Aglonas iedzīvotāja: "Svētceļnieki gulēja kāpņu telpās, viņiem nebija ko ēst"

Guļ sabiedriskajās tualetēs un no atkritumu urnām ķeksē pārtiku

Agloniete Ilze Kasjauns.lv atsūtījusi sašutuma pilna vēstuli, kurā teikts:

„Katru gadu no 11. līdz 15. augustam Aglonas bazilikā norisinās gan slimniekiem veltītās dienas, gan Svētā Meinarda svētki, gan arī Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki.

Slimniekiem veltītā diena ir 11. augustā, kad Svēto misi celebrē pats bīskaps Jānis Bulis. Uz to sabrauc gan slimnieki, gan arī sanāk pirmās nelielās svētceļnieku grupas, kuras uz Aglonu ir devušies kājām. Viss jau būtu labi, tikai šogad 11. augustā svētceļniekiem Aglonas katoļu ģimnāzijas ēka bija slēgta. Mēs, vietējie iedzīvotāji,

esam informēti, ka Aglonas katoļu ģimnāzijas ēkas jumts tek, līdz ar to šogad svētceļnieki tajā netika ielaisti.

Rezultātā atnākušie svētceļnieki, kuriem nebija līdzi telšu, nakšņoja gan Aglonas ciemata daudzdzīvokļu māju kāpņu telpās, gan sabiedriskajās tualetēs un arī vienā pamestā mājā blakus vietējam veikalam „Vesko".

Nevienu atbildīgo institūciju neinteresē, kur un kādos apstākļos nakšņos un ko ēdīs svētceļnieki. 11. augustā mūsu mājas kāpņu telpā bija apmetušās trīs svētceļnieces no Limbažiem. Kad viņas lūdza naktsmājas Aglonas klosterī vai bazilikā vismaz uz grīdas, saņēma atteikumu. Mans dzīvoklis bija pilns ar ciemiņiem, tādēļ apzvanīju savus kaimiņus. Beidzot tika atrasts risinājums - svētceļnieces tika izguldītas un pabarotas pie maniem kaimiņiem.

Mēs, vietējie Aglonas iedzīvotāji, svētku laikā novērojām, ka daudzi svētceļotāji ieskatījās arī atkritumu konteineros, no turienes viņi ķeksēja ārā pārtikas paliekas.

Uzskatu, ka svētceļnieku ēdināšanas un naktsmāju jautājumus jārisina Aglonas svētku organizētājiem - Aglonas bazilikai, sadarbojoties ar Aglonas novada pašvaldību. Taču Aglonas bazilikas vadība izliekas svētceļnieku problēmas neredzam.

Apsveicami, ka iepriekšējais Aglonas draudzes dekāns Andrejs Aglonietis spēja tomēr uzturēt Aglonas ģimnāzijas ēku kārtībā, lai tur varētu nakšņot svētceļnieki. Aglonas ģimnāzijas ēkā, kura ir avārijas stāvoklī, ir četri stāvi un tur ir ļoti daudz telpu. Tikai vajag atrast līdzekļus ģimnāzijas ēkas jumta nomaiņai.

Tāpat šogad Aglonā 14. augusts bija ļoti lietains. Tie svētceļnieki, kas gulēja teltīs, izmirkuši sildījās vai nu Aglonas bazilikā vai arī vietējo māju kāpņu telpās.

Daudzi svētceļnieki finansiālu apsvērumu dēļ nevar iegādāties teltis un guļammaisus, tāpēc viņi burtiski paliek uz ielas. Aglonas pašvaldība varētu atrast telpas svētceļnieku izmitināšanai, ja tikai to vēlētos. Aglonā ir brīvā laika pavadīšanas centrs „Stropiņš”, vidusskola ar lielu sporta zāli, kā arī Jaunaglonā arodskola.

Vietējie iedzīvotāji iespēju robežās palīdz svētceļniekiem, kuri ir kājām sasnieguši Aglonu, taču mūsu iespējas tomēr nav neierobežotas. Piemēram, Jēkabpilī, Rīgā un citās lielajās pilsētās ir naktspatversmes, kur nelaimē nonācis cilvēks var pārnakšņot un nākamajā dienā saņemt siltu zupu. Būtu labi, ja arī Aglonā būtu šāda naktspatversme, kur šajās augusta pirmssvētku dienās sociālais dienests varētu palīdzēt grūtībās nonākušajiem svētceļniekiem.

Mēs ļoti ceram, ka nākamgad svētceļnieku apstākļi Aglonā uzlabosies un ka mums nebūs jāredz guļam svētceļnieki pamestās ēkās, tualetēs vai namu kāpņu telpās.”

Aglonas bazilikas Informācijas centra pārstāve Ruta Giluča Kasjauns.lv gan noliedza visus pārmetumus, kas minēti Ilzes vēstulē. Svētceļniekiem esot bijis kur pārlaist nakti un arī nevienam lūdzējam bazilikas ēdnīcā neesot atteikts zupas šķīvis par brīvu.

„Visiem bija vietas, kur nakšņot, vietas pat palika pāri. Varēja nakšņot katoļu ģimnāzijas internāta ēkā, kā arī bija no zemessargiem aizgūtā lielā telts, kurā vietas palika pāri. Varējām izguldināt pat svētceļniekus, kuri atnāca pēdējā vakarā – 14. augustā. Ja būtu vajadzība, vietas arī piedāvātu lielajā baltajā ģimnāzijas ēkā, kur notiek rekonstrukcija, bet nebija vajadzības. Tāpat bija nakšņošanas iespējas arī pašvaldības pārziņā esošajā internātvidusskolā un arodskolā.”

Tāpat Giluča arī norādīja, ka neviens no bada nav miris un pa atkritumu urnām nav bijis jārakājas. Pie bazilikas esot bijuši pārtikas tirgotāji, bet ēdnīcā nevienam trūkumcietājam neesot liegts pavalgs.

Aglonas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Osvalds Šatilovs Kasjauns.lv teica, ka viņam neesot informācijas, ka svētceļnieki būtu traucējuši vietējo iedzīvotāju dzīvi un viņi būtu rakājušies pa atkritumu urnām. Vienlaikus gan viņš uzsvēra, ka atbildība par svētceļniekiem esot jāuzņemas svētku rīkotājam – bazilikai.

Mazliet kritiskāka sarunā ar Kasjauns.lv bija Aglonas pašvaldības izpilddirektore Ineta Poga, kura teic, ka zināms pamats pārmetumiem varētu būt. „Ziņu, ka kāds rakātos pa miskastēm, gan nav. Tik traki jau nebija. Bet svētceļnieku nakšņošanas jautājums gan nebija sakārtots. Lielākā daļa īpašumu pieder bazilikai un tādēļ pašvaldībai par to nav teikšana. Baznīcas ģimnāzija ir nesakārtota un bazilika, piemēram, jau pirms pusgada varēja padomāt par to, kā sakārtot telpas, lai varētu uzņemt svētceļniekus. Arī pašvaldība bija sagatavojusi vietas internātvidusskolā un Jaunaglonas arodskolā. Tomēr Jaunaglonas arodskolā vietas tā arī palika brīvas – neviens neatnāca, jo esot pārāk tālu, - trīs kilometrus no bazilikas…”

Jāteic, ka aglonietes Ilzes vēstule nav pirmā, ko Kasjauns.lv saņēma par antisanitāriem svētceļnieku nakšņošanas apstākļiem. Šādu sašutumu cilvēki izteica ne tikai šogad, bet arī pērn. Jāteic, ka ar svētceļnieku izmitināšanu Aglonā nav bijis tik rožaini, kā to Kasjauns.lv apgalvoja Giluča. Piemēram, Latgales Reģionālā televīzija stāstīja par svētceļnieku grupu no Tallinas, kurai Aglonas bazilika atteica naktsmājas baznīcas ģimnāzijas ēkā.

Aglonas svētceļnieki paliek bez naktsmītnēm (Latgales Reģionālā televīzija)