Teju puse Latvijas iedzīvotāju jūt vajadzību pēc personīgā auto
Lai gan automašīnas iegāde un uzturēšana kļūst arvien dārgāka, Latvijas iedzīvotāji tuvākajos gados nav gatavi atteikties no personīgā auto. Vienlaikus pakāpeniski mainās priekšstats par to, kā cilvēki vēlas nodrošināt savu ikdienas pārvietošanos.
"Europcar" Baltijas mēroga mobilitātes pētījumā secināts, ka liela daļa iedzīvotāju jūt vajadzību pēc automašīnas. Konkrētāk, 44% Latvijas respondentu norādīja, ka automašīnai noteikti jābūt viņu īpašumā. Salīdzinājumam, Igaunijā tā uzskata 40% aptaujāto, bet Lietuvā – 65%. “Baltijā automašīna joprojām ir kas vairāk nekā tikai pārvietošanās līdzeklis. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs automašīnas īpašumam vēsturiski bijusi spēcīga emocionāla un kultūras nozīme. Daudziem savs auto simbolizē neatkarību, drošības sajūtu un noteiktu dzīves līmeni,” norāda "Europcar" vadītājs Latvijā Vilis Bērziņš.
No auto atteikties neplāno, bet meklē veidus, kā to atļauties
Tikai 20% Latvijas respondentu pieļauj iespēju tuvāko piecu gadu laikā pilnībā atteikties no automašīnas. Tas nozīmē, ka lielākā daļa iedzīvotāju arī turpmāk vēlas saglabāt iespēju ikdienā izmantot personīgo transportu.
Tomēr auto iegāde un uzturēšana kļūst par arvien nozīmīgāku finanšu apsvērumu. Pētījums liecina, ka par lielākajiem izaicinājumiem nākamajos piecos gados Latvijas iedzīvotāji uzskata degvielas cenu pieaugumu un automašīnu uzturēšanas sadārdzināšanos. Tas veicina interesi par risinājumiem, kas ļauj saglabāt piekļuvi automašīnai, vienlaikus labāk kontrolējot ar tās lietošanu saistītās izmaksas. To pierāda arī aptaujas rezultāti – 42% respondentu kā vienu no būtiskākajām priekšrocībām novērtē mazākas rūpes par automašīnas uzturēšanu, savukārt 36% svarīga ir iespēja rēķināties ar fiksētām ikmēneša izmaksām.
Pārmaiņas virza jaunākās paaudzes
Visizteiktāk attieksmes maiņa vērojama jaunāko respondentu vidū. Cilvēkiem līdz 39 gadu vecumam automašīnas īpašumtiesības ir mazāk svarīgas nekā vecākām paaudzēm. Jaunāki cilvēki arī atvērtāki pilna servisa līzingam, ilgtermiņa nomai un citiem elastīgiem auto lietošanas modeļiem. To ietekmē vairāki faktori. Jaunāki cilvēki biežāk dzīvo pilsētās, kur pieejamāks ir sabiedriskais transports, veloinfrastruktūra un koplietošanas pakalpojumi. Tāpat viņi augstāk vērtē elastību un vēlas izvairīties no ilgtermiņa saistībām un lieliem izdevumiem.
Attieksmes maiņu veicina arī ekonomiskie apsvērumi. Pēdējos gados sadārdzinājušās gan pašas automašīnas, gan to uzturēšana. Papildus iegādes izmaksām jāņem vērā arī apkopes, remonta un apdrošināšanas izdevumi, savukārt ekonomiskā nenoteiktība mudina rūpīgāk plānot personīgos tēriņus.
“Jaunākā paaudze ir augusi vidē, kur daudzi ikdienas pakalpojumi jau tiek izmantoti pēc pieprasījuma vai abonēšanas principa. Tas pakāpeniski maina arī attieksmi pret automašīnu – arvien svarīgāka kļūst nevis pati īpašumtiesību forma, bet iespēja ērti izmantot auto tad, kad tas nepieciešams. Pieaugot šīs paaudzes īpatsvaram, pieprasījums pēc koplietošanas, nomas un citiem lietošanā balstītiem pakalpojumiem, visticamāk, tikai palielināsies,” norāda Vilis Bērziņš.
