Cik dārgi maksā ekstrēmi laikapstākļi?

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) sekretāre Sandija Šaicāne “Kas Jauns Avīzei” atzīst, ka, pieaugot plūdu, vētru, krusas, ilgstošu lietavu un citu ekstremālu laikapstākļu izraisīto notikumu biežumam vai intensitātei, pieaug arī apdrošinātāju atlīdzību izmaksas un tas ietekmē apdrošināšanas nozari visā pasaulē.

Izpratne par dabas stihiju riskiem pieaug

“Tomēr apdrošināšanas prēmiju attīstību nav iespējams vienkārši prognozēt. Prēmijas veidojas brīvā tirgus apstākļos, kur darbojas konkurence starp apdrošinātājiem. Tās ietekmē ne tikai klimata riski, bet arī remontdarbu un būvmateriālu izmaksas, rezerves daļu cenas, pārapdrošināšanas izmaksas starptautiskajos tirgos, inflācija, procentu likmes, apdrošinātāju efektivitāte un daudzi citi faktori.

Mājokļu un automašīnu apdrošināšanā arvien nozīmīgāki kļūst vētru radīti bojājumi, krusas sekas un applūšanas gadījumi. Savukārt uzņēmumu īpašumu apdrošināšanā tiek vērtēta gan ēku atrašanās vieta, gan uzņēmuma darbības nepārtrauktības riski ekstremālu laikapstākļu gadījumā. Lauksaimniecībā klimata ietekme ir īpaši jūtama, jo nozare ir tieši atkarīga no laikapstākļiem. Sausums, pārmērīgas lietavas, krusa, vētras vai sals var radīt būtiskus zaudējumus ražai.

Kopumā var novērot, ka sabiedrības izpratne par dabas stihiju riskiem pieaug. Pēc nozīmīgiem plūdiem, vētrām vai krusas postījumiem iedzīvotāji un uzņēmumi biežāk izvērtē savas apdrošināšanas aizsardzības apmēru un interesējas par segumiem, kas saistīti ar dabas katastrofu radītiem zaudējumiem. Īpaši tas attiecas uz mājokļu īpašniekiem teritorijās, kur iepriekš piedzīvoti plūdi vai spēcīgas vētras, kā arī uz lauksaimniekiem, kuri arvien biežāk saskaras ar ekstremāliem laikapstākļiem,” situāciju vērtā LAA.

Ekstrēmi laikapstākļi aizvien biežāk

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem un klimata pārmaiņu scenārijiem, Latvijā nākotnē gaidāma būtiska gaisa temperatūras paaugstināšanās, izteiktāks nokrišņu daudzuma pieaugums un ekstrēmu laikapstākļu biežāka atkārtošanās. Galvenās prognozes Latvijai līdz gadsimta beigām: * vairāk nokrišņu par 18% līdz 24% (pieaugs intensīvu un ekstremālu lietavu biežums, kas var izraisīt pēkšņus plūdus); * sniega segas sarukšana; * ilgāki karstuma viļņi.

Silto ziemu dēļ samazināsies apkures izdevumi un varētu attīstīties tūrisms, taču negatīvo seku ir vairāk: pieaugs ūdenstilpju aizaugšanas un eitrofikācijas riski, mainīsies lauksaimniecības un mežsaimniecības apstākļi, kā arī palielināsies postījumu apmēri no vētrām un negaisiem. 

Nevis izdomāta, bet reāla situācija

“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš “Kas Jauns Avīzei” teica: “Klimata pārmaiņas ir reāla, nevis izdomāta problēma, un to galvenais iemesls ir cilvēku saimnieciskā darbība. Taču to ietekme krasi atšķiras dažādās pasaules vietās. Ir teritorijas, kuru iedzīvotājiem notiekošās pārmaiņas rada eksistenciālus riskus.
 
