Pasaules tautu krāšņā buķete Rīgā. Tuvojas Pasaules koru olimpiāde

Pasaules koru olimpiāde ir lielākais kormūzikas festivāls vai forums, kura laikā Latvijā satiksies 460 kori no 73 valstīm, no pieciem kontinentiem. 27 tūkstoši dalībnieku demonstrēs to kormūzikas daudzveidību un dažādību, kādā vispār ir iespējams izprast darbības vārdu „dziedāt”. Jau zināms, ka šī būs līdz šim lielākā Pasaules koru olimpiāde. Konkursi šogad notiks 29 dažādās kategorijās, kurās kolektīvi sacentīsies par balvām – sākot no mums saprotamās klasiskās kordziedāšanas līdz pat folkloras, džeza, gospeļu, barbershop, popmūzikas un šovu koriem.

    „Svarīgi saprast, ka šī nebūs klasiska kormūzikas parāde, kādu esam pieraduši redzēt Dziesmu svētkos, bet mūsu priekšstati par dziedāšanu tiks pamatīgi paplašināti.

Lai apjaustu vērienu – organizatoriem ir jāsaplāno aptuveni 1500 konkursa mēģinājumu un koncertu, kas notiks 11 dienu laikā, un tie ir tikai konkursi, vēl klāt nāk arī vairāk nekā 30 draudzības koncerti, svētku koncerti, meistarklases un citas uzstāšanās. Kopā ņemot, tās ir vairāk nekā septiņas diennaktis tīras dziedāšanas,” stāsta Ilze Salna, Pasaules koru olimpiādes preses dienesta vadītāja.

Spilgts piemērs Pasaules koru olimpiādes daudzveidībai ir lielākā konkursa kategorija - skatuviskā folklora. Ja latviešu izpratnē tas nozīmē vairāk vai mazāk statisku tautasdziesmu dziedāšanu tautastērpos, tad, piemēram, Ugandas, Meksikas vai Indonēzijas kori to veido kā veselu priekšnesumu, pat ar šova elementiem.

Visi kori, kas piedalās Pasaules koru olimpiādē, tiek iedalīti divās lielās grupās. Pirmkārt, tie, kas piedalās Atklātajā konkursā, kurā ir 26 kategorijas. Tajā varēja pieteikties ikviens kolektīvs – ar lielāku vai mazāku pieredzi. Otra lielā ir Čempionu grupa – kurā 29 kategorijās sacenšas kori ar lielu skatuves pieredzi, panākumiem vietējos un starptautiskos konkursos. Stiprākos un labākos korus šai grupai izvēlas Pasaules koru olimpiādes mākslinieciskā padome, tomēr kori šajā grupā nav profesionāļi – tādus kolektīvus kā Valsts akadēmiskais koris „Latvija” vai Latvijas Radio koris šajā grupā neredzēsim.

Līdz šim Pasaules koru olimpiādēs Latvijas kori ir piedalījušies gan Atklātajā, gan Čempionu grupā, un gandrīz visi no tiem guvuši vērā ņemamus panākumus – mūsējiem ir gan vairākas zelta, gan sudraba, gan bronzas medaļas. Kopumā Pasaules koru olimpiādēs, kas pavisam bijušas septiņas, piedalījušies 16 Latvijas kori. Šogad, kā jau rīkotājvalstī, Latviju pārstāvēs 102 kori, nākamais lielākais pārstāvju skaits ir no Ķīnas – 82 kori.

Vispirms Ilze Salna iesaka mājaslapā www.singriga.lv kārtīgi izpētīt Pasaules koru olimpiādes programmu, kā arī konkursa kategoriju un koncertu aprakstus. Tuvojoties pasākumam, turpat varēs atrast arī dažādus ieteikumus, norādes un izceltus svarīgākos notikumus.

Jāpievērš uzmanība arī tam, ka Pasaules koru olimpiādes laikā Rīgā ieradīsies vairākas pasaules līmeņa zvaigznes – vokālās mūzikas smagsvari – „The King's Singers” no Lielbritānijas un „The Real Group” no Zviedrijas. Abi šie kolektīvi jau ir koncertējuši Rīgā un Latvijas klausītājiem labi pazīstami.

Savukārt, ja esi dziedātājs vai ar mūziku saistīts cilvēks un pat ja nepiedalies Pasaules koru olimpiādē, vajadzētu ļoti rūpīgi izpētīt meistarklašu programmu. Jo viena lieta ir klausīties, kā dzied „The King's Singers”, bet otra – pie slavenā sešinieka mācīties meistarklasēs.

