Šodien aprit 5 gadi, kopš par Rīgas mēru ievēlēts Nils Ušakovs
Otrdien, 1.jūlijā, aprit pieci gadi, kopš 2009.gadā par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Nils Ušakovs.
Runā Rīga
2014. gada 1. jūlijs, 13:49

Šodien aprit 5 gadi, kopš par Rīgas mēru ievēlēts Nils Ušakovs

Jauns.lv

Otrdien, 1.jūlijā, aprit pieci gadi, kopš 2009.gadā par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Nils Ušakovs. „Piecu gadu laikā rīdzinieki ir iepazinuši sociāldemokrātiskas politikas priekšrocības," viņš atzīst, vērtējot savu darbu Rīgas mēra amatā.

„Pirmo reizi Latvijas vēsturē galvaspilsētā Rīgā piecus gadus pēc kārtas mērķtiecīgi ir tikusi realizēta sociāldemokrātiska politika. Kopš pirmās darba dienas par pašvaldības prioritātēm tika noteikts sociālais atbalsts iedzīvotājiem, skolu un bērnudārzu remonts, pilsētas labiekārtošana, dzīvokļu celtniecība, drošība un kārtība, pilsētas ekonomikas un tūrisma attīstība. Visus piecus darba gadus Rīgas prioritātes ir palikušas nemainīgas,  un tam ir rezultāti,” saka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Piecu gadu laikā ir uzsāktas vairākas kopš neatkarības atjaunošanas nebijušas iniciatīvas: ir nodrošināts bezmaksas sabiedriskais transports nestrādājošajiem pensionāriem, vispārizglītojošo skolu un arodskolu skolēniem un visiem invalīdiem, ieskaitot 3.grupas invalīdus.  Pēc Nila Ušakova iniciatīvas Rīgā ir uzsākti latviešu valodas bezmaksas kursi, kurus ir beiguši jau 4000 rīdzinieku.  N.Ušakova laikā sākta tradīcija ir kopīga Līgo svētku svinēšana Krastmalā.  Pirmo reizi pēdējo 20 gadu laikā Rīgā izveidoti jauni parki Pļavniekos un Lucavsalā.

Laika posmā no 2009. līdz 2014.gadam ekspluatācijā nodots lielākais dzīvokļu skaits neatkarības laikā.  Kopš 2009.gada ar pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājums  ir atrisināts 4168 ģimenēm.

Skolu ēku remontdarbos kopš  2009. gada,  ieskaitot 2014. gadā uzsāktos darbus,  ieguldīti vairāk nekā  100 miljoni eiro. Pirmsskolas izglītības iestāžu ēku un to teritoriju renovācijā  no 2009. gada,  ieskaitot 2014.gadā notiekošos būvdarbus,  ir vairāk nekā 49  miljoni eiro.

Kopš 2009.gada Rīgā pilnībā renovētas ēkas ir 17 skolām un 15 bērnudārziem, 29 izglītības iestādēs ir veikta sporta zāļu renovācija, renovēti 98 rotaļu laukumi, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas renovācija veikta 26 skolās un 49 bērnudārzos, 88 izglītības iestādēs veikta fasādes siltināšana, bet 19 renovētas  vēsturiskās fasādes, veikti citi darbi izglītības infrastruktūras sakārtošanā.

Kopš 2009. gada Rīgā atvērtas 112 jaunas bērnudārzu grupiņas, bet tuvākajā laikā  tiks atvērtas vēl 45.

Rīgas dome  no slēgšanas ir paglābusi vecāko veselības aprūpes iestādi Rīgā – pilsētas 1.slimnīcu.  2014. gadā rekonstrukcijas darbi notiek 1.slimnīcas  8. korpusā, kas tiks pārvērsts par modernu operāciju bloku. Slimnīcas 1. korpusā  no jauna ir atklāta poliklīnika, 22. korpusā darbu  uzsākušas ģimenes ārstu prakse. Agrākajā 23. korpusā  atrodas "Šarlotes poliklīnika"  –  bērnu veselības centrs, kur pieejamas ģimenes ārstu prakses, bērnu speciālistu konsultācijas, stomatoloģijas, rehabilitācijas un ūdensdziedniecības pakalpojumi. Rekonstruēts 17. korpuss, kurā atrodas sociālās aprūpes nodaļas, un oftalmoloģijas un otolaringoloģijas nodaļas ar dienas stacionāriem.

