadiem ASV pazaudētu gredzenu atrod apraktu Somijas parkā 3
Bijušie JRT aktieri izveidojuši neatkarīgu teātri fon Stricka villā 4
Pašnāvību izdarījusi populārā britu televīzijas šovu vadītāja Kerolaina Fleka 1
Skatīt visus komentārus

Герцогиня Кэтрин показала любимый портрет принцессы Шарлотты

Бывшая возлюбленная принца Гарри покончила с собой из-за компрометирующего видео