Latvija šajā ziņā ir samērā labā situācijā. Mums nav plašu teritoriju, kurām draudētu tūlītēja applūšana. Savvaļas ugunsgrēki, ja par tādiem neuzskata kūlas dedzināšanu, nekad nav bijis liels drauds cilvēku dzīvībai un ēkām. Plūdu riski ir galvenokārt saistīti par pavasara paliem, tie ir risks atsevišķās vietās gar lielajām upēm. Vai klimata pārmaiņas tos pastiprina vai samazina? Sniega un ledus uzkrāšanās ziemās samazinās, līdz ar to varbūt arī šie riski. Taču var rasties arī riskantas situācijas, kas agrāk nebija raksturīgas, kā ledus iešana ziemas vidū. 

Var pieļaut, ka nākotnē klimata pārmaiņu dēļ pieaugs spēcīgu vētru risks tādā mērā, ka tas kļūs par nopietnu draudu mežsaimniecībai.”

Vērtējot, kā klimata pārmaiņas ietekmēs lauksaimniecības apdrošināšanas tirgu, viņš saka: “Apdrošināšana Latvijā ir augoša nozare. Lauksaimniecībā to ietekmē valsts politika, kas mudina uzņēmumus pašiem rūpēties par risku samazināšanu, nevis paļauties uz valsts palīdzību. Apdrošināšanas izmaksu dinamika ir ļoti pārsteidzošs stāsts. Kopumā apdrošināšana ir sadārdzinājusies nedaudz dārgāk par vispārējo dzīves dārdzību. Šī gada aprīlī attiecībā pret 2010. gada vidējo līmeni kopējais patēriņa grozs bija par 67,8% dārgāks, bet vidējās apdrošināšanas izmaksas augušas par 77,5%.”

Cik izmaksā lauksaimniecības apdrošināšana?

Precīzu cenu nosaukt ir grūti, jo lauksaimniecības apdrošināšanas prēmija tiek aprēķināta individuāli atkarībā no kultūras, platības, ražas vērtības, atrašanās vietas un izvēlētajiem riskiem. Nozares speciālisti un lauksaimnieki parasti min šādas orientējošās cenas:

• graudaugu sējumi (krusa, vētra, lietavas, ziemošanas riski) – 10–30 eiro/ha;
• rapša sējumi – 20–50 eiro/ha;
• dārzeņi, kartupeļi – 40–150 eiro/ha;
• augļu dārzi un ogulāji – no dažiem simtiem eiro/ha līdz ievērojami vairāk atkarībā no salnu seguma.

Piemēram, 500 ha graudkopības saimniecībai pilna sējumu apdrošināšana bieži izmaksā apmēram 8000–15 000 eiro sezonā pirms valsts atbalsta. Pēc Lauku atbalsta dienesta prēmiju daļējas kompensācijas faktiskās izmaksas lauksaimniekam var būt būtiski zemākas. Valsts ik gadu lauksaimniecības apdrošināšanas prēmiju atbalstam novirza aptuveni 14–16 miljonus eiro, kas lauksaimniekiem apdrošināšanas prēmijas var samazināt pat uz pusi.

Ko darīt?

Lai gan klimata pārmaiņu dēļ apdrošināšanas prēmijas pieaug, apdrošinātāji arvien vairāk vērtē ne tikai atrašanās vietu, bet arī to, cik labi īpašnieks pats pārvalda riskus. Jo mazāks risks nodarīt zaudējumus, jo lielāka iespēja saņemt izdevīgāku apdrošināšanas piedāvājumu. Lūk, daži padomi, kā pašam lauksaimniekam mazināt iespējamos riskus:

Pret sausumu: * dažādot audzētās kultūras; * izmantot sausumizturīgākas šķirnes; * uzlabot augsnes organisko vielu saturu, kas palīdz saglabāt mitrumu.

Pret plūdiem un lietavām: * uzturēt meliorācijas sistēmas; * veidot efektīvu lauku drenāžu.

Pret krusu un salnām: * augļu dārzos izmantot pretkrusas tīklus;* izmantot salnu aizsardzības tehnoloģijas, kur tas ekonomiski pamatots.

Tomēr lielākā ietekme uz cenu ilgtermiņā ir nevis atsevišķiem drošības pasākumiem, bet gan zaudējumu biežuma samazināšanai. Ja īpašnieks vairākus gadus pēc kārtas neizraisa vai nepiedzīvo apdrošināšanas gadījumus, tas parasti dod lielāku ietaupījumu nekā jebkura viena tehniska ierīce.

PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.