Reģionu apvienība pulcē gan jokdarus, gan skandalozus politiķus

No pagastveču apvienības līdz Vislatvijas partijai

Reģionu apvienība izaugusi no savulaik dibinātās Rīgas apriņķa politiskās apvienības, kurā, startējot pašvaldību vēlēšanās, apvienojās kādreizējā Rīgas rajona pagastveči. Laika gaitā apvienība nolēma kļūt par Vislatvijas politikas spēlētāju un sev piepulcināja vēl vairāku pašvaldību vadītājus no citiem Latvijas novadiem. Kad pa vīlēm sāka jukt vairākas partijas – LPP/LC, Tautas partija un zatleriešu Reformu partija, reģionāļi sev varēja piepulcēt vēl lērumu vietējo politiķu, kuri nu bija palikuši bez savas „mātes partijas”.

Gada sākumā pirms Eiroparlamenta vēlēšanām partija sev meklēja atpazīstamas sejas, kuras varētu piesaistīt vēlētāju uzmanību. Par tām kļuva divi superMārtiņi – kādreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars, kurš savas politiskās karjeras sākumā bija tēvzemietis, bet vēl pavisam nesen reklamēja topošo Repšes politisko jaunveidojumu „Latvijas attīstībai”. Otrs superMārtiņš bija pēc „Maxima” traģēdijas nežēlastībā kritušais Katastrofu medicīnas centra vadītājs Mārtiņš Šics, kuru vainoja traģēdijas upuru vārdu nesankcionētā nopludināšanā.

Ētika uz „Suņu būdu” neattiecas

Nu gan abus Mārtiņus, gan veselu plejādi pašvaldību vadītājus ir aizēnojis Nacionālā teātra aktieris, radioraidījuma „Suņu būda” vadītājs Artuss Kaimiņš, kurš pārstāv ne mazāk amizantā Kaspara Upaciera jeb Ufo Ikšķilē izveidoto apvienību „Iedzīvotāji”, kura radās, lai piedalītos Ikšķiles novada pašvaldības vēlēšanās. Latvijas Reģionu apvienība ar „Iedzīvotājiem” ir noslēgusi sadarbības līgumu.

Kaimiņš ir personāžs, kurš šajā priekšvēlēšanu kampaņā ir izpelnījies lielāku interesi nekā reģionāļu sarakstā startējošie gandrīz 30 pašvaldību deputāti un citi sarakstā iekļautie vietējie viedokļu līderi no 48 novadiem un pilsētām. Protams, ka aktieris ievērību izpelnījies ar savu uzstāšanos „Suņu būdā”, kur viņš iztaujā arī savus politiskos pretiniekus. Te nu vietā jautājums – cik tas ir ētiski? Izrādās, ka, ja ne ētiski, tad likumīgi gan tas ir. Atklājies, ka priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi neattiecas uz interneta radio, kurā skan „Suņu būda”. Radio „Boom FM” vienkārši nav reģistrēta kā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis.

Jāteic, ka Artuss Kaimiņš nav vienīgais aktieris, kurš iekļauts Reģionu apvienības sarakstā. Rīgas sarakstā tajā ar 28. numuru startē arī pazīstamais skatuves meistars Rūdolfs Plēpis.

Īsi pirms Saeimas vēlēšanām Reģionu apvienība mums atgādinājusi par veselu lērumu sīkpartiju, kuras savulaik aizgūtnēm startēja iepriekšējās Saeimas vēlēšanām, bet nu vairs nav manāmas. Nekur jau tās nav pazudušas, tās ir noslēgušas sadarbības līgumus ar Reģionu apvienību un sīkpartiju līderi tagad iekļauti reģionāļu listēs.

Papētot Reģionu apvienības sarakstus, varam atsvaidzināt savu politisko atmiņu un atcerēties, ka mūsu valstī ir arī tādas partijas kā apvienība „Iedzīvotāji”, Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Kristīgo demokrātu savienība, „Par prezidentālu republiku”, Latvijas Atdzimšanas partija, „Mūsu partija” Latgalē, partija „Tev, Jūrmalai” un citas.

Redzamākie šo sīkpartiju, dažas no kurām savulaik gan nebija tik sīkas, līderi, kuri startē reģionāļu sarakstā ir kādreizējais Rīgas vicemērs, sociāldemokrāts Jānis Dinevičs, kā arī skandalozais dermatovenerologs, Atdzimšanas partijas līderis Andris Rubins. Rubins, kurš pirms Eiroparlamenta vēlēšanām, kurās ar atsevišķu sarakstu startēja arī Atdzimšanas partija, visiem vecumdienās solīja pasakainas pensijas, atpazīstams kļuva pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad viņš tika ievēlēts Saeimā no odiozās Zīgerista partijas. Viņš izcēlies ar vairākiem skaļiem paziņojumiem un arī politiskie pretinieki viņu nesaudzēja.

Tāpat Reģionu partija arī „pievākusi” vairākus no bankrotējušās Reformas partijas ievēlētos pašreizējās Saeimas deputātus – Ingu Biti, Gunāru Igauni, Guntaru Bilsēnu, Initu Bišofu, Juri Viļumu un Ingu Vanagu.

Pilnmēness apspīdētā gaisma tuneļa galā

Februārī, kad Ādažu kultūras centrā, reģionāļu rindās uzņēma Bondaru, viņš ironizēja, ka vēlāk šo notikumu, iespējams, saistīs ar pilnmēnesi, kas iestājās tieši tajā laikā. Par pilnmēness ietekmi uz politisku lēmumu pieņemšanu tiek daudz runāts, lai gan nopietnu pētījumu par to nav, uzsvēra Bondars. Viņš reģionāļus salīdzināja ar spīdekli gara, bet tumša tuneļa galā.

Viena no šīm gaismiņām, pēc partijas domām, bija meklējama rietumeiropiešu naudas maciņos. Startējot Eiroparlamenta vēlēšanās, Reģionu alianse kategoriski solīja no Rietumeiropas valstīm pieprasīt parādu piedziņu par Latvijas pilsoņu izkalpināšanu. Pēc reģionāļu domām, vakareiropieši esot savu labklājību pēdējos gados ir stiprinājuši ar darbaspēka ievešanu no Eiropas austrumiem. Nu viņiem bija pienācis laiks norēķināties!

Tagad reģionāļi vairs nav tik kareivīgi noskaņoti pret rietumeiropiešiem un vairs nepiemin, ka no viņiem vēlas piedzīt „sāpju naudu”. Tagad vajadzīga tikai „taisnīga sadarbība”.

Latvijas Reģionu apvienība līderi Rīgas vēlēšanu apgabalā ir Mārtiņš Šics, kristīgo demokrātu partijas līdere Māra Viktorija Zilgalve un Saeimas deputāte Inga Bite.

Vidzemē saraksta līderi ir Mārtiņš Bondars, Rūjienas mērs Guntis Gladkins un Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa.

Zemgalē ar pirmajiem numuriem startē Jelgavas domnieks Dainis Liepiņš, Vecumnieku novada mērs Rihards Melgailis un valsts sociālās aprūpes centra „Zemgale” direktors Ilgonis Leišavnieks.

Latgalē vēlēšanu saraksta līderi ir Saeimas deputāts Juris Viļums. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas direktors Osvalds Zvejsalnieks un sociāldemokrātu līderis Jānis Dinevičs.

Kurzemes listē pirmie numuri tikuši Skrundas novada domes priekšsēdētājai Nellijai Kleinbergai, Saeimas deputātei Initai Bišofai un uzņēmējam Arnim Zekundem.