“Jāizturas ar vēsu prātu” - Rinkēvičs brīdina par Krievijas mēģinājumiem iebiedēt Latviju

Prezidents norādīja, ka, Ukrainai veicot darbību kopumu pret Krieviju, ne tikai Latvija, bet arī pārējās Baltijas valstis cenšas atrast pareizu rīcības modeli iedzīvotāju apziņošanā. Iepriekš izstrādātie teorētiskie algoritmi patlaban vairs neesot tik adekvāti, atzina Rinkēvičs.

Prezidents ar Siliņu pārrunājis, kādus norādījumus premjere devusi atbildīgajām institūcijām, lai varētu samērot brīdināšanas sistēmu ar konkrētiem uzdevumiem un lai šāda veida situācijas maksimāli netraucētu transporta sistēmas, uzņēmējdarbību un izglītības iestādes, vienlaikus saglabājot iedzīvotāju drošību.

"Visi esam situācijā, kad nav vienas pareizas rīcības, mēs meklējam pareizos modeļus," atzina Rinkēvičs, uzsverot, ka visas atbildīgās iestādes strādā ļoti aktīvi, lai tos atrastu. Šie jautājumi tikšot pārrunāti arī šodien gaidāmajā Nacionālās drošības padomes sēdē.

Rinkēvičs atzina, ka patlaban Krievija atkal mēģina Latviju iebiedēt ar paziņojumiem, ka Latvija ļāvusi izmantot savu gaisa telpu Ukrainas gaisa triecieniem pret Krieviju. Tā neesot patiesība, uzsvēra prezidents. Pēc viņa teiktā, Krievija to dara, lai radītu neuzticību starptautiskā līmenī un šaubas ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī sabiedrotajos, kā arī lai attaisnotu savas neveiksmes Ukrainā.

Latvija šo jautājumu ar sabiedrotajiem esot pārrunājusi, un NATO esot vienota, uzsvēra prezidents. Viņš norādīja, ka iedzīvotājiem nevajadzētu ļauties iebiedēšanai, neizslēdzot, ka šādi mēģinājumi būs arī turpmāk. "Pret tiem ir jāizturas ar vēsu prātu," teica Rinkēvičs.

Prezidents aicināja uzticēties dienestiem un valdībai, kā arī ieklausīties padomos, ko dod Nacionālie bruņotie spēki.

Rinkēvičs atzina, ka ļoti labi saprotot iedzīvotāju trauksmi un ka kādā brīdī viņos var rasties vēlme nu jau regulāros šūnapraides paziņojumus atslēgt. Tādēļ atbildīgajiem esot jāizvērtē algoritmi, kad šādus paziņojumus nepieciešams sūtīt. "Ne vienmēr tas viss ir labi nostrādājis," teica prezidents.

Savukārt Siliņa uzsvēra, ka sabiedrības interesēs ir rast nekavējošus risinājumus, kā dzīvot ikdienā. "Jābūt visiem ar atvērtām acīm un ausīm un jāsaprot, ka Latvija nekad nav atļāvusi izmantot ne savu teritoriju, ne gaisa telpu Ukrainai," teica Siliņa.

Runājot par šūnapraides paziņojumiem, viņa norādīja, ka Krīzes vadības centrs un Nacionālie bruņotie spēki ir apņēmušies pārskatīt algoritmus par to izsūtīšanu, jo tas neesot labākais risinājums, ja iedzīvotājs, šādus paziņojumus saņemot pārāk bieži, izvēlas tos atslēgt.

Siliņa gatavojas pārrunāt ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Iekšlietu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, kā valsts vēl var palīdzēt pašvaldībām, lai tās varētu saviem iedzīvotājiem palīdzēt šādu situāciju pārdzīvošanā.

"Mēs patlaban veidojam jaunu sistēmu, kur sadarbojamies visi kopā - gan skatoties, kā iedzīvotāji reaģē, gan skatoties algoritmus valsts pusē," teica Siliņa. Pēc viņas teiktā, ir jāatrod riska pakāpes, pēc kurām varētu saprast, kā jāreaģē, un attiecīgi jāpielāgo visas tālākās darbības.

Premjere solīja, ka sabiedrībai par to visu drīzumā būšot vairāk skaidrības un šādi paziņojumi būšot nevis pieradums, kas notrulina, bet pieradums, kas izglīto.

Siliņa norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija jau iepriekš bija izstrādājusi vadlīnijas un izsūtījusi pašvaldībām, kas šādās situācijās jādara, tostarp eksāmenu laikā. Pašvaldībām šī informācija bija jāizsūta skolām.

Jau ziņots, ka otrdien un trešdien vairākos Latvijas novados Latgalē iedzīvotāji saņēma šūnapraides brīdinājumus par iespējamo gaisa telpas apdraudējumu. Otrdien šādi brīdinājumi tika saņemti arī virknē Vidzemes pašvaldību.