Mūžībā devusies ilggadējā LNB Letonikas nodaļas vadītāja un bibliogrāfe Māra Izvestnija
Jūnija sākumā mūžībā devusies izcila Latvijas bibliotēku nozares speciāliste, ilggadējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Letonikas nodaļas vadītāja un bibliogrāfe Māra Izvestnija (1944–2026). Par to informē LNB kolektīvs, izsakot dziļu līdzjūtību aizgājējas tuviniekiem.
Izvestnija dzimusi Rīgā 1944. gada 27. novembrī literāta un satīriķa Kārļa Sausnīša (1911–1998) ģimenē. LNB viņa aizvadījusi lielāko sava darba mūža daļu. Darba gaitas bibliotēkā viņa uzsāka 1963. gadā tūlīt pēc vidusskolas beigšanas, pildot bibliotekāres un bibliogrāfes pienākumus Bibliogrāfiskā un metodiskā darba nodaļā. Līdztekus darba gaitām viņa no 1969. gada studēja bibliotēku zinātni Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, ko absolvēja 1974. gadā.
Laikposmā no 1985. līdz 2000. gadam Izvestnija vadīja LNB Letonikas nodaļu, kurā bija pazīstama kā pedantiska un prasīga vadītāja. Pēc nodaļas vadīšanas vēl septiņpadsmit gadi viņas darba mūža tika veltīti skrupulozam bibliogrāfes darbam.
Māra Izvestnija aktīvi iesaistījās gan bibliogrāfiskā darba organizēšanā, gan nozīmīgu zinātnisko bibliogrāfisko rādītāju sastādīšanā. Kopā ar kolēģi Agru Turlaju viņa turpināja Letonikas nodaļas izdevuma “Bibliogrāfiskie līdzekļi par Latviju” (1974–2007) veidošanu, nodrošinot informāciju par atsevišķiem bibliogrāfiskiem izdevumiem, kā arī presē un grāmatās ietvertiem rādītājiem par Latviju un latviešiem.
Tāpat Izvestnija pievērsās ievērojamu latviešu dzejnieku biobibliogrāfijai, sadarbībā ar A. Turlaju sagatavojot veselu virkni fundamentālu darbu. 2008. gadā iznāca bibliogrāfija “Ojārs Vācietis”, bet 2011. gadā – “Aleksandrs Čaks”, kas tika novērtēta ar Aleksandra Čaka balvu. Savukārt no 2013. līdz 2015. gadam divos sējumos tika publicēts rādītājs “Imants Ziedonis: bibliogrāfija”, kam divus gadus vēlāk sekoja Knuta Skujenieka bibliogrāfija. Šie rādītāji, kuros apkopota iespējami pilnīga informācija par dzejnieku publikācijām un viņiem veltītajiem darbiem, ir nozīmīgs 20. gadsimta latviešu kultūras un literatūras vēstures pētniecības instruments.
Izvestnija izzinājusi arī latviešu bibliogrāfijas vēsturi. Nozīmīgs ir viņas 1994. gadā publicētais pētījums “Bibliotekārs un bibliogrāfs Voldemārs Caune”, kas papildināts ar izsmeļošu šī ievērojamā nozares speciālista biobibliogrāfiju.
Kā uzsver LNB kolektīvs, kā zinātniskās bibliogrāfijas tradīciju stiprinātāja M. Izvestnija vienmēr paliks kolēģu un darbinieku gaišā piemiņā.
