Indras Vilipsones kultūrpieturas nedēļai. Ko ieplānot no 18. maija līdz 24. maijam?

Vasarsvētku nedēļas nogalē Kurzemes skaistākajās koncertzālēs notiks mūziķes Lindas Leen minialbumu triloģijas "WAVES" otrās daļas pirmatskaņojums. Pirmais vilnis gada sākumā jau ir krāšņi izskanējis izpārdotos koncertos Rīgā un Cēsīs, nu klausītāji tiek aicināti satikt šī stāsta turpinājumu. Otrā viļņa mūzikas noskaņa iezīmē virzību uz vasaru, spēlējoties ar vieglumu, eiforiju un "soul" žanru. 

Linda: "Mūzika nereti pie manis "atnāk" vīzijās - kā ainas no kino. Šoreiz tā ir jūlija tveices sajūta Francijas Rivjērā vai tepat Pāvilostā ar jahtu burām, jūras vēju, mirguļojošām ūdens tālēm un nenovēršami eskeipisku vēlmi aizmirsties, ļauties siltumam un bohēmai. "līdzās jaunajai mūzikai koncertos skanēs arī klausītāju iemīļotie skaņdarbi "Magnētiskā vētra", "Blue Monday", "Uzar mani kā zemi" un citas dziesmas no dziedātājas repertuāra kopā ar mūziķiem Miķeli Putniņu (ģitāra), Rihardu Lībieti (ģitāra), Krišjāni Bremšu (sitaminstrumenti) un Kristianu Priekuli (bass).Īpašs elements šajās performancēs ir skatuves scenogrāfija, kas radīta īpaši šai jaunās mūzikas koncertsērijai. Lindas ideja par gaismas objektu, kura centrā atrodas mūziķi, kopradīta sadarbībā ar Latvijas Nacionālā teātra gaismas mākslinieku Oskaru Pauliņu. Iekārtojiet lūdzu kalendāros - Linda Leen. Jaunās mūzikas OTRAIS VILNIS. 23. maijā Ventspils koncertzālē "Latvija", plkst. 17.00 . 24. maijā Liepājas koncertzālē "Lielais Dzintars", plkst.17.00.

LU Lielajā aulā "Sinfonietta Rīga" 20. jubilejas sezonas noslēgums izskanēs 22. maijā plkst. 19:00. 20. sezonas noslēguma koncerts iezīmē robežšķirtni "Sinfonietta Rīga" radošajā biogrāfijā, Normundam Šnē pēdējoreiz sava orķestra priekšā stājoties mākslinieciskā vadītāja ampluā. Šnē ir viens no tiem tālredzīgajiem māksliniekiem, kuri par būtisku misiju uzskata jaunu darbu iniciēšanu un savu laikabiedru un latviešu mūzikas atskaņošanu. To apliecina arī šī īpašā programma, kurā starp duci šobrīd radoši aktīvo latviešu jaunās paaudzes komponistu Šnē vadībā pirmatskaņojumu piedzīvos Krista Auznieka jaundarbs.

Jubilejas sezonas kulminācijā koncertam vērienu piešķirs Franča Šūberta par “Lielo” dēvētā Devītā simfonija, kas pilna romantiskas versmes, aizkustinoša lirisma un pacilājoša prieka. Likumsakarīgi, ka Šnē šajā koncertprogrammā izvēlējies ieaust arī Pētera Vaska mūžīgu mīlestību apdziedošo Fantāziju vijolei un stīginstrumentiem Vox amoris. Tās radītājs ir ne vien šīgada jubilārs, bet arī sensens diriģenta un viņa vadītā kamerorķestra domubiedrs. Tāpat laika pārbaudi izturējušas radošas sadarbības stīgas saista orķestra mūziķus, Šnē un Vasku ar šī koncerta viessolistu – ekspresīvo beļģu vijolnieku Marku Buškovu. 

Ar prieku un neviltotu interesi es gaidu 20. maiju, kad varēs doties uz galeriju "Daugava" un atkal iegrimt brīnišķīgās  mākslinieces Maijas Noras Tabakas mākslas pasaulē, vēlos atlikt pietiekami daudz laika, lai varētu visu kārtīgi aplūkot un izbaudīt, meklēju informāciju par jauno izstādi un mani ļoti uzrunāja, galerijas "Daugava" kuratores teiktais :’’Februārī Maija Tabaka saņēma ziņu no Nacionālā mākslas muzeja direktores Māras Lāces, ka viņai piešķirta Purvīša balva par mūža ieguldījumu mākslā. Zvanīja man māksliniece, lai informētu par saņemto ziņu - viņas balss skanīga, tādu Maiju Tabaku nebiju sen dzirdējusi.

Sapratu, ko māksliniekam nozīmē atzinība, novērtējums viņa mākslai, mūžam. Ne reizi nav ieminējusies par balvas finansiālo segumu - tas nav būtiskais. Paiet vēl pāris dienas, un Maija Tabaka telefona sarunā stāsta, ka gandrīz ar cirvi bijis jānoskalda vecā, sakaltusī krāsa no paletes, un tagad viņa sēžot pie molberta un gleznojot. Nekad neesot domājusi, ka jutīšoties tik labi pie molberta. Un nākamajā reizē mēs sākam iezīmēt aprises topošajai izstādei! Visi darbi nebūs no jauna gleznoti, lieliski būs pašai māksliniecei atkal ieraudzīt un citiem parādīt vairākus ap 1990. gadu gleznotos darbus, kurus nesen savai kolekcijai ieguvis Latvijas kolekcionārs, atvedot tos no Kanādas. Maija Tabaka atkal glezno katru dienu .Un arī viņa pašas teikto es te pievienošu: “Es sākos ar 70. gadu lielajām gleznām. Patiesas ietekmes radušās no grāmatām, kino un dzīves. Savā laikā visi aizrāvās ar itāļu kino. Man vistuvākais bija Fellīni. Ja apskatās uz “Kāzām Rundālē”, tad liekas, ka tas ir hologrāfisks gabaliņš no Fellīnī filmas. Mani pievilcis barokālais krāšņums, marmors, ģipša ziedi un tā mistiski nenosakāmā Fellīnī vide, kurā līdzcilvēks pārtop agrāko laiku tēlos, iegūstot to neredzamo noslēpumu, kam pāri klājas laiks”. Piebildīšu, ka izstādes KOMPOZĪCIJA pievienošanai savam kultūrkalendāram laika ir gana, jo tā būs skatāma līdz 27. jūnijam.

Lai kultūrskaists maijmēness!