Indras Vilipsones kultūrpieturas nedēļai. Ko ieplānot no 8. jūnija līdz 14. jūnijam?
kad e-pasti un telefonzvani ņems virsroku… Ir ar ko padalīties, jo šī nedēļa solās būt kārtīgs kultūras ražas laiks – tāds, kas uzbužina un uzurda visādas domu līnijas un prātam liek strādāt intensīvāk.
Kamēr kultūras notikumu gaidīšanas režīms prātā ir iestatīts, vēl pirms ikdienas gaitām gribas to izlikt uz papīra, lai neizgaist. Es gribētu runāt par teātra mākslu, jo teātra sezona tuvojas noslēgumam, bet vēl ir intrigas, kas nedod ļauties vasaras atpūtai un aicina vēl pieslēgties gan attiecību intrigām, gan politiskajam šovam, atsedzot mūsu valsts vēstures neērtos stūrus. Un tā - mazliet iegriezīsimies Čehova teātra gaiteņos…
Vispirms par to, kas ir smalks, trausls un dziļi personisks. 9. jūnijā Čehova teātra galerijā durvis vērs Ievas Epneres personālizstāde “otrdiena”. Tas nav vienkārši fotostāsts – tas ir stāsts par dzīves ciklisko pulsāciju, par to maģisko starptelpu, kas rodas, māksliniecei ik nedēļu mērojot ļoti personisku ceļu Rīga–Liepāja–Rīga. Tas veidojas un ritinās kā garīgs atskaites punkts. “otrdiena” kļūst par tādu kā radošu koncentrātu – vienīgo brīdi, kad esi pati ar sevi un vari ieraudzīt to, ko ikdienas dunā vienkārši palaižam garām. Rīgas Fotogrāfijas biennāles paspārnē tapušais kopdarbs ar kuratori Robertu Atrasti solās būt vizuāli baudāms un dvēseliski atklāts – aicinu jūs uz šo kluso, bet tik ļoti uzrunājošo tikšanos ar mākslu… Jo man ļoti patīk Čehova galerija un tās koncepts, ka pašā Vecrīgas sirdī vari piestāt kaut uz dažām minūtēm un salīdzināt jau zināmos mākslas darbus ar savu dienas noskaņojumu un ļauties jaunām idejām, katru dienu tas citādāk.
Bet tad – uz skatuves, kur kaislības virmo un maskas krīt. Lielā zāle atkal piedzīvos īstu spriedzes virpuli – Harolda Pintera luga “Nodevība” Maksima Didenko režijā vēl jūnija kalendārā ir atrodama. Manuprāt, tā ir viena no labākajām izrādēm, kuru šajā sezonā nācies skatīties un patiešām izbaudīt. Pintera vārds pats par sevi ir kā zīmols – tas ir intelektuāls asums kas caururbj. Šī nav vienkārša luga, tas ir dokumentāls trilleris par mīlestību, atmiņu arhitektūru un to, cik meistarīgi mēs paši būvējam viltību labirintus, līdz beigās paliekam tajos iesprostoti. Tas būs aizraujošs ceļojums – no tagadnes uz pagātni, kur katrs noklusējums ir kā atbalss. Ļoti, ļoti iesaku šo!
Un, ja jau runājam par vēsturi – izpirktās zāles Dailes teātrī rāda, ka mēs vēlamies uz 2011. gada notikumiem palūkoties tieši tagad, un daudziem no mums šie notikumi ir ļoti spilgtā atmiņā, man noteikti… No sirds vēlos iepazīties ar Matīsa Gricmaņa un Valtera Sīļa versiju – tātad “Rīkojums NR2”. Dailes teātra vēstījumā par gaidāmo pirmizrādi teikts – 2011. gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē tika atlaista Saeima. Cilvēki ar sajūsmu steidza atbalstīt šo lēmumu. Prezidents Valdis Zatlers, kuram amatu oligarhi esot izplānojuši zoodārzā, kļuva par tautas varoni, bet viņa vārdā nosauktā partija uzvarēja vēlēšanās.
Kādas bija prezidenta rīkojuma patiesās sekas? “Tautas partijas” izvēlētais prezidents sevi pieteica kā cīnītāju pret trim oligarhiem. Vienlaikus viņš ievadīja jaunas paaudzes ienākšanu Latvijas politikā. Pēc rīkojuma dibinātā “Zatlera Reformu partija” ieveda politikā cilvēkus, kuri ilgu laiku ieņēma visus augstākos valsts amatus – sākot no prezidenta un beidzot ar Rīgas mēru. Pie varas grožiem esošos ironiski mēdz dēvēt par zatleriešiem. Vai oligarhi tika nostumti malā no Latvijas politikas, vai tieši otrādi – viņi pirmo reizi nolēma apvienot spēkus, lai stiprinātu savas ekonomiskās intereses? Latvijas lielāko mediju nonākšana tiešā atkarībā no oligarhiem, skaļi korupcijas skandāli, makjavelliskas spēles par valsts amatiem un visbeidzot – prokrieviskā “Saskaņas centra” aicināšana valdībā. Vai tās bija patiesās sekas. Kāds no procesiem pietuvinātajiem esot teicis, ka “mēs rakstām vēsturi”. Tad kāda tā ir pēc piecpadsmit gadiem? Vai Zatlers bija pelnījis uzslavas, ko saņēma, vai arī Saeimas atlaišana bija politisks triks, lai saglabātu prezidenta amatu? Jautājumu, kā vienmēr, ir vairāk nekā atbilžu.
Un visbeidzot atgādināšu, ka Latvijas Nacionālā opera un balets pēc vēsturiskās rekonstrukcijas mūs atkal aicina uz ikgadējo Rīgas Operas festivālu (ROF), kur kalendārā iekļauti krāšņākie operas un baleta iestudējumi un svētki turpināsies līdz pat 20. jūnijam. Lūk virziens uz Opernama kalendāru:
Esam kultūrnomodā! Lai skaista nedēļa.