Nesaņemot nekādu atbalstu no valsts puses, Rīgas dome veica M.Čehova Rīgas Krievu teātra ēkas remontu. Pilnībā rekonstruēta kultūras pils „Ziemeļblāzma” Vecmīlgrāvī  un vairāk nekā piecus hektārus plašais  apkārtējais  parks. Uzsākta Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija.

Pirmo reizi pēc neatkarības atgūšanas izveidots jauns – Pļavnieku parks, Lucavsalā 11 hektāru platībā izveidota jauna atpūtas zona un pludmale. Veikta AB dambja rekonstrukcija. Ķīpsalā pie Vanšu tilta ierīkota pludmale. Pabeigta Spīķeru kvartāla revitalizācija,  uzbūvēta Daugavas promenāde ar skeitparku. Jauns veloceliņš to savieno ar atjaunoto promenādi Ķengaragā, uzsākti Juglas promenādes ierīkošanas darbi.

Rīgas dome pašlaik īsteno apjomīgu iekšpagalmu remontdarbu programmu – Pļavniekos, Purvciemā, Imantā, Zolitūdē, Iļģuciemā, Ķengaragā, Juglā, Vecmīlgrāvī, Ziepniekkalnā, Mežciemā un Bolderājā. Remontdarbu programma turpināsies nākamos trīs līdz četrus gadus, līdz kārtībā tiks savesti visi Rīgas iekšpagalmi.

Kopš 2009.gada Rīgā ir  ieviests e talons, kas vienlaikus  nodrošina arī  elektroniskās atslēgas funkcijas un elektroniskā maciņa iespējas  vairākās Rīgas skolās.  No  2014.gada 1.jūlija ieviestas atlaides Rīdzinieka kartes turētājiem 1. un 2.slimnīcā, Dzemdību namā un Rīgas zooloģiskajā dārzā, turpmāk atlaižu  klāsts tiks papildināts.

Pēdējos piecos gados Rīga ir iegādājusies 26 zemās grīdas tramvajus, kuri kursē 6. un 11.tramvaju maršrutā. Zemās grīdas tramvaju attīstības 1. posmā rekonstruēts sliežu ceļš maršrutā  no t/c Alfa līdz tramvaja galapunktam Juglā.

Kopš 2009.gada septembra pašvaldības policisti patrulē pie visām pašvaldības mācību iestādēm un to tuvumā. Drošības nolūkos pašvaldība  Rīgā uzstādījusi vairāk kā 1100 videonovērošanas kameru, tai skaitā apmēram 750 – pie izglītības iestādēm.

Pateicoties pašvaldības pūlēm sekmīgi attīstās lielākā Baltijas valstu osta – Rīgas brīvosta, kuras apgrozījums 2013.gadā bija 35,5 miljonu tonnu, kas ir par   16% vairāk nekā 2009. gadā.  2013.gadā Rīgas brīvostā ir apkalpots arī rekordliels prāmju pasažieru skaits – 838 tūkstoši.

2013. gadā Rīgu apmeklējuši ap 1,7 miljoni tūristu, kas ir par 158 % vairāk nekā 2009.gadā,tiek prognozēts, ka 2014.gadā viesu skaits varētu sasniegt 2 miljonus.

Rīga ir kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014. Dalībnieku skaita ziņā lielākais 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas notikums jūlijā būs Pasaules koru olimpiāde, kas vienos 20 000 koristu no gandrīz 90 pasaules valstīm.

Nākamajos trijos gados jauna  prioritāte būs pilsētas ielu, ceļu, tiltu un iekšpagalmu remontu darbi, bet pārējās prioritātes paliek nemainīgas.

Karlīna Timofejeva/Foto: Ieva Lūka/LETA

Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību