Sportistiem neviens nepaskaidro, kāpēc atņemta nauda Murjāņu sporta ģimnāzijai. VIDEO

"Mēs, Latvijas sportisti, treneri un visi tie, kuru personības formēšanās un izaugsme gan profesionālā sportā, gan ikdienā ir nesaraujami saistīta ar Murjāņu sporta ģimnāziju, ar lielām bažām un neizpratni vērojam tos notikumus, kas šobrīd risinās ap mūsu skolu," pausts vēstulē, kas adresēta Saeimai, Ministru kabinetam un visiem Latvijas sporta līdzjutējiem.

Publiskajā telpā izskanējusī informācija, ka Murjāņiem negaidot ir liegts iepriekš piešķirtais finansējums jaunas arēnas būvniecībai un internāta ēku renovācijai, radot virkni jautājumu, uz kuriem mēs pašlaik skaidras atbildes nav saņemtas ne no Latvijas valdības, ne sporta dzīves organizētāju puses. "Vai tiešām skolas nu jau gandrīz pusgadsimta garumā skaitāmā pieredze un nopelni visaugstākās raudzes sportistu sagatavošanā pēkšņi ir kļuvusi tik mazsvarīga, ka pašreizējā valsts vara ir gatava ar vieglu roku atteikties no šās jauno talantīgo sportistu kalves atbalstīšanas un tālākās attīstības?" vaicā sporta jomas pārstāvji.

Vēstulē paustās idejas atbalsta pludmales volejbolisti Jānis Šmēdiņš un Ruslans Sorokins, kamaniņbraucēji Juris un Andris Šici, Mārtiņš Rubenis, Elīza Tīruma, Riks Kristens Rozītis, Pēteris Kalniņš, Oskars Gudramovičs, Ingus Kivlenieks un Kristaps Mauriņš, bobslejisti Oskars Melbārdis, Oskars Ķibermanis, šķēpmetējs Ainārs Kovals, riteņbraukšanas treneris Igo Japiņš, bijusī kamaniņbraucēja Ingrīda Amontova, aktīvie un bijušie vieglatlēti Līna Mūze, Aiga Grabuste, Māris Urtāns, bijuEinars Tupurītis , Viktors Lācis, Aigars Fadējevs.

"Mēs uzskatām, ka ne tikai jauno olimpiešu audzināšana ir pats lielākais skolas nopelns - tā devusi arī nenovērtējamu ieguldījumu gan jauniešu vispārējās fiziskās sagatavotības, gan sportiska dzīves vieda priekšrocību popularizēšanas jomā. Tieši tāpēc uzskatām, ka Murjāņiem ir jābūt - gan iepriekš minēto iemeslu dēļ, gan arī tāpēc, ka skola pašlaik ir vienīgā vieta mūsu valstī, kur savus talantus var attīstīt ikviens Latvijas jaunietis, neatkarīgi no savas dzīves vietas un vecāku turības līmeņa," pauž sportisti.

Viņi akcentē, ka jebkāda veida politiskā konjunktūra nedrīkst kalpot par iemeslu, lai likvidētu vai neapdomīgi reformētu to, kas daudzu gadu garumā ir apliecinājis savu nozīmi un vērtību. Pašlaik pēc iniciatīvas grupas rīcībā esošās informācijas, Murjāņu renovācijas projektam domātā nauda ir pārdalīta par labu citiem projektiem, kuru nozīme Latvija sporta dzīves kontekstā ir diskutējama, piemēram, dažiem sporta centriem, kas vai nu vispār neatrodas valsts īpašumā vai arī tos lielākoties izmanto cilvēki, kuri paši spētu ar saviem ieguldījumiem uzturēt šīs sporta būves pienācīgā un starptautiskiem standartiem atbilstošā līmenī. Diemžēl ir daudz piemēru, kur valsts naudas ieguldījums, labākajā gadījumā, ir ne līdz galam pārdomāts.

Vienlaikus valsts vismaz šobrīd ir atlikusi Murjāņu sporta ģimnāzijas atjaunošanas projektu, lai gan tas jau šā gada sākumā bija izstrādāts līdz praktiskas realizācijas uzsākšanai. "Turklāt izskan, mūsuprāt, neargumentēti apvainojumi skolas pašreizējai vadībai, kas šo projektu kopā ar speciālistiem rūpīgi izstrādāja vairāku gadu garumā," norāda aktīvisti.

Viņi, pirmkārt, prasa Latvijas likumdevējiem un valdībai sniegt skaidras atbildes par Murjāņu sporta ģimnāzijas tālākās attīstības un izaugsmes plāniem, otrkārt, publiski informēt Latvijas sabiedrību par Murjāņu sporta ģimnāzijas renovācijas projektam paredzētās naudas pārdali, treškārt, nosaukt atbildīgo amatpersonu uzvārdus, kuru pārziņā līdz šim bija un turpmāk būs visi ar Murjāņu sporta ģimnāzijas renovāciju un attīstību saistītie jautājumi.

"Ceram, ka mūsu balss nepaliks nesadzirdēta un Latvijas izpildvara un likumdevēji beidzot pārtrauks izmantot visai Latvijas tautai tik svarīgus un būtiskus jautājumus kā instrumentu politiskās un ekonomiskās spēlēs," uzsver sporta jomas pārstāvji.

Kā ziņots, šogad neapgūto un neizmantoto naudu Murjāņu Sporta ģimnāzijai varētu paredzēt 2017.gada budžetā, šonedēļ pēc Nacionālās sporta padomes sēdes žurnālistiem sacīja premjerministre Laimdota Straujuma (V).

Murjāņu Sporta ģimnāzijai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus 4,79 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti esošo būvju un multifunkcionālās sporta manēžas būvniecībai, šogad apgūt nav iespējams, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) šodien notikušajā padomes sēdē prezentētais informatīvais ziņojums.

Šim gadam ģimnāzijai varētu piešķirt aptuveni 500 000 eiro kritisko objektu rekonstrukcijai. Tomēr arī šī summa tiks precizēta un vērtēta atbilstoši ģimnāzijas spējām to apgūt.

Par šiem līdzekļiem, kā skaidroja ģimnāzijas direktors Ēvalds Goba, būtu jāremontē volejbola zāle un jāmaina ugunsdrošības sistēma, kas neesot atjaunota pēdējo 20 gadu laikā.

Goba pauda satraukumu par to, ka, sākoties ugunsdrošības sistēmas maiņas darbiem, tos varētu nepabeigt līdz mācību gada sākumam, kas varētu apdraudēt mācību cēliena sākumu. Goba nevēlas pieļaut šādu iespēju un sola darīt visu, lai iekļautos termiņos.

Šo procesu varētu bremzēt nepieciešamība izsludināt iepirkumu konkursu ugunsdzēsības iekārtu iepirkšanai.

Goba joprojām nezina, kāpēc tika pārdalīta Murjāņiem domātā nauda un kāpēc apstādināts projekts - to, pēc viņa vārdiem, viņam neviens neizskaidrojot līdz pat šai dienai.

LTV Panorāma: Kas notiks ar Murjāņu sporta ģimnāziju?

Lai gan IZM apsolījusi naudu piešķirt pēc trim gadiem, Goba nav pārliecināts, ka tā tas varētu notikt, jo pavisam drīz valdībai būšot cits sastāvs.

Šauboties par lietderību, valdība tika lēmusi apstādināt ģimnāzijas rekonstrukcijas projektus un pārdalīt tai piešķirots līdzekļus Daugavas stadiona remontdarbiem, to sagatavojot XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises nodrošināšanai. Nozares kuluāros tika spriests, vai vispār ir lietderīgi attīstīt Murjāņu Sporta ģimnāziju, kurā mācās arvien mazāk audzēkņu, tomēr sporta jomas pārstāvji apgalvoja, ka skolas likvidēšana nozīmēšot arī atsevišķu sporta veida "nāvi" Latvijā.

LETA, Foto: Edijs Pālens/LETA