Konkrēti „The King Singer's” plānotas divas meistarklases Rīgas Latviešu biedrības namā, bet pavisam sešu dienu laikā notiks 24 dažādas meistarklases. Būs nodarbība, kurā varēs mācīties, kā, piemēram, izpildīt un interpretēt arābu vai latīņamerikāņu mūziku, būs arī iespēja gūt pieredzi, kā korim sagatavoties starptautiskiem konkursiem, tāpat meistarklases sniegs arī latviešu spēcīgākie kormūzikas pārstāvji – komponisti Ēriks Ešenvalds un Uģis Prauliņš, diriģents Māris Sirmais, kā arī daudzi citi.

Konkursa koncerti – bez maksas

Liela daļa Pasaules koru olimpiādes koncertu būs bez maksas. Galvenokārt tie būs konkursa un draudzības koncerti. Tās būs astoņas Rīgas skatuves, kur ikviens, ja vien zālē būs brīva vieta, varēs bez maksas klausīties un baudīt koru priekšnesumus. Katrs koris atkarībā no grupas un kategorijas uzstāsies 15 vai 20 minūtes.

Iespējams, kādam ies pie sirds brīva klaiņošana – paklausies vienu uzstāšanos Mūzikas akadēmijā, tad dodies uz Latvijas Universitātes Lielo aulu, ko pieskandinās klasiskā kormūzika un tai tuvās kategorijas, bet vēl pēc tam – uz Kongresu namu, kur savukārt būs lielā jautrība un priekšnesumi – popa kategorijas kori, šovu kori utt.

Rīga šajās 11 dienās patiešām būs pasaules kormūzikas galvaspilsēta – tā virmos krāsainībā un dažādībā.

Paralēli konkursiem būs arī četras brīvdabas skatuves, uz kurām kopā notiks 30 draudzības koncerti.

Tie būs kultūras vasarnīcā „Esplanāde 2014”, „Origo Summer Stage” Stacijas laukumā, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā un Vērmanes dārzā. Uz katras no skatuvēm dienā notiks vidēji trīs koncerti, un katras dienas programma tiek veidota tā, lai parādītu olimpiādes dalībnieku fantastisko daudzveidību.

Turklāt šādi draudzības koncerti nenotiks tikai Rīgā, bet arī Jūrmalā un Siguldā, kā arī Salaspilī, Dobelē un Pūrē, kur tālos viesus uzņems vietējie kori.

Pavisam Pasaules koru olimpiādes laikā „Arēnā Rīga” tiks rīkotas četras apbalvošanas ceremonijas. Tas tāpēc, ka koru ir ļoti daudz, un pati olimpiāde nosacīti tiek rīkota divās daļās – pirmā nedēļa un otrā. Dažās no kategorijām sacenšas pirmajā nedēļā, dažās – otrajā. Līdzīgi kā Olimpiskajās spēles sportistus apbalvo pēc katras disciplīnas arī koru olimpiādē tās kategorijas kori, kas ir jau nodziedājuši pirmajā nedēļā, tiek apbalvoti uzreiz, negaidot Pasaules koru olimpiādes beigas.

Apbalvošanas ceremonijas esot paši emocionālākie un saviļņojošākie Pasaules koru olimpiādes mirkļi. Visi kori, kas jau būs konkursa programmā nodziedājuši, tiksies „Arēnā Rīga”, un tur sagaidīs sava snieguma rezultātu. Koru punkti līdzīgi kā daudzos konkursos tiek sākti saukt no beigām, attiecīgi nokaitējot atmosfēru un saglabājot intrigu līdz pat pirmajai vietai. Katrā kategorijā arī līdzīgi kā sporta olimpiādē, pirmajiem trim visvairāk punktus ieguvušajiem koriem pasniedz bronzas, sudraba un zelta medaļas. Čempionu kategorijā tiek pasniegtas vēl arī Grand Prix. Katrs šīs godalgas ieguvējs saņems arī tēlnieces Olgas Šilovas veidoto īpašo Rīgas Pasaules koru olimpiādes balvu.

Turpinot vilkt paralēles ar sporta kaislībām un uzvaras prieku Olimpiskajās spēlēs, arī Pasaules koru olimpiādē tiek spēlētās uzvarētājkoru valstu himnas un pacelti uzvarētājvalstu karogi.

Pēc apbalvošanas ceremonijām tiks rīkoti arī Čempionu koncerti, kuros uzstāsies visi Grand Prix ieguvēji. Tā ir Pasaules koru olimpiādes esence – labākie no vislabākajiem – 29 kori no visas pasaules, visu kategoriju uzvarētāji. Kopā tiks organizēti četri šādi koncerti, un to programma taps pēdējā brīdī, kad būs zināmi Čempionu grupas kategoriju uzvarētāji. Koncerti plānoti 13. jūlijā plkst. 15.00 LU Lielajā aulā un Kongresu namā, kā arī 19. jūlijā, tāpat LU Lielajā aulā un Kongresu namā.

