Pie Uzvaras pieminekļa "pazudusi" Latvija - tur svin Uzvaras dienu. REPORTĀŽA

Šorīt jau krietni pirms pulksten desmitiem rītā pie Uzvaras pieminekļa sapulcējies krietns krievvalodīgo ļaužu pūlis - ar sarkanām neļķēm rokās un oranži melnajām lentītēm pie krūtīm. Šie cilvēki atnākuši pieminēt savus varoņus un atzīmēt nacisma sagrāvi. Par spīti tam, ka tomēr atrodamies Rīgā, latviešu valodu šeit nedzirdēsi. Tā saskatāma vien šašliku un popkorna tirgotavās, kur latviski uz tāfelēm uzrakstīta ēdienkarte. Te arī pulcējas otra lielākā 9. maija svinētāju daļa (vairāk cilvēku tomēr atnākuši pavērot koncertu). Drūzmējoties pie šašliku stendiem, svētku svinētāji, šķiet, uz mirkli aizmirsuši, kāpēc šeit ieradušies.

9. maija gaisotni izjust var jau pārsimts metrus no Uzvaras parka, tur neskaitāmi ziedu pārdevēji tirgo sarkanas neļķes un citus ziedus, netālu no viņiem jaunieši, tērpušies militāra stila formās, atnācējiem dala oranži melnās, svītrotās lentītes, zināmas, kā Georga lentītes. Visapkārt arī krievu laikrakstu dalītāji, kas katru pretimnācēju sveicina ar vārdiem – „s prazdnikom”.

Tālāk pie pieminekļa vērojama ziedu nolikšana, kurā piedalās arī Rīgas domes mērs Nils Ušakovs, Eiroparlamenta deputāts Alfrēds Rubiks, Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, paši veterāni un citi svarīgi viesi. Ik minūti cilvēku skaits palielinās, un, ziediem rokās uz Uzvaras pieminekļa pusi burtiski plūst ļaužu masas, lai noliktu ziedus un baudītu svētku koncertu, kurā dzirdamas dažādas dziesmas un uzrunas krievu valodā.

Tālāk aiz pieminekļa gan vērojama "īstā" svētku atmosfēra. Tur pie galdiņiem sasēdušas ļaužu kompānijas, iemalkojot gan alu, gan citos stipros dzērienus, vaļā iet arī skaļi atmiņu stāsti par vēstures notikumiem. Šie cilvēki laikam par koncertu piemirsuši. Arī Uzvaras pieminekļa pakājē gulstošais ziedu paklājs un veterānu godināšana nedaudz palikusi novārtā.

Uzrunājot krievvalodīgo jauniešu bariņu, uzzinām, ka šie svētki viņiem ir svarīgāki par visiem pasaules svētkiem. „Nav svarīgāku svētku par šiem. Mēs pieminam savus radus un kara veterānus, noliekam ziedus pie Uzvaras pieminekļa un godinām visus, kas cīnījās pret nacismu,” lepni stāsta Jeļena (22). Jautājot, kāpēc jaunieši neskatās koncertu, bet atpūšas, ēdot šašliku un iestiprinoties ar stiprajiem dzērieniem, Jeļena atbild, ka tā ir daļa no svinēšanas. Pie Uzvaras pieminekļa viņa ar draugiem iecerējusi pavadīt visu dienu, līdz uguņošanai.

Arī divdesmitgadniecēm Valērijai un Svetlanai Uzvaras svētki ir svarīgāki pat par Jauno gadu: „Man šie svētki nozīmē brīvību, tā ir uzvara. Mēs esam šeit, lai atcerētos un pieminētu savus senčus. Uzvaras diena ir svarīgāka par Jauno gadu, tāpēc uzskatu, ka mums šeit ir jābūt. Mēs šeit noteikti neesam tāpēc, lai konfliktētu ar latviešiem, tieši otrādi, domāju, ka mums visiem jābūt vienotiem šajos svētkos un arī ikdienā,” teic Valērija.

Latvieši atnākuši pavērot „cirku”

Taču portālam Kasjauns.lv izdodas pasākuma laikā satikt arī pāris latviešus. Liepājniece Dace (51) uz Uzvaras parku atnākusi pavērot šo cirku klātienē, kā atzīst pati Dace. „Esmu no Liepājas un tieši šodien gadījos Rīgā, izlēmu atnākt apskatīties uz šo cirku. Es neatbalstu šo pasākumu, un nekas pozitīvs man par to nav sakāms, bet šiem cilvēkiem jau domāšanu neizmainīsi. Tikpat labi mēs latvieši varētu saorganizēt līdzīgu „pikniku” pie Brīvības pieminekļa, uzcepot tur šašliku. Nez, vai tas kādam liktos pieņemami,” par 9. maija notikumiem Rīgā stāsta liepājniece Dace.

Arī rīdziniece Linda (43) atnākusi klātienē paskatīties, kas notiek pie Uzvaras pieminekļa. „Vienmēr tikai lasu par to, kas te notiek, šogad nolēmu atnākt apskatīties savām acīm. Biju domājusi, ka būs trakāk, vēl pat neesmu redzējusi nevienu cilvēku, kas būtu pilnībā sadzēries. Es neesmu pret šiem svētkiem, bet esmu pret to, ka cilvēki reizēm nemāk tos svinēt, pārdzeras, taisa skandālus un konfliktē ar latviešiem,” teic Linda.

Kasjauns.lv/ Foto: Mārtiņš Ziders