Sabiedrība

Meklē risinājumus, kā kompensēt iedzīvotājiem postījumus pēc dronu uzbrukumiem

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Pēc vairākiem dronu incidentiem Latgalē, apdrošinātāji piedāvā jaunu polises veidu. Savukārt Tieslietu ministrijā top regulējums par militārā rakstura incidentu zaudējumu atlīdzināšanu, vēsta "360TV Ziņas".

Meklē risinājumus, kā kompensēt iedzīvotājiem post...

Pagaidām militāru risku apdrošināšana miera laikā ir pieejama tikai uzņēmumiem, proti – juridiskām personām. To piedāvā vien dažas  kompānijas, un tā darbojas tikai miera laikā.

“Fiziskajā pusē vēl šis tirgus mehānisms radies nav. Bet man ir ticība, kad apdrošinātāji tiks arī pie risinājuma arī fiziskām personām. Un tad var domāt, kā valsts atbalsta. Vai subsīdijas veidā, vai tas ir kāds vienreizējais maksājums,” stāsta Jānis Abāšins, Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents.

Tieslietu ministrija rosina izmaiņas Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā, kuras attiektos gan uz uzņēmumiem, gan uz privātpersonām. Cilvēku radīto katastrofu sarakstu – tehnogēnās, nemieri un terorakti - plāno papildināt ar militāriem incidentiem. Jauns regulējums attiektos gan uz dronu nokrišanas gadījumiem, gan uz cita veida incidentiem, kuros apdraudēta cilvēku un īpašumu drošība.

“Sabiedrībai ir jāuzņemas atbildība par līdzcilvēkiem. Mums ir jāveido restitūcija, tātad, jānodrošina tas, ka viņi var atgūt to, ko ir zaudējuši. Vai tās ir mājas, vai piemēram viņa automašīna vienīgā ir gājusi bojā. Cilvēkiem ir jābūt drošiem, ka valsts parūpēsies par to, ka to pēc iespējas ātrākā laikā atjaunos,” pauž tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.

Zaudējumu atlīdzināšanas mehānisms pagaidām vēl nav skaidrs. Tieslietu ministrijas skatījumā, cietušais varētu vērsties pašvaldībā, bet tā – uzreiz pie finanšu ministra, kurš arī varētu uzreiz pieņemt lēmumu par naudas izmaksu. Ja valsts pieņems lēmumu maksāt kompensācijas par militāriem incidentiem, tad šāda veida apdrošināšanai vairs nebūs jēgas.

“Parasti jau ir tā, ka valsts nejaucas tur, kur tirgus mehānismi paši tiek galā. Un ja juridiskajā pusē tie tirgus mehānismi ir vismaz pa pusei tikuši galā, tad tur varbūt valsts var atbalstīt ar kaut kādu subsīdiju, apmēram tā, kā zemniekiem subsidē. Piemēram, to sējumu apdrošināšanas iegādi,” papildina Abāšins.

Par militāro incidentu zaudējumu atlīdzināšanu vēl gaidāmas plašas diskusijas.