„Esmu pārliecināta, ka šajos koncertos kori dos ārā maksimumu, konkursa spriedze jau būs aiz muguras, balvas jau izcīnītas, būs milzīga plašuma un brīvības sajūta, krāšņākais, kas vispār var būt,” iesaka Ilze Salna.

Zvaigžņu koncerti

Pasaules koru olimpiādi šogad bagātinās arī divi Zvaigžņu koncerti – viens pirmajā olimpiādes nedēļā – 10. jūlijā, otrs otrajā nedēļā – 17. jūlijā. Pirmā koncerta galvenā zvaigzne ir zviedru vokālā grupa „The Real Group”. Koncertā piedalīsies japāņu bundzinieku grupa „Yamato, Drummers of Japan”, būs arī krāšņs Karla Dženkinsa (Karl Jankins) skaņdarba „Adiemus. Songs of Sacntuary” iestudējums kamerorķestra „Sinfonia Concertante”, Rīgas Doma kora skolas meiteņu kora „Tiara”, deju grupas „Dzirnas”, solistu  un diriģentes Airas Birziņas izpildījumā.

Uzstāšanos bagātinās arī Intars Busulis un „Abonementa orķestris”, koris „Ladies First” no Vācijas un koris „Vocal Motion Six” no Namībijas.

Savukārt otrajā Zvaigžņu koncertā piedalīsies vokālā grupa no Lielbritānijas „The King's Singers”, uzstāsies Rīgas kamerkoris „Ave Sol” kopā ar pasaulē slaveno amerikāņu komponistu Mortenu Lauridsenu, kā arī īpašā sadarbības projektā grupa „Instrumenti” kopā ar jaukto kori „Sõla” un diriģentu Kasparu Ādamsonu.

Jāpiebilst, ka Zvaigžņu koncerti nav vienīgā iespēja Pasaules koru olimpiādes laikā redzēt vokālās mūzikas zvaigznes – gan „The Real Group”, gan „King's Singers” sniegs arī atsevišķus koncertus.

Lielkoncerts Mežaparka Lielajā estrādē

Koncerts Mežaparka Lielajā estrādē būs kaut kas līdz šim Pasaules koru olimpiādes vēsturē nebijis. Tā būs iespēja koriem no visas pasaules saprast, kāpēc Latvijā dziedāšanas tradīcija ir tik īpaša un ko nozīmē būs kopkorī Lielajā Dziesmu svētku estrādē.

Mežaparkā dziedās 17 000 dalībnieku – 10 000 no Latvijas, 7000 no visas pasaules. Pirmajā daļā klasisko Dziesmu svētku repertuāru dziedās Latvijas kori. Savukārt otrajā daļā, ko ievadīs „Yamato, Drummers of Japan”, estrādē „ieplūdīs” pasaules kultūra. Šajā daļā skanēs pasaules klasika – sākot ar Džuzepes Verdi „Vergu kori” no operas „Nabuko” līdz pat gospeļmūzikas hitam „Oh Happy Day”. Šīs dziesmas izpildījums arī būs īpašs mirklis, jo tai pievienosies gospeļmūzikas dziedātājs Volts Vitmens juniors (Walt Whitman Jr), kurš īpaši ieradīsies uz šo koncertu no ASV.

Visi 17 000 lielkoncerta dalībnieku dziedās arī vairākas mūsu Dziesmu svētku dziesmas, tostarp latviešu dziedāšanas svētku virsotni – „Saule. Pērkons. Daugava”. Tādējādi tālāk pasaulē tiks nests arī mūsu nacionālās kultūras lepnuma – Dziesmu svētku vēstījums.

Arī Baltijas zēnu koru koncerts būs vienreizējs projekts, kas tapis īpaši Pasaules koru olimpiādei Rīgā. Tas vistiešākajā veidā saistīts ar Pasaules koru olimpiādes goda māksliniecisko vadītāju Mortenu Lauridsenu. Populārā amerikāņu komponista mūziku dzied gan profesionālie, gan amatieru kori visā pasaulē. Labi zināms ir viņa skaņdarbs „Lux Aeterna”, par koru komponists teicis - tas jādzied tieši zēnu korim. Lai gan skaņdarbs ir populārs pasaules koru vidū, izrādās, to nekad pilnā apjomā nav dziedājis tieši zēnu koris. Pateicoties diriģenta Romāna Vanaga uzņēmībai un mīlestībai pret zēnu koru muzicēšanu, tapis šis unikālais projekts, kurā dziedās trīs Baltijas valstu zēnu kori. Koncerts notiks 14. jūlijā Lielajā ģildē, klātesot pašam skaņdarba autoram.

