Kapteiņa Granta unikālais mantojums nonāk Liepājas muzejā. FOTO

Liepājas muzejs saņēmis nopelniem bagātā kapteiņa Jāņa Granta mantojumu. Viņa mazdēls Juris Platkājs muzejam dāvinājis vairāk kā 100 fotogrāfiju, Jāņa Granta (1896 - 1966) apbalvojumus, personīgās lietas un kapteiņa paša rakstīto autobiogrāfiju, atmiņu stāstu, kam pats autors devis sirsnīgu nosaukumu – „Mans dzīves stāsts. Veltīts kapteiņa Granta bērniem”, Kasjauns.lv informēja Liepājas muzeja galvenā speciāliste Kristīne Skrīvere.

Muzejs ieguvis kapteiņa Jāņa Granta rakstus un pārstāstus par Liepājas piekrastes zvejniecību un tās attīstību 20. gadsimta sākumā, kā arī iespaidus par zveju Ziemeļjūrā (kapteinis Jānis Grants bija viens no pirmajiem, kam tika uzticēts vadīt kuģi ekspedīciju zvejā).

Daudzas no dāvinātajām fotogrāfijām ir unikālas un vēsturiski nozīmīgas. Piemēram, fotogrāfija ar grimstošo kuģi „Saratov”, kas 1919. gadā dažas dienas pēc aprīļa puča kļuva par Pagaidu valdības patvērumu un darba vietu, atrazdamies Liepājas ostā angļu misijas aizsardzībā. Uz fotogrāfijas precīzi ir minēts laiks, datums un vieta, kur tvaikonis „Saratov” nogrimis. Jānis Grants bija viens no tvaikoņa „Saratov” apkalpes locekļiem.

Starp fotogrāfijām ir daudzi Liepājas ostas skati, Liepājas Jūrskola, kuģu apkalpes fotogrāfijas, arī Papes zvejnieku ciema fotogrāfijas, kas ilustrē apstākļus kādos pagājušā gadsimta sākumā dzīvoja daudzi tā laika zvejnieki. Fotogrāfijas aptver laika posmu no 20. gadsimta sākuma līdz sešdesmitajiem gadiem un sniedz ieskatu Liepājas zvejniecības un jūrniecības attīstībā.

Kapteinis Jānis Grants ir dzimis zvejnieku ģimenē un savu bērnību pavadījis skarbos apstākļos Pērkones ciema zvejnieku būdiņā. Jūra jau no bērnības ir saistījusi un noteikusi Jāņa Granta dzīves ceļu.

Bērnībā kopā ar tēvu devies jūrā zvejot, agros jaunības gados salīdzis par kuģa puiku vai matrozi uz ārzemju buriniekiem. Savu mūža sapni, spītējot nopietnām veselības problēmām un līdzekļu trūkumam kļūt par tālbraucēju kapteini, Jānis Grants piepilda tikai 40 gadu vecumā, kad, kopā ar jauniem puišiem, pieredzes bagātais jūrnieks beidz Liepājas Jūrskolas kapteiņu tālbraucēju kursu.

Tas liecina par Jāņa Granta spītīgo un neatlaidīgo dabu un mīlestību pret jūru. Padomju laikos Jānim Grantam kā vienam no pirmajiem uzticēja doties ekspedīciju zvejā uz Ziemeļjūru, no kurienes viņš atgriezās ar lieliem mencu lomiem.

Par saviem sasniegumiem un darbu viņš ticis vairākkārtīgi apbalvots un godāts kā nopelniem bagātais kapteinis un zvejnieks. Savā pieredzē dalījās un apmācīja vairākus slavenus Liepājas zvejniekus un kapteiņus.

Divas reizes Jānis Grants ticis izvirzīts un ievēlēts par LPSR Augstākās Padomes deputātu. Bet, savu uzskatu dēļ, mūža nogalē piesaistījis „čekas” uzmanību, kā rezultātā, padomju propaganda parūpējās, lai viņa vārds tiktu dzēsts no Liepājas zvejnieku un kapteiņu zelta fonda.

Liepājas muzejs izsaka pateicību kapteiņa tuviniekiem par šo dāvinājumu un aicina arī citus Latvijas, it sevišķi Liepājas iedzīvotājus līdzdarboties kopīgā Liepājas zvejniecības un jūrniecības vēstures fonda veidošanā, lai mūsu vēsture un atmiņas par Liepājas zvejniekiem un jūrniekiem tiktu saglabātas, un nodotas tālāk mūsu nākamībai.

Būtiski ir sabiedrībā uzturēt dzīvu ideju par Liepājas Zvejniecības un kuģniecības muzeja atjaunošanu. Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansiālajam atbalstam, pašlaik muzejā tiek veidota tematiska krājuma izstāde par Liepājas jūrniekiem starpkaru periodā izveides, ko paredzēts atklāt šā gada jūlijā.

Izstāde būs sava veida cieņas apliecinājums mūsu izcilajiem jūrniekiem, kuru devums un personības ir atstājušas neizdzēšamas pēdas Liepājas un Latvijas jūrniecības vēsturē, kā arī veido daļu no mūsu identitātes.