Ūdens skaitītājs var kļūt par lieku izdevumu iemeslu: ko pārbaudīt jau tagad
Ūdens skaitītājs dzīvoklī ir viena no tām lietām, par kuru daudzi atceras tikai, nododot rādījumus. Taču tieši tā dēļ rēķinā var parādīties liekas summas – kļūdas dēļ rādījumos, bojājuma, bojātas plombas, neuzskaitītas noplūdes vai nepareizas informācijas par it kā obligātu nomaiņu.
Latvijā noteikumi par dzīvokļu ūdens skaitītājiem ir mainījušies: no 2025. gada jūnija vairs nav obligāti jāveic atkārtota verifikācija ik pēc četriem gadiem, ja skaitītājs darbojas pareizi un nav bojāts. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs īpaši brīdināja, ka iedzīvotājiem var piedāvāt nevajadzīgu skaitītāju nomaiņu vai pārbaudi, radot iespaidu, ka tas ir obligāts noteikums, taču tas tā nav.
Tomēr tas nenozīmē, ka par skaitītāju var aizmirst. Dažos gadījumos tieši tas kļūst par pārrēķinu, strīdu ar apsaimniekotāju un papildu izdevumu iemeslu.
Pirmkārt, mājās jānoskaidro, vai rādījumi tiek nodoti pareizi. Kļūda vienā ciparā var izraisīt pārmērīgu rēķinu vai, otrādi, uzkrāt atšķirību, kas vēlāk parādīsies rēķinā. Labāk katru mēnesi fotografēt skaitītāju dienā, kad nodod rādījumus – tā jums būs pierādījums, ja radīsies jautājumi.
Otrkārt, svarīgi ir pārbaudīt skaitītāja un plombas stāvokli. Ja plomba ir bojāta, aizplēsta vai izskatās aizdomīga, tas var radīt problēmas dzīvokļa īpašniekam. Tas pats attiecas uz situācijām, kad skaitītājs ir uzstādīts ar pārkāpumiem, tam bijis nesankcionēts piekļuves iespējas vai apsaimniekotājam nav ļauts veikt pārbaudi pēc rakstiska paziņojuma. Šādās situācijās izdevumi var tikt aprēķināti citādi, un daļa ūdens patēriņa atšķirības var nonākt uz konkrētā īpašnieka pleciem.
Īpaša uzmanība jāpievērš noplūdēm. Dažkārt lieki kubikmetri parādās nevis skaitītāja dēļ, bet neuzkrītošas noplūdes – tekoša tualetes poda tvertne, vecs jaucējkrāns, pilējošs krāns vai bojāts boileris. Vienkāršākais veids, kā to pārbaudīt, ir vakarā aizvērt visus krānus un pārbaudīt, vai skaitītāja rādījumi mainās, kad ūdeni neizmanto. Ja cipari turpina mainīties, iespējama noplūde.
Vēl viens iemesls liekiem izdevumiem – mājas kopējā ūdens patēriņa atšķirība. Tā rodas, ja kopējais mājas skaitītājs rāda vienu apjomu, bet dzīvokļu skaitītāju summa – citu. Šādas atšķirības var rasties noplūžu dēļ kopējā tīklā, neprecīzu vai vecu skaitītāju, nokavētu rādījumu nodošanu, datu nolasīšanas kļūdām vai nelikumīgu ūdens patēriņu dēļ. Ja atšķirība ilgstoši saglabājas liela, iedzīvotājiem jāpieprasa apsaimniekotāja paskaidrojumi un pārbaude.
Svarīgi ir arī saprast jaunos noteikumus par termiņiem. Parastā obligātā atkārtotā verifikācija dzīvokļu skaitītājiem atcelta, taču, ja māja pāriet uz vienotu ūdens uzskaites sistēmu, skaitītāji jāizmanto ražotāja norādītajā termiņā. Ja termiņš nav noteikts, maksimālais lietošanas laiks ir 10 gadi no uzstādīšanas brīža. Līdz 2027. gada 1. janvārim dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem lēmums, kuru ūdens uzskaites sistēmu izmantot turpmāk – pāriet uz vienoto sistēmu vai palikt pie esošās.