 Pasaules koru olimpiādes zvans

Pasaules koru olimpiādes tradīcija un viens no galvenajiem simboliem ir īpašais miera zvans, kas nereti tiek salīdzināts ar olimpisko uguni. Uz katru olimpiādi tas tiek gatavots no jauna. Mūsu olimpiādes simbols tiek liets Nīderlandē, vienā no vecākajiem šīs valsts uzņēmumiem – zvanu lietuvē, kas dibināta 17. gadsimta otrajā pusē. Zvans sver gandrīz pustonnu – 480 kilogramu, no tiem 20 kilogrami ir tikai zvana mēle.

Rīgā zvans ieradīsies jūlija pirmajās dienās. Zvans ar skanīgu dziedāšanu tiks sagaidīts pie „Arēnas Rīga”, bet ar tā skaņām svinīgi tiks iezvanīta Pasaules koru atklāšanas ceremonija 9. jūlijā. Ar šā zvana skaņām Pasaules koru olimpiāde arī tiek noslēgta.

Zvans ir apmēram 90 centimetru augsts, kopā ar statīvu tā augstums ir vairāk nekā divi metri. Visu olimpiādes laiku tas atradīsies „Arēnā Rīga” un pēc tam paliks Rīgā uz visiem laikiem.

Simboliski un nozīmīgi visiem kordziedātājiem – zvans ir noskaņots uz La, kas ir kamertonis, pēc kā diriģents uzdot toni.

Pasaules košās krāsas

Dalībnieku vidū būs kori no Indonēzijas, Namībijas, Meksikas, Dienvidāfrikas, Austrālijas, Ugandas, Kolumbijas, Trinidadas un Tobago, ASV un daudzām Eiropas valstīm. Daudzu valstu koru dalībnieki, lai nokļūtu Latvijā, rīkojuši dažādas akcijas, labdarības tirdziņus, vākuši naudu internetā, rakstījuši projektus un dziedājuši īpašos koncertos. Nepārspīlējot var teikt, ka Rīgā ieradīsies dziedātāji, kuriem šis, iespējams, būs dzīves lielākais notikums un ceļojums ārpus dzimtenes. Atbraukt no Āfrikas valstīm, Indonēzijas vai Austrālijas uz Latviju dziedāt daudziem būs mūža notikums.

    Piemēram, koris no Namībijas sev vedīs līdzi vēstījumu par 200 nolaupītajām nigēriešu meitenēm, par kurām rakstīja prese visā pasaulē.

Koris ir iesaistījies cilvēktiesību aizsardzības kampaņā un nomainījis atsevišķas daļas dziedātāju uzstāšanās tērpos, lai pievērtu uzmanību un stāstītu par Āfrikā notikušo cilvēktiesību pārkāpumu.

Savukārt ASV kāds dziedātājs, kuram bija jābrauc uz Pasaules koru olimpiādi Latvijā, šā gada aprīlī tā arī nesagaidīja ieplānoto sirds operāciju. Viņa ģimene par to naudu, ko viņš jau bija paredzējis dalībai un ceļam uz Pasaules koru olimpiādi, izveidoja fondu un sarīkoja konkursu, lai finansētu kāda cita dziedātāja ceļu uz Latviju, kurš gribētu piedalīties Pasaules koru olimpiādē, bet diemžēl nevar samaksāt. Tikmēr citā ASV malā kāds cienījama vecuma kungs izlēma uz Latviju nebraukt, jo šopavasar nomira sieva. Tomēr, uzzinājis stāstu par sirdsslimnieka ģimenes veidoto fondu un cilvēku, kurš šā fonda dēļ tiks uz Pasaules koru olimpiādi, saņēmis dūšu un arī tomēr izlēmis braukt. Viņam ir 90, un dziedātājs ir vecākais šā gada Pasaules koru olimpiādes dalībnieks.

„Mēs visu laiku paturam prātā to lielo, bet skaisto atbildību, ka visam ir jābūt tik labi, cik vien iespējams,” saka Ilze Salna, Pasaules koru olimpiādes preses dienesta vadītāja.

Šie uz citi stāsti meklējami sociālajos tīklos „Twitter” un „Facebook”, lieto haštagu #wcg2014 un dalies arī savos iespaidos par Pasaules koru olimpiādi. Turpat arī meklē Pasaules koru olimpiādes Rīga koncertu programmu un konkursa kategoriju aprakstus.

Biļetes uz Čempionu, Zvaigžņu un citiem Pasaules koru olimpiādes maksas koncertiem nopērkamas „Biļešu paradīzes” kasēs.

Sadarbībā ar "Rīga 2014" /Publicitātes foto